Komentāri par: Mācieties vienmēr kaut ko jaunu – vai varbūt tomēr nē?!

No: Gints Plivna

Gints Plivna — Mon, 26 Jan 2009 15:29:38 +0000

Ir visādi. Skaidrs, ka slikta pieredze ir noderīga, bet kā dzīve rāda un sakāmvārds saka muļķis nemācās arī no savām kļūdām.

Savukārt, kas attiecas uz “Dzīvot pēc cita vērtību skalas ir pē-pingvīna kaka”, tad ir 2 pieejas:
1) solisti aka Pavaroti vai Karūzo, lai miers viņu pīšļiem, kuri dzied pēc savas vērtību skalas un viņos ir nenoliedzams skaistums.
2) kori aka Kamēr vai lielkoris Dziesmu svētkos, kuros galvenais ir tas, ka ikviens dziedātājs iekļaujas kopējā masā un neviens nelec ārā un arī tajā ir nenoliedzams skaistums. Viņi dzied pēc diriģenta vērtību skalas.
Programmizstrāde tā ir gan solisti, gan vēl vairāk koris, kas dzied (izstrādā, programmē) saskaņoti. Viens solists ir OK un vajadzīgs. Daudz solisti korī ir bardaks un neklausāms troksnis.

No: moo

moo — Mon, 26 Jan 2009 14:25:19 +0000

Arī slikta pieredze ir vajadzīga.
Noderīgi ir pašam pieņemt lēmumu ka šis ir labi/slikti, nevis klausīties ko guru, apkārtējie vai kāda [i]komūna[/i] par šo saka.
Dzīvot pēc cita vērtību skalas ir pē-pingvīna kaka

No: Gints Plivna

Gints Plivna — Mon, 26 Jan 2009 13:00:39 +0000

Mhhh ir drusku citādi, vismaz man tā liekas. Ja tu nespēj pieiet ar kritisku aci jaunajai lietai un katru reizi paļaujies uz to, ka kāds to reklamē, tad būs tā kā Saeimas vēlēšanās, katru reizi balso par jauno buldozera projektu (kas nosaukts it kā citādi), bet uzraujies uz to pašu veco bugu
Un patiesībā neko ārpus kubika vairāk nedomā, jo nosaukums/reklāma ir tev aizmalējusi acis.
Galvenais – spēja novērtēt, vai tas patiesi ir kas jauns un palīdzēs reāli darbā (jo mūsu darbs patiesībā ir pēc iespējas vienkāršāk panākt vēlāmo rezultātu ar minimālām uzturēšanas izmaksām tālāk) vai arī tikai kārtējais sasaluša ūdens klucis, kas kā komēta nāk, traki spīd, sadeg un iztvaiko…

No: moo

moo — Mon, 26 Jan 2009 12:24:00 +0000

Ar katru jauno apgūto lietu tu pats kaut ko saproti un sāc domāt ārpus kubika. FTW jaunu lietu skatīšanai.
Tas attiecas uz visām svērām, ne tikai uz db vai programēšanas valodām.

Cits jautājums, vai tev pašam gribas domāt ārpus kubika, jeb labak būt vienam no mainstrīma un dzīvot bēdu nezinot. Nezināšana ir svētlaime!

No: Gints Plivna

Gints Plivna — Thu, 15 Jan 2009 19:21:24 +0000

Aga dzirdētas gan, es parasti necenšo pasniegt citu idejas kā savējās, ja vien ir iespējams atcerēties, kur tās esmu ņēmis
Jā un piekrītu, ka uzturēšana visu tehnoloģiju maiņā ir viens no nepatīkamākajiem posmiem. No otras puses tas mūs nodrošina ar mūžīgu darbu, varbūt tāpēc tās daži maina kā cimdus?

No: Ivars

Ivars — Wed, 14 Jan 2009 10:25:22 +0000

Sāku lasīt un likās, ka domas ir kaut kur dzirdētas, līdz ieraudzīju atsauci uz Džefu Atvudu. Pielikšu arī savus divus centus.

Jaunu valodu / tehnoloģiju apguve ir vērtīga un vajadzīga, kaut vai tādēļ, lai paskatītos uz lietām no savādāka skatu punkta. Savukārt, pirms jaunu tehnoloģiju izmantošanas komercproduktu realizācijā vienmēr ir kritiski jāapsver, kādu ieguvumu tas pirmām kārtām dos klientam (vai to vispār var pārdot), un cik izdevīgi ir uzņemties izstrādi ar šīm tehnoloģijām.
Pietiekami bieži ir gadījies saskarties ar sistēmām (vai to daļām), kuras ir rakstītas ar “super-puper-mega-duper-tehnoloģijām” tikai tādēļ, lai izmantotu tehnoloģijas. Bieži gadās, ka tehnoloģijas vairs neskaitās tik super un ir gandrīz aizmirstas, līdz ar to uzturēšana pārvēršas par pilnīgu elli.

