Kurā vēlēšanu iecirknī balsot?

Tuvojoties nākošajām pašvaldību un eiroparlamenta vēlēšanām dzīve Latvijas vēlētājiem – interneta lietotājiem – ir kļuvusi mazliet vieglāka. Ja esat apzinīgs Latvijas pilsonis (vai ES valsts pilsonis) un neesat saņēmis vēstuli ar informāciju, kurā vēlēšanu iecirknī esat reģistrēts, vai arī veiksmīgi esat to pakāsis, un Jūs nomoka mūžīgais jautājums “KUR BALSOT?“, tad viss vēl nav zaudēts, jo savu vēlēšanu iecirkni var uzzināt ļoti vienkārši pat nemaksājot ne santīma zvanam uz CVK informatīvo tālruni. Vienkārši ir jauns e-pakalpojums “Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana“, kurā katram atliek ievadīt personas kodu, uzvārdu un vārdu un Jums taps skaidrs, kādā iecirknī esat vai neesat reģistrēts. Tātad informācija no valsts nozīmes datubāzes – Vēlētāju reģistra – ir kļuvusi parastiem mirstīgajiem mazliet pieejamāka.

Atgādinu arī, ka e-pakalpojumi (vai vismaz lietas, kas par tādām ir nosauktas) ir pieejami arī:

• Portālā latvija.lv - šī nu, protams, ir visslavenākā vietne no visiem e-pakalpojumu sniedzējiem Patīkami, ka pašlaik autentificēties var arī ar internetbankas kontu – tātad nav nepieciešams tikai Latvijas pasta e-paraksts.
• Rīgas pašvaldības portālā - piemēram, kura vieta kurā bērnudārzā ir Jūsu sīkajam, kam autorizācija nav nepieciešama un visādas citādas lietas ar nepieciešamu autentifikāciju. Arī šeit var izmantot internetbankas kontus.
• CSDD – uzzini savus soda punktus, mašīnas, kas Jums pieder, dabūt vienas dienas atļauju utml. Pietiek ar to, ka Jums ir e-pasts un vadītāja apliecība.

Protams, ir vēl milzums vietnes, kurās šis tas ir elektroniski pieejams, taču tajās dotā informācija ir saistoša mazākam cilvēku skaitam.

Oracle SQL teikuma izpildes plāns – prezentācija

Latvijas Oracle lietotāju grupas (LVOUG) pirmā konference/seminārs ir veiksmīgi beidzies – paldies tā organizētājiem! Nezinu īsti, cik oficiāli bija cilvēku pieteikušies, bet es teiktu, ka kāds simtiņš kopā sanāca. Pasākums bija atšķirīgs no oficiālājām Oracle dienām ar to, ka nebija nevienas prezentācijas (vismaz no tām, ko apmeklēju es), kurā nodarbotos ar mārketingu Visas prezentācijas bija tehniski orientētas un bez oficiālajiem reklāmas rullīšiem.

Arī es stāstīju prezentāciju par SQL teikuma izpildes plānu - kā to iegūt, kā attēlot, kā saprast un kā uzlabot. Centos pastāstīt arī par dažām visbiežāk izpildāmajām operācijām un jo sevišķi sīkāk par fiziskajiem savienojumu izpildes veidiem (nested loops, hash join, sort merge join).

Tiem, kam ir dziļāka interese par SQL teikuma izpildes plānu un kam nepaveicās nokļūt uz neseno Tanela Podera semināru, es gribētu speciāli uzsvērt šo viņa emuāra rakstu, kurā ir saite uz failu “Oracle SQL Plan Execution: How It Really Works”. Tā prezentācija ir ļoti interesanta pat tad, ja klātienē nedzirdējāt sīkāku stāstu.

Un visbeidzot šeit ir arī saite uz manis lasīto prezentāciju par to kā saprast SQL teikuma izpildes plānu.

Izvilkums iz Latvijas blogiem II cēliens …

… par datubāzēm, protams, ko gan citu?

Apaļš gads ir pagājis kopš iepriekšējā apkopojuma ar saitēm uz citiem blogu rakstiem par datubāzēm. Šai laikā ir uzradušies 2 jauni emuāri, kas ir uzrakstījuši vairāk nekā vienu ierakstu, kuri likās pietiekami interesanti. Saskaņā ar kaktuzs iedalījumu (kurš man ļoti iepatikās ) šiem rakstītājiem ir bijušas idejas un pacietība veselam mēnesim (vismaz konkrētajā jomā), jācer, ka būs arī turpinājums. Divi augšminētie ir alx un iinuu. Bet tagad viss uzskaitījums (vēlos arī piezīmēt, ka ne viss ir ļoti labā kvalitātē un ne visam es piekrītu):

MySQL

• Kārtošana un NULL vērtības;
• Rekursīva lapas karte;
• Ierakstu dalīšana pa lappusēm;
• Web izstrāde – slodzes un optimizācijas;
• Mysql > gettext;
• Performances meklējumos;
• Nākamā id vērtība (next_id, auto_increment);
• Lietotāja definētie mainīgie sql vaicājumā;
• Null, 0, vai -1 kā noklusētā vērtība?
• Kā optimizēt MySQL kverijus ar datuma intervālu.

