DBVS tirgus daļas

Laiku pa laikam uzpeld tāds jautājums kā – kura ir vispopulārākā datubāze (DBVS)? Diemžēl šis jautājums ir visnotaļ neatbildēts. Es esmu redzējis ntos rakstus, kuros uz DBVS X atsaucas kā uz vienu no populārākajām vai pašu populārāko, taču pamatojums tam laikam ir tik pašsaprotams, ka vienmēr izpaliek Apmēram pirms gada es veicu aptauju arī šai vietnē, kuras rezultāti vismaz ir kvantitatīvi izmērāmi un redzami šeit. Protams, tai ir savs trūkums, jo reāli tā ir DBVS popularitāte šīs vietnes lasītāju vidū nevis Latvijā. Tas pats trūkums būs arī visām citām interentā veiktajām aptaujām.

Bet tagad atgriežamies pie virsraksta – tirgus daļas (market share). Tas arī ir veids kā mērīt (un definēt) popularitāti. Tad nu lūk man nesen radās nepieciešamība to atrast un kā parasti – izrādās Google ir spēks! Tirgus pētījumu kompānija IDC katru gadu veic pētījumu par datubāzu daļu globālajā tirgū. Ļoti interesanti ir tas, ka pašā IDC lapā šie pētījumi maksā bargu naudu, taču kaut kādus izvilkumus var dabūt par velti.

Kāda tad ir tirgus daļa saskaņā ar šiem datiem?

Pirmo N ierakstu atlase

Atlasīt pirmos N (2, 3, 5, 10, 20, 100 utt.) ierakstus ir diezgan izplatīta prasība. Atlasīt N lielākos, N mazākos, N jaunākos utt. Angliski to parasti sauc kā Top N analysis vai Top N Query. Savukārt (parasti webiskās aplikācijās) mēdz būt vēl viena diezgan tipiska prasība – lapošana (pagination) – ierakstu atlase pa porcijām. Šīs ir tās lietas, kur datu bāzu vadības sistēmu atšķirības spīd visā savā spožumā. Tikai relatīvi pēdējā laikā izmantojot analītiskās funkcijas vismaz dažās DBVS var mēģināt izlīdzēties ar vienu un to pašu SQL teikumu pirmo N ierakstu atlasē un lapošanā. Kā jau vienmēr esmu mēģinājis uzsvērt, tas gan nebūtu jāuzskata par milzīgu trūkumu, jo arī, iekāpjot cita ražotāja automašīnā, Jūs negaidat, ka ātruma pārslēgs slēgsies precīzi tāpat ka iepriekšējā. Truli laužot to pierastajā pozīcijā, Jūs varat iegūt tikai salauztu mašīnu un ar datubāzēm, protams, ir līdzīgi. Tiktāl ievads, bet tagad pēc kārtas par Oracle, MySQL, SQL Server un analītisko funkciju universālo risinājumu.

SQL teikuma izpildes plāna iegūšana – Oracle, MySQL, SQL Server

SQL teikumu izpildes plāns (query execution plan) – kurš gan nopietni interesējoties par datubāzu izstrādi tādu terminu nav dzirdējis? Vaicājums lēni strādā – paskaties izpildes plānu! Tiesa gan vairumā gadījumu tiek pašas par sevi pieņemtas divas (varbūt pat trīs) lietas:

• persona zin, kā izpildes plānu dabūt;
• persona zin, ko iegūtais izpildes plāns nozīmē;
• persona zin, kā panākt, lai izpildes plāns būtu optimālāks nekā iegūtais vai arī saprot, ka nekas labāks nevar sanākt (neobligātais solis).

Šai rakstā apspriedīšu pirmo soli jau parasti izvēlētajām DBVS – Oracle, MySQL, SQL Server. Kā jau Jūs noteikti zinat visas DBVS ir atšķirīgas, attiecīgi atšķirīgas ir arī metodes, kā izpildes plānu iegūt. Tātad pēc kārtas.

Oracle

Oraclē ir vairākas metodes, kā iegūt SQL teikuma izpildes plānu, ar dažādu sarežģītību un ticamības pakāpi. Ja izmantojat rīku SQL*Plus, tad visvienkāršāk ir izmantot šī rīka komandu autotrace. Es šeit gari nekāvēšos pie šī rīka un komandas apraksta, jo tie abi ir augšminētajās saitēs, šeit tikai īss piemērs. Visiem turpmākajiem piemēriem tiks izmantotas tabulas no raksta par Dekarta reizinājumu.