No: Gints Plivna

Gints Plivna — Mon, 12 Jan 2009 11:18:02 +0000

@narkomanC
Hmm, te ir drusku cita lieta. Protams, man kā izstrādātājam būtu jāapskata programmēšanas valodas/vides piedāvātā funkcionalitāte un jāņem tā, kas vislabāk atbilst maniem mērķiem. Taču šeit runa vairāk bija par to, ka itin bieži tiek startēta jaunas valodas/vides izstrāde un daudzi pārlec uz to, kaut gan tā patiesībā ir jauna/svaiga līdz ar to visdrīzāk, tur nekas vairāk nebūs. Pie tam šķiet bieži nebūt nav tā ka jaunajā ir papildus bibliotēkas, bieži ir tā, ka jaunajā viss ir jāsāk no sākuma
Un piekrītu tam, ka arī “aplauzieni” palīdz, tas kā Padomju laikā bija izteiciens, ka vērtīgs ir tas kadrs, kas nolaidis uz leju vismaz vienu vai pat vairākus kolhozus Jautājums, protams, vai konkrētais kadrs vienkārši nav absolūti bezcerīgs un ir spējīgs no savām kļūdām mācīties.
@Grrr
Skaidrs, ka programmēšanas valodas attīstās. Taču problēma jau nav sintaksē, jo jaunas konstrukcijas pielikt klāt nav nekas ārkārtējs. Problēmas parādās jau 1kārt ar savietojamību ar iepriekšējām versijām (parasti to cenšas nodrošināt, kas ir labi, taču tas neapšaubāmi ir ļoti ierobežojošs faktors) 2kārt ideja par to, ka tiek izgudrota kaut kāda revolucionāra pieeja, kas patiesībā ir kāda no neskaitāmajām iepriekšējām, ar labākā gadījumā minorīgām izmaiņām. un šķiet ir arī 3šā lieta – ne visi cilvēki ir gatavi pieslēgties kaut kam jau esošam (tai skaitā tā saucamā izstrādātāju elite) un uzlabot to, viņiem šķiet, ka viss jāsāk no jauna un, ka viņi to paveiks labāk. Tas laikam ir kā revolucionārs vs evolucionārs ceļš

No: Grrr

Grrr — Mon, 12 Jan 2009 08:59:55 +0000

Es teiktu, ka tā ir pārāk vienkāršota pieeja programmēšanai.

Programmēšanas valoda ir ne tikai datorlīdzeklis, tā ir pēc zināmiem parametriem tiešām valoda — izteiksmes veids.

Man škiet, ka līdzīgi kā parastas valodas, programmēšanas valodas attīstās, lai dotu iespēju labāk izteikt to, ko (programmētāji) vēlas pateikt. Taču, tā kā programmēšanas valoda atšķirībā no parastās ir pēc definīcijas ar gana fiksētu sintaksi, tad evolūcija faktiski formējas kā jaunas valodas izveide.

No: narkomanC

narkomanC — Mon, 12 Jan 2009 08:53:06 +0000

Noteikti tieksme pēc jaunā un vēl nezināmā + vienmēr varēs būt vēl labāk.
Piemēram ir vecā valoda un jaunā. Un abas ir identiskas, bet jaunājā ir papildus bibliotēkas, kas atvieglo mācīšanos un programmas koda pieraksti, tad es ņemu otro. Kaut gan abas ir pamatkodā identiskas.
Vispār kaut kā jāmāk filtrēt, kas labs un kas tikai atgremojums. Tā liekas būtu galvenā kļūda, jo tad, kad atšķirsi to, tad jau nekādu problēmu nevajadzētu būt:
ir labāks – mācies, sliktāks – nemācies.
Un vēl liels (tiešām, manuprāt, liels) pluss ir arī tad, ja tu mācies jauno valodu un tā izrādās nav laba. Tad tev tiek attīstīta “mācīšanāš prasme” jeb cik viegli tu spēj pieņemt jauno un to izmantot. Domāju tie, kas vispār neko nemeklē jaunu paliek savu lietu fanāti (šoreiz gan lietots ne pārāk pozitīvā nozīmē)