MySQL un Oracle sāga turpinās

Kā zināms nu jau labu laiciņu Oracle precību rezultātā ar Sun ieguva arī MySQL DBVS. Tiesa gan kā jau nopietnas precības arī šīs ir jāapstiprina oficiāli visādām tur konkurences padomēm un tamlīdzīgām organizācijām. Eiropas Savienība, kā jau pamatīgi birokrāti, šo procesu vilka vairāk nekā pusgadu, pa ceļam sākot padziļinātu izpēti tieši darījuma daļā, kas saistās ar Oracle un MySQL DBVS. Tomēr nupat pirms dažām dienām paziņoja, ka apstiprina darījumu, pamatojot to ar faktu, ka Oracle un MySQL nav konkurenti “smagā gala” (high-end) tirgū, kam pat varētu vismaz daļēji piekrist. Tāpat komisija atzīmē, ka daudzi DBVS lietotāji uzskatot, ka PostgreSQL esot gana laba alternatīva MySQL, kuru var izmantot nepieciešamības gadījumā.

Sāga vēl arī pilnībā nav beigusies, jo darījums jāapstiprina vēl Ķīnā un Krievijā, taču vismaz Oracle pati saka, ka šie apstiprinājumi drīz sekošot, kad beidzot vismaz juridiski pasākums būs noslēdzies.

Pa vidu vēl bija visai interesanti notikumi, piemēram, MySQL dibinātājs Michael Widenius aka Monty, pat sauca visiem glābt MySQL un kura rezultātā (iespējams arī, lai iespaidotu Eiropas Savienības lēmumu labvēlīgā virzienā) radās  Oracle’s 14. decembra paziņojums, kas varētu kaut nedaudz mierināt MySQL zvērīgos zēlotus un kurā Oracle sola daudzas labas lietas, tai skaitā:

• Turpināt atbalstīt un uzlabot esošo dažādu glabāšanas dziņu lietojumprogrammas saskarni (Storage engine API).
• Arī nākotnē turpināt uzlabot MySQLu un izplatīt to atbilstoši GPL licencei.
• Pēc komerciālas licences nopirkšanas neprasīt obligātu uzturēšanas līguma noslēgšanu. Šis ir ļoti interesants punkts, jo saskaņā ar Oracles datiem tās ienākumi no uzturēšanas ir vienkārši zvērīgi (3,24 miljardi $) un uzturēšana ir nenormāli ienesīga daļa visa uzņēmuma biznesā (attiecīgi izdevumi šai sadaļā tikai 0.26 miljardi). Abas pārējās nozares – jaunu licenču pārdošana un pakalpojumi kopā ir ieņēmušas krietni mazāk un izdevušas krietni vairāk, galu galā strādājot ar zaudējumiem. Protams, jautājums paliek, kā tiek skaitīti ieņēmumi un izdevumi
• Palielināt finansējumu MySQL izstrādei salīdzinot ar to, ko izdeva SUN.

Tai pašā laikā Monty turpināja stāstīt, ka tas viss ir tikai tukši solījumi un aicināja saglābt interneta brīvestību, kurā faktiski atbildēja uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kāpēc viņam tik ļoti šis pasākums nepatīk un, piemēram, kāpēc tad pats MySQLam ļāva nokļūt SUN rokās. Kā jau tas gaidāms radās arī atbildes uz Monty paziņojumiem, kaut vai šī, kas maigi izsakoties visai skeptiski vērtē viņa soļus.

Raksts sanāca tāds baisais saišu apkopojums, bet tas viss šķita gana interesanta info, ar kuru nevarēju nepadalīties

Slinkums jeb predikātu neizpilde

Šoreiz nebūs runa par cilvēcisko slinkumu, bet par datubāžu slinkumu. Parasti viens no galvenajiem mērķiem datubāzes darbībā ir, lai tā visus SQL teikumus apstrādātu pēc iespējas ātrāk. Tiecoties pēc šī mērķa, tiek veikti daudzi un dažādi uzlabojumi, tai skaitā arī daži vienkāršākie un vēsturiski senākie – datubāzes beidz SQL teikuma kritēriju (predikātu) pārbaudi tiklīdz rezultāts ir skaidrs atlikušos nemaz nerēķinot.
Paši vienkāršākie piemēri ir šādi:

• ja vairāki predikāti ir apvienoti ar loģisko UN (AND), tad tiklīdz neizpildās (ir aplams) viens no tiem, nākošo vērtības vairs nav svarīgas, jo viss izteikums ir aplams;
• ja vairāki predikāti ir apvienoti ar loģisko VAI (OR), tad tiklīdz izpildās kaut viens no tiem (ir patiess), nākošo vērtības vairs nav svarīgas, jo viss izteikums ir patiess.

DBVS tirgus daļa Latvijas mērcē

Nupat rakstīju par DBVS tirgus daļām pasaules mērogā. Izrādās, ka arī Latvijā ir veikts pētījums par nosacītu DBVS tirgus daļu valsts iestādēs, taču tas veikts ar dīvainu tautiski ierēdniecisku piesitienu kā rezultātā darbs ir darīts, resursi iztērēti, bet skaidrības nav.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) jau kādus pāris mēnešus kā sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs”, kura ietvaros tika skaitītas izmantotās DBVS licences dažādās valsts iestādēs. Netaisos iedziļināties ieteikumos un secinājumos, bet viena lieta mani gan fascinē - tā ir daļa no pirmā zīmējuma Infrastruktūras programmproduktu licenču skaita sadalījums. Un tā arī godīgi (jācer vismaz)  ir saskaitītas izmantotās licences. Grafiks izskatās šādi:

DBVS licenču sadalījums Latvijas valsts iestādēs

Tātad 39% no kopējā licenču skaita ir Microsoft, 37% – Oracle un 24% – pārējais. Tagad man ir jautājums lasītājiem, ko Jums izsaka vārdu savienojums “viena DBVS licence”? Un ko Jums izsaka vārdu savienojums “viena māja”? Es teiktu ka tas ir robežās no šādas mājas:

Tūristu mājiņa

līdz pat šādai:

Rundāles pils

Tiesa gan pieejamā funkcionalitāte, komforta līmenis un galu galā izmaksas ir maigi izsakoties diezgan atšķirīgas.

Ar DBVS licencēm ir tieši tāpat. Un nemaz nav nepieciešams skatīties uz dažādiem DBVS izstrādātājiem, pietiek ar Oracle. Paskatoties cenu sarakstā, var redzēt, ka licences cena variē no 180 $ par Standard Edition One lietotāja licenci līdz pat 47 500 $ par Enterprise Edition procesora licenci. Nevar īsti saprast, iespējams, ka pētījuma metodes izstrādātāji neko vairāk par MS Office licencēm nav redzējuši (nosvītrotajam iemeslu skat zemāk!), bet pat tām jaunākajā 2007 gada versijā ir 8 dažādi komplekti, kuru cenas atšķiras vismaz par kārtu.

No pētījuma gan nav skaidrs, kādas datu bāzu vadības sistēmas licences ir skaitītas un (vai) kādas nē, jo tas nekur nav rakstīts. Nav arī skaidrs, kapēc ir izdomāta īpašā Latvijas pieeja, bet nevarēja izmantot starptautiski pieņemtu pieeju skaitot licenču izmaksas, kas ir daudz objektīvāks un salīdzināmāks rādītājs ievērojot daudzos un dažādos licencēšanas veidus un tajos ietvertās iespējas.

Papildinājums pēc neformālas sarunas un sarakstes (10. decembrī)

Pēc šī raksta uzrakstīšanas un mana epasta jautājuma ministrijas pārstāvjiem izvērtās neliela sarakste un telefona saruna, kuras laikā noskaidrojās, ka ministrijas darbinieki tomēr zina DBVS specifiku un, neskaitot pāris izņēmumus, ir skaitījuši tikai DBVS procesoru licences. Līdz ar to salīdzinājums pēc izplatības jau būtu tīri korekts, vienīgais ieteikums citreiz tādas lietas minēt arī ziņojumā, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi.

Līdz ar to var uzskatīt, ka tiešajās valsts pakļautības iestādēs ir 39% Microsoft, 37% Oracle un 24% citu izstrādātāju DBVS procesoru licences.

DBVS tirgus daļas

Laiku pa laikam uzpeld tāds jautājums kā – kura ir vispopulārākā datubāze (DBVS)? Diemžēl šis jautājums ir visnotaļ neatbildēts. Es esmu redzējis ntos rakstus, kuros uz DBVS X atsaucas kā uz vienu no populārākajām vai pašu populārāko, taču pamatojums tam laikam ir tik pašsaprotams, ka vienmēr izpaliek Apmēram pirms gada es veicu aptauju arī šai vietnē, kuras rezultāti vismaz ir kvantitatīvi izmērāmi un redzami šeit. Protams, tai ir savs trūkums, jo reāli tā ir DBVS popularitāte šīs vietnes lasītāju vidū nevis Latvijā. Tas pats trūkums būs arī visām citām interentā veiktajām aptaujām.

Bet tagad atgriežamies pie virsraksta – tirgus daļas (market share). Tas arī ir veids kā mērīt (un definēt) popularitāti. Tad nu lūk man nesen radās nepieciešamība to atrast un kā parasti – izrādās Google ir spēks! Tirgus pētījumu kompānija IDC katru gadu veic pētījumu par datubāzu daļu globālajā tirgū. Ļoti interesanti ir tas, ka pašā IDC lapā šie pētījumi maksā bargu naudu, taču kaut kādus izvilkumus var dabūt par velti.

Kāda tad ir tirgus daļa saskaņā ar šiem datiem?

Datu modelēšanas rīki

Pirms kāda laika rakstīju dažus ievadvārdus par datu modelēšanu – kas tā tāda, kāpēc to vajag, kā norisinās. Turpat arī minēju, ka to principā var darīt ar zīmuli un papīra lapu. Taču protams, ka reālajā dzīvē šim mērķim ir izstrādāti daudz un dažādi rīki. Šai rakstā pastāstīšu par tiem rīkiem, ar kuriem nācies kaut mazliet sastapties. Jau iepriekš brīdinu, ka šai rakstā stingri ņemot tiks sajaukti gan konceptuālo datu modeļu (nav atkarīgas no konkrētas DBVS), gan fizisko datu modeļu (paredzēti konkrētai DBVS) modelēšanas rīki. Stāsta varoņi eeee, tas ir rīki , būs sakārtoti tīri vēsturiski, bez nekādas citas slēptas domas.

Šoreiz arī īpašs lūgums atbildēt uz aptaujas jautājumu raksta beigās un lūdzu pierakstīt jūsu atsauksmes un pieredzi (gan pozitīvo, gan negatīvo) ar un par datu modelēšanas rīkiem.

Šajā reizē par trīs no tiem – Oracle Designer, Grade modeler un Visio. Nākošajā būs vēl par tādiem kā MySQL Workbench, SQL Developer Data Modeler, Rational Rose un Enterprise Architect.