SQL Server

• LINQ to SQL pret LINQ to Entities;
• MS SQL TOP.
   

Vispārīgi

• Drošības pamati web lapās;
• Datubāzes struktūras: mantošana, klasifikācija, arks;
• Datubāzes normālformas vai kā projektēt pareizi.

Datori un datu bāzes pilnīgiem “čaiņikiem”

Sērfojot pa internetu uzdūros vietnei esaite.lv, kurā ir atrodami dažādi digitālie mācību materiāli latviski, tai skaitā arī par datu bāzēm uz Windows un Linux operētājsistēmām. Tā kā mani interesē viss, kas vairāk vai mazāk ir saistīts ar datubāzēm (jo sevišķi latviski), tad sāku pētīt, ko tad mūsu cienījamie universitātes mācību spēki ir radījuši.

Pirmais iespaids bija visnotaļ dīvains, jo bija acīmredzami, ka es visdrīzāk Eiropas datorprasmes sertifikātu neiegūtu; attiecīgi saskaņā ar formulējumu dokumentā man nebūtu “zināšanas par datu bāzes pamatjēdzieniem, un es nevarētu parādīt, ka protu strādāt ar datu bāzi datorā.”

OK tātad kas šai 2 dokumentos par datu bāzēm:

• datu bāzes Windows vidē (Microsoft Access iesācēja rokasgrāmata latviski) un
• datu bāzes Linux vidē (OpenOffice.org Base iesācēja rokasgrāmata latviski)

ir atrodams?

1. Tās ir ļoti specifiskas konkrētajai programmatūrai (attiecīgi Access un OO Base) lielu un pamatīgu uzsvaru liekot uz tādām svarīgām lietām, kā konkrētas ikonas izskatu un kur izvēlnēs ir atrodama konkrēta darbība.
2. Tās ir pamatīgi ilustrētas ar ekrānšāviņiem un pilnīgam iesācējam ļauj soli pa solim paveikt nepieciešamās darbības.
3. Pretendējot uz vispārīgu ieskatu par datubāzēm kā tādām, dokumenti satur faktuālas kļūdas, piemēram, apgalvojumu, ka indekss esot datu lauka atribūts vai “tikai tad, ja ir izveidotas tabulu saistības (ar to domājot ārējās atslēgas), ir iespējams veikt darbības ar informāciju, kas atrodas dažādās tabulās un ir loģiski saistīta”.
4. Tajos ne ar vārdu nav pieminēts SQL.
5. Sīkums, protams, bet visnotaļ komiski izskatās projekta nosaukums dokumenta virsrakstā “IKT ZINĀŠANU STANDARTIZĀCIJA ZEMGALES REĢIONĀ”, kas vedina uz domām, ka datu bāzes Latgalē ir atšķirīgas un Kurzemē noteikti būs ar Ventiņu “tā viš i” īpatnībām

Tomēr lasītājam, kas vēlas apgūt tieši Microsoft Access vai OpenOffice.org Base, kā pirmais iepazīšanās solis šie dokumenti varētu būt interesanti un noderīgi. Pie tam šai vietnē ir vēl citi mācību materiāli, kas domāti pilnīgiem iesācējiem datorlietās, un man jau ir padomā daži radinieki, kam šo lapu parādīt

Indeksu spožums un posts

Kas ir indekss?

Indeksi popularitātes ziņā droši vien ir nākošie objekti datubāzēm pēc tabulām. Tos bieži izmanto vietā un iespējams gandrīz tikpat bieži patiesībā lieto nevajadzīgi. Bet tātad vispirms būtu jāsaprot, kas tad tie ir un kāda aptuveni ir to uzbūve.

Parasti runājot par indeksiem vispirms tos saprot kā kokveidīgu struktūru, kuras pirmais un galvenais uzdevums ir ātri atrast datus tabulā, kuras dati, ja vien tā nav ļoti speciāla veida tabula, ir nesakārtoti. Nākošajā attēlā ir parādīta konceptuāla indeksa struktūra. Protams, ka reālajās implementācijās katrā DBVS tas ir mazliet atšķirīgi, bet ideja paliek viena un tā pati – koks, pa kuru ātri nonāk līdz nepieciešamajai vērtībai un tad taisnā ceļā izmantojot norādes dodas uz tabulu, no kuras var nolasīt konkrēto ierakstu. Nevajadzētu, protams, arī uztvert datu bloku skaitīšanu kā precīzu algoritmu, kas pie šīm vērtībām tā arī notiek, bet drīzāk kā konceptuālu ideju.

Indekss un tabula

Tātad, ja mēs meklējam vērtību “Kuldīga” (nosacījums WHERE pilsetas_nosaukums = ‘Kuldīga’) tabulā, tad mums ir divas iespējas: