DBVS tirgus daļa Latvijas mērcē

Nupat rakstīju par DBVS tirgus daļām pasaules mērogā. Izrādās, ka arī Latvijā ir veikts pētījums par nosacītu DBVS tirgus daļu valsts iestādēs, taču tas veikts ar dīvainu tautiski ierēdniecisku piesitienu kā rezultātā darbs ir darīts, resursi iztērēti, bet skaidrības nav.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) jau kādus pāris mēnešus kā sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs”, kura ietvaros tika skaitītas izmantotās DBVS licences dažādās valsts iestādēs. Netaisos iedziļināties ieteikumos un secinājumos, bet viena lieta mani gan fascinē – tā ir daļa no pirmā zīmējuma Infrastruktūras programmproduktu licenču skaita sadalījums. Un tā arī godīgi (jācer vismaz)  ir saskaitītas izmantotās licences. Grafiks izskatās šādi:

DBVS licenču sadalījums Latvijas valsts iestādēs

DBVS licenču sadalījums Latvijas valsts iestādēs

Tātad 39% no kopējā licenču skaita ir Microsoft, 37% – Oracle un 24% – pārējais. Tagad man ir jautājums lasītājiem, ko Jums izsaka vārdu savienojums “viena DBVS licence”? Un ko Jums izsaka vārdu savienojums “viena māja”? Es teiktu ka tas ir robežās no šādas mājas:

Tūristu mājiņa

Tūristu mājiņa

līdz pat šādai:

Rundāles pils

Rundāles pils

Tiesa gan pieejamā funkcionalitāte, komforta līmenis un galu galā izmaksas ir maigi izsakoties diezgan atšķirīgas.

Ar DBVS licencēm ir tieši tāpat. Un nemaz nav nepieciešams skatīties uz dažādiem DBVS izstrādātājiem, pietiek ar Oracle. Paskatoties cenu sarakstā, var redzēt, ka licences cena variē no 180 $ par Standard Edition One lietotāja licenci līdz pat 47 500 $ par Enterprise Edition procesora licenci. Nevar īsti saprast, iespējams, ka pētījuma metodes izstrādātāji neko vairāk par MS Office licencēm nav redzējuši (nosvītrotajam iemeslu skat zemāk!), bet pat tām jaunākajā 2007 gada versijā ir 8 dažādi komplekti, kuru cenas atšķiras vismaz par kārtu.

No pētījuma gan nav skaidrs, kādas datu bāzu vadības sistēmas licences ir skaitītas un (vai) kādas nē, jo tas nekur nav rakstīts. Nav arī skaidrs, kapēc ir izdomāta īpašā Latvijas pieeja, bet nevarēja izmantot starptautiski pieņemtu pieeju skaitot licenču izmaksas, kas ir daudz objektīvāks un salīdzināmāks rādītājs ievērojot daudzos un dažādos licencēšanas veidus un tajos ietvertās iespējas.

Papildinājums pēc neformālas sarunas un sarakstes (10. decembrī)

Pēc šī raksta uzrakstīšanas un mana epasta jautājuma ministrijas pārstāvjiem izvērtās neliela sarakste un telefona saruna, kuras laikā noskaidrojās, ka ministrijas darbinieki tomēr zina DBVS specifiku🙂 un, neskaitot pāris izņēmumus, ir skaitījuši tikai DBVS procesoru licences. Līdz ar to salīdzinājums pēc izplatības jau būtu tīri korekts, vienīgais ieteikums citreiz tādas lietas minēt arī ziņojumā, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi.

Līdz ar to var uzskatīt, ka tiešajās valsts pakļautības iestādēs ir 39% Microsoft, 37% Oracle un 24% citu izstrādātāju DBVS procesoru licences.

2 Responses to DBVS tirgus daļa Latvijas mērcē

  1. Gints Plivna says:

    Šis raksts ir papildināts (skat pēdējo daļu).

  2. MārisN says:

    Incanti kā tika skaitītas MySQL un PostgreSQL licences?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: