DBVS tirgus daļa Latvijas mērcē

Nupat rakstīju par DBVS tirgus daļām pasaules mērogā. Izrādās, ka arī Latvijā ir veikts pētījums par nosacītu DBVS tirgus daļu valsts iestādēs, taču tas veikts ar dīvainu tautiski ierēdniecisku piesitienu kā rezultātā darbs ir darīts, resursi iztērēti, bet skaidrības nav.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) jau kādus pāris mēnešus kā sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs”, kura ietvaros tika skaitītas izmantotās DBVS licences dažādās valsts iestādēs. Netaisos iedziļināties ieteikumos un secinājumos, bet viena lieta mani gan fascinē - tā ir daļa no pirmā zīmējuma Infrastruktūras programmproduktu licenču skaita sadalījums. Un tā arī godīgi (jācer vismaz)  ir saskaitītas izmantotās licences. Grafiks izskatās šādi:

DBVS licenču sadalījums Latvijas valsts iestādēs

Tātad 39% no kopējā licenču skaita ir Microsoft, 37% – Oracle un 24% – pārējais. Tagad man ir jautājums lasītājiem, ko Jums izsaka vārdu savienojums “viena DBVS licence”? Un ko Jums izsaka vārdu savienojums “viena māja”? Es teiktu ka tas ir robežās no šādas mājas:

Tūristu mājiņa

līdz pat šādai:

Rundāles pils

Tiesa gan pieejamā funkcionalitāte, komforta līmenis un galu galā izmaksas ir maigi izsakoties diezgan atšķirīgas.

Ar DBVS licencēm ir tieši tāpat. Un nemaz nav nepieciešams skatīties uz dažādiem DBVS izstrādātājiem, pietiek ar Oracle. Paskatoties cenu sarakstā, var redzēt, ka licences cena variē no 180 $ par Standard Edition One lietotāja licenci līdz pat 47 500 $ par Enterprise Edition procesora licenci. Nevar īsti saprast, iespējams, ka pētījuma metodes izstrādātāji neko vairāk par MS Office licencēm nav redzējuši (nosvītrotajam iemeslu skat zemāk!), bet pat tām jaunākajā 2007 gada versijā ir 8 dažādi komplekti, kuru cenas atšķiras vismaz par kārtu.

No pētījuma gan nav skaidrs, kādas datu bāzu vadības sistēmas licences ir skaitītas un (vai) kādas nē, jo tas nekur nav rakstīts. Nav arī skaidrs, kapēc ir izdomāta īpašā Latvijas pieeja, bet nevarēja izmantot starptautiski pieņemtu pieeju skaitot licenču izmaksas, kas ir daudz objektīvāks un salīdzināmāks rādītājs ievērojot daudzos un dažādos licencēšanas veidus un tajos ietvertās iespējas.

Papildinājums pēc neformālas sarunas un sarakstes (10. decembrī)

Pēc šī raksta uzrakstīšanas un mana epasta jautājuma ministrijas pārstāvjiem izvērtās neliela sarakste un telefona saruna, kuras laikā noskaidrojās, ka ministrijas darbinieki tomēr zina DBVS specifiku un, neskaitot pāris izņēmumus, ir skaitījuši tikai DBVS procesoru licences. Līdz ar to salīdzinājums pēc izplatības jau būtu tīri korekts, vienīgais ieteikums citreiz tādas lietas minēt arī ziņojumā, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi.

Līdz ar to var uzskatīt, ka tiešajās valsts pakļautības iestādēs ir 39% Microsoft, 37% Oracle un 24% citu izstrādātāju DBVS procesoru licences.

DBVS tirgus daļas

Laiku pa laikam uzpeld tāds jautājums kā – kura ir vispopulārākā datubāze (DBVS)? Diemžēl šis jautājums ir visnotaļ neatbildēts. Es esmu redzējis ntos rakstus, kuros uz DBVS X atsaucas kā uz vienu no populārākajām vai pašu populārāko, taču pamatojums tam laikam ir tik pašsaprotams, ka vienmēr izpaliek Apmēram pirms gada es veicu aptauju arī šai vietnē, kuras rezultāti vismaz ir kvantitatīvi izmērāmi un redzami šeit. Protams, tai ir savs trūkums, jo reāli tā ir DBVS popularitāte šīs vietnes lasītāju vidū nevis Latvijā. Tas pats trūkums būs arī visām citām interentā veiktajām aptaujām.

Bet tagad atgriežamies pie virsraksta – tirgus daļas (market share). Tas arī ir veids kā mērīt (un definēt) popularitāti. Tad nu lūk man nesen radās nepieciešamība to atrast un kā parasti – izrādās Google ir spēks! Tirgus pētījumu kompānija IDC katru gadu veic pētījumu par datubāzu daļu globālajā tirgū. Ļoti interesanti ir tas, ka pašā IDC lapā šie pētījumi maksā bargu naudu, taču kaut kādus izvilkumus var dabūt par velti.