Rudens – pļaujas laiks

Tā vien izskatās, ka pasākumi par datubāzēm birst gandrīz straumēm. Tātad visi, kam vārds Microsoft SQL Server kaut ko izsaka, var iepētīt sīkāk .NET grupas mājaslapas aktualitātes. Citēju:

“Grupas biedriem labi pazīstamais cilvēks Macejs Pilecki, ir izteicis vēlmi dalīties pieredzē, šoreiz apskatot atmiņas izmantošanas īpatnības MS SQL serverī. Prezentācijas tēma – „Dude, Where Is My Memory? Understanding Microsoft SQL Server Memory Usage and Management”. Jāatzīmē, ka prezentācijai piešķirts augstākais tehniskais līmenis (Level 400). Lai vieglāk uztvertu domu, ir padomāts par neformālāku norises vietu. Esat laipni gaidīti 30. septembrī, plkst. 18:00 – 20:00, Beļģu alus kafejnīcā Braserija „Bon Vivant”, Mārstaļu iela 8, Rīga.”

Ziņas autors Andrejs Mamontovs man teica, ka pasākums neesot tikai grupas biedriem, kaut gan tiešā tekstā oriģinālajā ziņā tas nav minēts :)

Par to, kas ir ziņā minētais Maciej Pilecki, sīkāk zin stāstīt google.

SQL “with” klauza

Ja kāds vēl nav pamanījis, tad jau labu laiciņu dažās DBVS Select teikums var sākties nevis ar Select, bet ar atslēgas vārdu With. Tas ir kaut kādā mērā viens no apakšvaicājumu veidiem, kā tas tika apskaidrots iepriekšējā rakstā apakšvaicājumi – ievads.

Tātad kad to pielietot un kādi ir tā galvenie labumi? Ir divas galvenās lietas kādēļ ir vērts to lietot – lasāmībai un ātrdarbības uzlabošanai.

• Lasāmību tas var uzlabot tādā veidā, ka, ja Jums ir SQL teikums, kurā vairākkārt tiek lietots viens un tas pats (vai līdzīgs) apakšvaicājums, tad Jūs varat izdalīt no tā ārā kopīgo daļu – tāda kas ir kopīga visos gadījumos un to rakstīt pašā sākumā zem šī With un tālāk atsaukties jau kā uz zināmu defīnīciju.
• Savukārt ātrdarbībai optimizatoram tagad ir 2 iespējas. Viena iespēja ir ievietot Jūsu apakšvaicājuma definīciju pa taisno iekšā SQL teikumā visur, kur tas tiek izmantots, tādējādi it kā nonākot atpakaļ pie situācijas, kāda bija bez šīs klauzas pielietošanas. Otra iespēja ir vispirms materializēt Jūsu apakšvaicājumu pagaidu tabulā un tālāk veikt pamata SQL teikuma izpildi jau izmantojot šo materializēto pagaidu tabulu.

Es turpmāk apskatīšu sīkāk šīs With klauzas implementāciju divās DBVS – Oracle un SQL Server. Tradicionāli es mēdzu rakstīt arī par MySQL, bet tur šāda klauza nav pieejama.

Sintakse

WITH <vaicājuma nosaukums1>
AS (<apakšvaicājums1>)
[, <vaicājuma nosaukums2> AS (<apakšvaicājums2>), ...]

Tātad kā redzams viss sākas ar atslēgas vārdu WITH, pēc tam nāk <vaicājuma nosaukums>. Šeit ir nepieciešams vienkārši piešķirt vārdu šim apakšvaicājumam, lai vēlāk būtu iespējams uz to atsaukties. Pēc tam ir atslēgas vārds AS, aiz kura iekavās seko <apakšvaicājums>. Apakšvaicājums parasti var būt pilnvērtīgs Select teikums ar savienojumiem un citiem apakšvaicājumiem. Vienlaicīgi var būt vairāki šādā veidā definēti apakšvaicājumi, kas tiek viens no otra atdalīti ar komatu. It kā nekas sarežģīts tāpēc pārejam pie konkrētām DBVS un konkrētiem piemēriem.