Klusumu iztraucējot…

Kā jau iepriekšējā rakstā pirms vairāk kā 3 mēnešiem rakstīju, esmu aizņemts ar iegādātās mājas iekārtošanu un uzlabošanu. Jāatzīst, ka process vismaz pagaidām ir visai aizraujošs (un arī ļoti laikietilpīgs) par spīti izteikumam, ka cilvēks esot apmierināts savā dzīvē divreiz – tad, kad māju nopērk, un tad, kad pārdod. Mājas iegādei bija vairāki mērķi, tai skaitā arī – nodrošināt nodarbinātību, kas nav saistīta ar datoriem, vakaros un pa brīvdienām. Šo mērķi nu es esmu sasniedzis stingri vairāk ka par 100%  – potenciālo darbu un izdevumu saraksts ietver vismaz pāris gadus tālu nākotni un nācās vairākkārt pārskatīt prioritātes atklājoties jauniem un svarīgākiem darbiem, kas sākotnēji nemaz netika paredzēti vai izrādījās krietni svarīgāki.
Māju iegādājos ar baltām riģipša (jā tieši riģipša no vārda Rīga! skat. vairāk “Ķīmiskā rūpniecība Latvijā: cements, kaļķi, ģipsis (1918–1944)” 158 lpp. un arī rigips.com tas pieminēts ) sienām, ar funkcionējošu apkuri, savilktu elektrību, ūdens un kanalizācijas pievadiem. Tā kā mājas iegādes mērķis bija visus iespējamos darbus (saprātīgā apjomā, protams) darīt pašam, tad palīgā tika ņemts tikai viens radinieks uz pārdesmit dienām, kas profesionāli nodarbojas ar iekštelpu darbiem (sienu konstrukcijas, siltināšana, špaktelēšana, krāsošana utml) un flīzētāji, jo tas ir pārāk specifisks darbs un prasa zināmu praksi, lai rezultāts izskatītos normāli. Vispirms vairāki mēneši (vakari un nedēļas nogales) pagāja tiekot pie funkcionējošas virtuves, sanitārajiem mezgliem, uzlabojot mājas siltinājumu (pāris sienām tas vienkārši nebija, griestiem bija par maz) un novedot istabas vismaz tādā stāvoklī, lai sienas un griesti būtu balti un līdzeni.

Arī līdz šim man bija zināmas iestrādes kokapstrādē – dažas bildītes no paveiktā var redzēt manā angliskajā emuārā. Tagad nu man bija iespēja šīs iemaņas likt lietā plašā apjomā. Viens no paveiktajiem darbiem bija neapstrādātu masīvkoka Madepar durvju “novešana līdz kondīcijai”. Tai vietnē bildēs jau ir redzamas tās skaistas un lakotas, taču reāli pārdod tās neapstrādātas, līdz ar to man nācās tās slīpēt, beicēt, lakot un pulēt, toties tagad ir tiešām koka durvis, kas nemaksā vairs ~60 Ls, bet kādas divas trīs reizes vairāk un no kurām var putekļus noslaucīt nesaplēšot lupatiņu dēļ nekvalitatīvās apdares.

Durvis jau noslīpētas

Durvis jau noslīpētas

Durvis jau nobeicētas un nolakotas

Durvis jau nobeicētas un nolakotas

Durvis jau ieliktas, bet bez aplodām

Durvis jau ieliktas, bet bez aplodām

Otra lielā lieta neskaitot visādus sīkumus bija nosacīta “virtuves iekārta”. Tā kā virtuvē, ja tajā vispār kaut ko dara, protams, ir nepieciešama liela darba virsma, tad nācās tādu izveidot. Virsmas var nopirkt jebkurā būvmateriālu veikalā, pašam atlika tikai pierīkot kājiņas, durtiņas, izgriezt caurumus izlietnei un plīts virsmai un pie reizes arī plauktiņš iekšā sanāca.

Virtuves galds

Virtuves galds

Secinājums – mierīgi var novilkt kādus pāris gadus, līdz prioritāšu rinda nonāks arī līdz kārtīgai virtuves iekārtai. Trešā lielā lieta bija sēta. Sākotnējā doma par standarta betona stabiņiem un sētiņas gabaliņiem starp tām evolucionēja par domu, ka jāveido viss no koka, jo kokmateriālus ir iespēja dabūt par velti, nepieciešams tik vien pašam atvest. Tad nu tika likts lietā lentzāģis, sazāģēti stabi un dēlīši, tad atvests tas viss uz mājām un sāku būvēt žogu.

Žoga stabi

Žoga stabi

Pa starpu izrādījās, ka Opel Zafirā var iekraut 0.8 m3 kokmateriālus, arvien vairāk pārliecinos, ka esmu iegādājies daudzfunkcionālu mašīnu🙂 Visi koki tika noēvelēti un vairākas reizes impregnēti ar cerību, ka kādus gadiņus jau izvilks.

Vēl nekrāsots

Vēl nekrāsots

Tā visa laikā vēl un vēlreiz nopriecājos, ka izvēlējos koku, jo stabi nav jāierok mega precīzi kā tas būtu ar betona stabiem, ir iespēja gan staba augšu piezāģēt vajadzīgajā garumā, gan brīvi variēt attālumu starp stabiem. Tiesa gan kā vienmēr izrādījās arī šāda žoga izmaksas galu galā nemaz nav tik mazas, jo eņģes, stūrīši un skrūves maksāja kopā  ~120 Ls un antiseptiķis vēl kādus ~45.

Žogs gatavs!

Žogs gatavs!