Kāda tad ir tirgus daļa saskaņā ar šiem datiem?

Datu modelēšanas rīki

Pirms kāda laika rakstīju dažus ievadvārdus par datu modelēšanu – kas tā tāda, kāpēc to vajag, kā norisinās. Turpat arī minēju, ka to principā var darīt ar zīmuli un papīra lapu. Taču protams, ka reālajā dzīvē šim mērķim ir izstrādāti daudz un dažādi rīki. Šai rakstā pastāstīšu par tiem rīkiem, ar kuriem nācies kaut mazliet sastapties. Jau iepriekš brīdinu, ka šai rakstā stingri ņemot tiks sajaukti gan konceptuālo datu modeļu (nav atkarīgas no konkrētas DBVS), gan fizisko datu modeļu (paredzēti konkrētai DBVS) modelēšanas rīki. Stāsta varoņi eeee, tas ir rīki , būs sakārtoti tīri vēsturiski, bez nekādas citas slēptas domas.

Šoreiz arī īpašs lūgums atbildēt uz aptaujas jautājumu raksta beigās un lūdzu pierakstīt jūsu atsauksmes un pieredzi (gan pozitīvo, gan negatīvo) ar un par datu modelēšanas rīkiem.

Šajā reizē par trīs no tiem – Oracle Designer, Grade modeler un Visio. Nākošajā būs vēl par tādiem kā MySQL Workbench, SQL Developer Data Modeler, Rational Rose un Enterprise Architect.

MySQL datu vārdnīca

MySQL daļu no meta datiem glabā vispiemērotākajā veidā kā tas datubāzēs iespējams – tabulās. MySQL servera datubāzē, kuras nosaukums arī ir mysql, ir bariņš ar tabulām, kurās tiek glabāti lietotāji, tiesības, jaunākās versijās arī procedūras, funkcijas u.c. lietas. Protams, ņemot vērā, ka tās ir MySQL iekšējās tabulas, ir ļoti nevēlami tās ļaut pat skatīties neprivileģētiem lietotājiem. Otra iespēja, kas MySQL jau ir kopš sendienām, ir SHOW komandas.

Ir vēl arī trešā iespēja. Sākot no 5. versijas MySQL ir ieviesuši datu vārdnīcu vairāk vai mazāk atbilstoši ANSI/ISO SQL:2003 standartam, precīzāk tās līmenim F021, kas ietver (atbalsts skatījumiem COLUMNS, TABLES, VIEWS, TABLE_CONSTRAINTS, REFERENTIAL_CONSTRAINTS, un CHECK_CONSTRAINTS). Tas viss tur arī un patiesībā arī mazliet vairāk. Skatamies sīkāk par katru no iespējām atsevišķi.

Kurā vēlēšanu iecirknī balsot?

Tuvojoties nākošajām pašvaldību un eiroparlamenta vēlēšanām dzīve Latvijas vēlētājiem – interneta lietotājiem – ir kļuvusi mazliet vieglāka. Ja esat apzinīgs Latvijas pilsonis (vai ES valsts pilsonis) un neesat saņēmis vēstuli ar informāciju, kurā vēlēšanu iecirknī esat reģistrēts, vai arī veiksmīgi esat to pakāsis, un Jūs nomoka mūžīgais jautājums “KUR BALSOT?“, tad viss vēl nav zaudēts, jo savu vēlēšanu iecirkni var uzzināt ļoti vienkārši pat nemaksājot ne santīma zvanam uz CVK informatīvo tālruni. Vienkārši ir jauns e-pakalpojums “Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana“, kurā katram atliek ievadīt personas kodu, uzvārdu un vārdu un Jums taps skaidrs, kādā iecirknī esat vai neesat reģistrēts. Tātad informācija no valsts nozīmes datubāzes – Vēlētāju reģistra – ir kļuvusi parastiem mirstīgajiem mazliet pieejamāka.

Atgādinu arī, ka e-pakalpojumi (vai vismaz lietas, kas par tādām ir nosauktas) ir pieejami arī:

• Portālā latvija.lv - šī nu, protams, ir visslavenākā vietne no visiem e-pakalpojumu sniedzējiem Patīkami, ka pašlaik autentificēties var arī ar internetbankas kontu – tātad nav nepieciešams tikai Latvijas pasta e-paraksts.
• Rīgas pašvaldības portālā - piemēram, kura vieta kurā bērnudārzā ir Jūsu sīkajam, kam autorizācija nav nepieciešama un visādas citādas lietas ar nepieciešamu autentifikāciju. Arī šeit var izmantot internetbankas kontus.
• CSDD – uzzini savus soda punktus, mašīnas, kas Jums pieder, dabūt vienas dienas atļauju utml. Pietiek ar to, ka Jums ir e-pasts un vadītāja apliecība.

Protams, ir vēl milzums vietnes, kurās šis tas ir elektroniski pieejams, taču tajās dotā informācija ir saistoša mazākam cilvēku skaitam.