Oracle diena 2008

Neliels atskats uz pasākumu un manas prezentācijas lejuplādēšanai ir šeit.

Kā jau rakstīju pasākumi birst kā no pārpilnības raga. Oracle diena ir klāt. Tā šoreiz notiks 16. oktobrī (vēl ir mazliet laiks), ceturtdien, viesnīcā Reval Hotel Latvija. Sākums 9.00 (ok patiesībā kafija un reģistrācija no 9.00) beigas 17.00, īstās beigas 23.00. Konference ir bezmaksas. Pasākuma sākumā kā vienmēr oficiālā kopīgā daļa, pēc tam sadalīšanās pa piecām paralēlām sesijām, kur katrs nu izvēlas, kas viņam labāk patīk. Jāatceras, ka Oracle nav tikai datubāzu vadības sistēma, tie laiki jau sen ir pagājuši, tagad Oraclei (kā kompānijai) ir burtiski simtiem produktu (datu bāzu vadības sistēmas vien ir 11), kas ir vai nu pašu radīti, vai pārpirkti. Tāpēc, protams, arī prezentācijas būs par dažādām tēmām.

Kopā vairāk kā 30 prezentācijas, no kurām vienā Jums būs iespējas paklausīties arī manī – ja vēl pēc pusdienām nebūsiet aizmiguši un spēks un interese kaulos, tad no 16:15 līdz 16:55 būs mana prezentācija par Analītiskajām funkcijām (kas – jā – nav nekas jauns un info būs vairāk nekā rakstā) un SQL model klauzu, kas arī nav nekas jauns, jo bija jau 10g versijā. Bet man šķiet, ka cilvēki par šīm iespējām ir ļoti maz dzirdējuši un maz ar tām iepazinušies, kaut gan tās varētu ļoti bieži noderēt. Pie tam to spēks ir faktā, ka Jūs aizgājuši mājās uzreiz varēsiet tās sākt pielietot, negaidot pāreju uz 11g kaut kad pēc N gadiem Atšķirībā no daudzām citām fīčām, šīs ir bezmaksas, tātad neprasa nekādas papildus licences un papildus naudiņas. Bet nu turpinājums – kā Jūs paši saprotiet – 16. oktobrī

Bet tagad galvenais – reģistrācija un dienas kārtība:

• Informācija par reģistrēšanos uz Oracle dienu 2008;
• Oracle dienas 2008 konferences darba kārtība.

Rudens – pļaujas laiks

Tā vien izskatās, ka pasākumi par datubāzēm birst gandrīz straumēm. Tātad visi, kam vārds Microsoft SQL Server kaut ko izsaka, var iepētīt sīkāk .NET grupas mājaslapas aktualitātes. Citēju:

“Grupas biedriem labi pazīstamais cilvēks Macejs Pilecki, ir izteicis vēlmi dalīties pieredzē, šoreiz apskatot atmiņas izmantošanas īpatnības MS SQL serverī. Prezentācijas tēma – „Dude, Where Is My Memory? Understanding Microsoft SQL Server Memory Usage and Management”. Jāatzīmē, ka prezentācijai piešķirts augstākais tehniskais līmenis (Level 400). Lai vieglāk uztvertu domu, ir padomāts par neformālāku norises vietu. Esat laipni gaidīti 30. septembrī, plkst. 18:00 – 20:00, Beļģu alus kafejnīcā Braserija „Bon Vivant”, Mārstaļu iela 8, Rīga.”

Ziņas autors Andrejs Mamontovs man teica, ka pasākums neesot tikai grupas biedriem, kaut gan tiešā tekstā oriģinālajā ziņā tas nav minēts :)

Par to, kas ir ziņā minētais Maciej Pilecki, sīkāk zin stāstīt google.