Protams, bija vēl visādi citādi sīki un ne tik sīki darbi – kā krāsošana, elektrības pievilkšana šādās tādās vietās. Viens no nepatīkamākajiem darbiem bija ūdens pievades un apkures izmaiņas, jo ne visur tā izrādījās tieši tajās vietās, kur man gribējās. Ūdens (atšķirībā, piemēram, no koka un elektrības) nekad man nav paticis, un tā tas izrādījās arī šoreiz. Acīmredzot arī ūdenim es nepatīku, jo no dažiem desmitiem savienojumiem, ko man nācās izveidot, vismaz pārītis izrādījās apslēpti brāķi – sāka pilēt kādu brīdi pēc ekspluatācijas sākuma – un nopludināja griestus. Katrā sliktumā savs labums – tā kā sienas vēl visas ir baltas un neapstrādātas, tad pludināšanai sekas ir minimālas🙂 Darbs ar kanalizācijas caurulēm toties izrādījās viena vienīga izprieca – gluži kā bērnu dienu konstruktors – ņem vajadzīgos caurulītes gabaliņus un spraud tikai kopā. Ja kāds par garu, ar fleksi – šņakt – un nost.
Vēl protams līdz plānoto uzdevumu saraksta beigām ir vismaz pāris gadi un krietnas naudiņas izdevumos ierakstāmas, bet uz šo brīdi var pilnīgi mierīgi un ar ērtībām dzīvot. No šāda viedokļa raugoties, priecājos, ka tomēr nopirkām māju, kurā nebija tikai melnas betona sienas vai vienkārši zemes gabalu, jo tad veicamo darbu daudzums būtu vienkārši mežonīgs, vai, protams, paliek otra iespēja – maksāt strādniekiem.
Tādi lūk mani šīgada piedzīvojumi. Līdz ziemai vēl jāizdara vairākas lietas – jāpieliek notekcaurules, jāuzlabo apkure un vēl bariņš sīkāku lietu. It kā nekas daudz, bet kā pieredze liecina, tad vismaz viens no diviem – laiks vai nauda – tiek patērēts vismaz divreiz vairāk, kā sākotnēji plānots🙂

10 Responses to Klusumu iztraucējot…

  1. says:

    Te būtu vietā atcerēties veco parunu par to, ka nekas nav tik mūžīgs kā pagaidu risinājumi😉

    • Gints Plivna says:

      Gan jau ka parunai ir zināms pamats, bet katrā likumā ir savi izņēmumi, piemēram, iepriekšējā dzīvoklī man arī bija pagaidu virtuves risinājums (tiesa gan krietni prastāks nekā šeit), bet pēc apmēram gada tas pārvērtās lietā ko var nesarkstot saukt par virtuves iekārtu🙂

  2. jam says:

    gint, kurā vietā pirki finiera plāksnes? Uz vietas arī sazāģē pēc izmēriem?

    • Gints Plivna says:

      Nu tas bija jau krietni sen🙂 Bet, ja pareizi atceros, tad K-rautā uz Ulmaņa gatves. Man pārītis jau bija rezervē, bet vajadzēja vēl un kā izrādījās finiera plāksnes ir diezgan liels deficīts t.i. es apbraukāju vairākus veikalus līdz atradu. Tai K-rautā arī dabūju tikai vienu pēdējo. Pats interesantākais, ka viņiem reāli bija 2, bet pēdējā laikam kā iesaiņojums, es šim saku – pārdod to arī. Nevaru. Saku – labi, atdod tāpat. Nevaru. Saku – labi došu tikpat ķepā. Nevaru. Tā arī beigās otru nedabūju😦
      BTW K-rautā noteikti un iespējams arī Depo var pajautāt, lai viņi paskatās vai citos veikalos ir konkrētā prece. Man tā bija ar flīzēm, pēc kurām nācās braukt daļai pakaļ uz Jelgavu, jo Rīgā nekur nebija.

  3. Jānis says:

    Nerunāsu par materiāliem, bet par Zafiru. Tas tiesa – Zafira patiesi daudzfunkcionāli ietilpīgs auto, ko no ārpuses nemaz nevaar pateikt. Pa laikam ar to vedu skaldītu malku – pats brīnos, cik daudz var iekraut. Tikai īss tas bagāžas nodalījums, pat ar salocītiem sēdekļiem.

  4. jam says:

    Gint. Vai žoga stabi vēl stāv pēc 2 ziemām? Nav satrūdējuši?

  5. jam says:

    Kādi tie stabi ir? 100×100? Kādā dziļumā raki?

    • Gints Plivna says:

      120*120. Dziļumā ap metru, Man katras posms ir izņemams, 4 skrūves un posmu var izcelt ārā. Tie stabi, kas saskrūvēti kopā, par tiem jau nav jāuztraucas, tie stāvēs, pamatīgāk bija jāieliek viens, kuram nesanāk atsaite, jo no vienas puses lielie vārti, no otras mazie. Es katru stabu mazliet arī iebetonēju, bet ne vienlaidus, pašā dziļumā un tad pa vidam. Vēlāk gan kaut kur lasīju, ka betonēt vajag zem sasalšanas dziļuma, jo savādāk sasalst, zem betona sabirst krikumi, stabs ceļas uz augšu un tā ar gadiem izcilājas. Pie tam betonu nevajag vienlaidus, jo tas ļoti labi vada siltumu. Tā intuitīvi liekas būšu uztaisījis gandrīz atbilstoši teorijai🙂

  6. jam says:

    Skaidrs. man te dilemma. Budžets iet uz beigām, bet sētu vajag🙂 Betona stabus viens pats neieliksi. Koka vai metāla mierīgi

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: