Pirms apmēram 2 nedēļām es aicināju lasītājus atbildēt uz jautājumu, kādas datubāzu vadības sistēmas viņi lieto. Laiks ir pagājis un aptauja tiek slēgta. Pavisam šai laikā tika saņemtas 176 balsis. Tā kā bija iespējams balsot par vairākām DBVS vienlaicīgi, tad nobalsojušo cilvēku skaits noteikti ir mazāks, bet, spriežot pēc tā kā auga dati, nemaz ne tik briesmīgi daudzi vienlaicīgi izvēlējās vairākas atbildes. Kas tad nu Latvijā (vai precīzāk tajā Latvijas daļā, kas lasa šo emuāru un saņēmās atbildēt) ir tas populārākais?
Tātad šeit uzskatāmā veidā parādīts balsu sadalījums:
Datubāzu Saeimā vēlēšanu robežu
pārvarētu MySQL ar 34%, Oracle ar 27%, SQL Server ar 11%, Acess ar 9%, un PostgreSQL ar 8% balsīm.
Ka redzams tās 3 DBVS par kurām vairāk vai mazāk aktīvi stāstu, arī tiek visvairāk lietotas. Protams rodas jautājums – kurš te ir pirmais vista vai ola?
Tas ir – vai nu pārējās DBVS nelieto, vai arī tomēr lieto un tāpēc, ka šeit par tām neko neraksta, tad arī nelasa un nepiedalās aptaujā. Es personīgi sliektos uz variantu, ka citas arī diez ko nelieto. Arīdzan interesanti, ka no diezgan daudzām DBVS, ko esmu uzskaitījis, lieto tikai apmēram 10.
Vaicāsiet kāda no tā visa praktiska jēga? Nu ja neskaita to, ka vienkārši interesanti zināt, tad nenoliedzama praktiska jēga ir tāda, ka Jūs, piemēram, varat atrast 59 cilvēkus, kas kaut ko pēdējā laikā ir darījuši vairāk vai mazāk ar MySQL, bet tikai vienu - ar DB2. Negribu apgalvot, ka tās ir absolūtās tendences Latvijā, bet kaut kāda nozīme tam varētu būt un tas varētu sniegt atbildi uz jautājumu par potenciāli pieejamo darba spēka tirgu attiecībā uz izvēlēto DBVS.
Nobeigumā paldies visiem atbildētājiem, bez Jums šeit nekas jēdzīgs nesanāktu!

Ierakstīja Gints Plivna
Ierakstīja Gints Plivna