MySQL performance tuning seminārs

Šo sestdien Rīgā bija Software freedom day, kas notika LU Linux centrā un par ko informēju jau iepriekš. Pirms došanās uz pasākumu izjutu nelielu skepsi, jo pierakstīšanās procesā uz MySQL ātrdarbības skaņošanas semināru valdīja mērens bardaks, tas ir, sākumā tas bija kā visiem pieejams, tad pazuda, tad atkal uzradās, kā arī visu laiku mainījās semināra sākuma laiks, piedevām pēdējo izmaiņu piefiksēju tikai tāpēc, ka nejauši vēlreiz iepētīju pasākumu plānu. Bet nu “viss labs, kas labi beidzās”, un pasākums izvērtās gana interesants.

Semināru vadīja Jay Pipes un slaidi bija tāds kā apkopojums no viņa pēdējām abām prezentācijām, kas redzamas viņa mājaslapā Legend of Drunken Query Master: The Apprentice’s Journey un Join-fu: The Art of SQL – ZendCon 2008. Tātad tie, kas seminārā tādu vai citādu iemeslu dēļ nepiedalījās, var vismaz paskatīties galvenās idejas no tām. Lielākais pluss, protams, bija iespēja uzdot jautājumus un saņemt kompetentas atbildes. Ašākais no klausītājiem, kas pareizi atbildēja uz Jay Pipes jautājumu, savā īpašumā ieguva grāmatu High Performance MySQL, Second Edition. Vēl jāpiebilst, ka semināra pasniedzējs arī ir līdzautors grāmatai Pro MySQL.

Dažas pasākuma bildes var redzēt šeit.

Tā kā neesmu nekāds baisais MySQL specs un lietoju to tā sakot brīvajos brīžos, tad iespējams, ka mani iespaidi ir mazliet savādāki nekā tie, kas būtu radušies MySQL ikdienas lietotājiem, bet daži no tiem bija šādi:

• Tika atgādināts par to, ka MySQLā ir daudz un dažādi tabulu tipi un tas, ka Jūs izmantojat tikai vienu no tiem, visdrīzāk nozīmē, ka Jūsu aplikācija nedarbojas optimāli. Ko tur piebilst, tieši tāpat ir arī, piemēram, Oraclē, bet cik vispār zin, ka Oraclē ir vairāki tabulu tipi, nemaz nerunājot par to, ka ir arī tos lietojuši?
• Atgādināts, ka visa pamatā ir shēma un, ja tā ir izveidota neoptimāli, tad tādi būs arī Jūsu vaicājumi, un neviens pasaules optimizators Jums neko daudz nepalīdzēs. Atliek tikai piekrist.
• Diezgan smagi tika spiests uz piemērotu minimālu datu tipu pielietošanu, lai vienā datu blokā pēc iespējas vairāk sapakotu ierakstus.
• Vertikālā particionēšana – ja Jūsu tabula satur daudzas kolonas, no kurām tikai dažas tiek bieži izmantotas, tad sadalīt tabulu divās – vienā ar bieži izmantotajām kolonām, otrā attiecīgi retāk izmantotās, lai nepiesārņotu kešu. Tehnika, kuru nekur citur tā īsti neesmu redzējis iesakam, ja neskaita kādus ekstrēmus gadījumus ar blobu un clobu likšanu atsevišķās tabulās, lai tās neafektētu pamattabulas.
• Atgādinājums par MySQL vaicājumu kešu (query cache), kurš noklusēti ir 0. Kešošanas algoritms gan ar nekādu dziļu inteliģenci neizceļas tāpēc jābūt uzmanīgam ar vaicājumu kešošanu, kas darbojas uz mainīgām tabulām.
• Atgādinājums un piemērs par to, ka rakstot SQL jādomā kopās nevis ierakstos (think in sets not in rows). Atbalstu ar abām rokam un kājām!
• Īss pārskats par Explain komandu un tās doto rezultātu.

Bija, protams, ne tas vien, bet ne jau visu var atcerēties un šo to no pārējā var redzēt augšminētajās prezentācijās. Pārskatot tagad slaidus, man piesaistīja uzmanību šajā uz beigām parādītās atskaišu iespējas kā ar vienkāršu SQLu (savienojumi un grupēšanas) iegūt sakārtojumus un tekošās summas (running total). Lai gan seminārā Jay Pipes teica, ka neko nezinot par analītiskajām funkcijām, šie ir tipiski analītisko funkciju piemēri, tikai realizēti bez tām. Atliek tikai piebilst, ka izmantojot analītiskās funkcijas, šos SQL teikumus varētu vismaz 3 reizes saīsināt

SQL “with” klauza

Ja kāds vēl nav pamanījis, tad jau labu laiciņu dažās DBVS Select teikums var sākties nevis ar Select, bet ar atslēgas vārdu With. Tas ir kaut kādā mērā viens no apakšvaicājumu veidiem, kā tas tika apskaidrots iepriekšējā rakstā apakšvaicājumi – ievads.

Tātad kad to pielietot un kādi ir tā galvenie labumi? Ir divas galvenās lietas kādēļ ir vērts to lietot – lasāmībai un ātrdarbības uzlabošanai.

• Lasāmību tas var uzlabot tādā veidā, ka, ja Jums ir SQL teikums, kurā vairākkārt tiek lietots viens un tas pats (vai līdzīgs) apakšvaicājums, tad Jūs varat izdalīt no tā ārā kopīgo daļu – tāda kas ir kopīga visos gadījumos un to rakstīt pašā sākumā zem šī With un tālāk atsaukties jau kā uz zināmu defīnīciju.
• Savukārt ātrdarbībai optimizatoram tagad ir 2 iespējas. Viena iespēja ir ievietot Jūsu apakšvaicājuma definīciju pa taisno iekšā SQL teikumā visur, kur tas tiek izmantots, tādējādi it kā nonākot atpakaļ pie situācijas, kāda bija bez šīs klauzas pielietošanas. Otra iespēja ir vispirms materializēt Jūsu apakšvaicājumu pagaidu tabulā un tālāk veikt pamata SQL teikuma izpildi jau izmantojot šo materializēto pagaidu tabulu.

Es turpmāk apskatīšu sīkāk šīs With klauzas implementāciju divās DBVS – Oracle un SQL Server. Tradicionāli es mēdzu rakstīt arī par MySQL, bet tur šāda klauza nav pieejama.

Sintakse

WITH <vaicājuma nosaukums1>
AS (<apakšvaicājums1>)
[, <vaicājuma nosaukums2> AS (<apakšvaicājums2>), ...]

Tātad kā redzams viss sākas ar atslēgas vārdu WITH, pēc tam nāk <vaicājuma nosaukums>. Šeit ir nepieciešams vienkārši piešķirt vārdu šim apakšvaicājumam, lai vēlāk būtu iespējams uz to atsaukties. Pēc tam ir atslēgas vārds AS, aiz kura iekavās seko <apakšvaicājums>. Apakšvaicājums parasti var būt pilnvērtīgs Select teikums ar savienojumiem un citiem apakšvaicājumiem. Vienlaicīgi var būt vairāki šādā veidā definēti apakšvaicājumi, kas tiek viens no otra atdalīti ar komatu. It kā nekas sarežģīts tāpēc pārejam pie konkrētām DBVS un konkrētiem piemēriem.

MySQL izstrādātāji Rīgā

Īsu atskatu par pasākumu var redzēt šeit.

Visi, kas interesējas par MySQL, atzīmējiet savā kalendārā 20. septembri sestdienu. Šajā dienā Rīgā notiks atvērtā koda programmatūras diena, kas pulcēs Rīgā daudz MySQL izstrādātājus. Šai dienā būs arī tehniskas prezentācijas, kas notiks Latvijas Universitātes centrālajā ēkā. Vakarā turpinājums Radisson SAS vienīcā

Pasākumā nav nekādas reģistrācijas, tātad var ierasties, kam vien tas interesē, ņemot gan vērā, ka prezentāciju telpa nav bezizmēra.

Sīkāka informācija (angliski):

• Celebrate Software Freedom Day with Sun/MySQL in Riga, Latvia - kontaktinformācija;
• Software Freedom Day 2008 Riga - prezentāciju grafiks.

P.S. Šis noteikti šoruden nav vienīgais pasākums, kas būs par velti pieejams datu bāzu interesentiem, piemēram, 16. oktobrī būs Oracle diena. Sīkāka informācija turpmāk!