DBVS tirgus daļas

Laiku pa laikam uzpeld tāds jautājums kā – kura ir vispopulārākā datubāze (DBVS)? Diemžēl šis jautājums ir visnotaļ neatbildēts. Es esmu redzējis ntos rakstus, kuros uz DBVS X atsaucas kā uz vienu no populārākajām vai pašu populārāko, taču pamatojums tam laikam ir tik pašsaprotams, ka vienmēr izpaliek 🙂 Apmēram pirms gada es veicu aptauju arī šai vietnē, kuras rezultāti vismaz ir kvantitatīvi izmērāmi un redzami šeit. Protams, tai ir savs trūkums, jo reāli tā ir DBVS popularitāte šīs vietnes lasītāju vidū nevis Latvijā. Tas pats trūkums būs arī visām citām interentā veiktajām aptaujām.

Bet tagad atgriežamies pie virsraksta – tirgus daļas (market share). Tas arī ir veids kā mērīt (un definēt) popularitāti. Tad nu lūk man nesen radās nepieciešamība to atrast un kā parasti – izrādās Google ir spēks! Tirgus pētījumu kompānija IDC katru gadu veic pētījumu par datubāzu daļu globālajā tirgū. Ļoti interesanti ir tas, ka pašā IDC lapā šie pētījumi maksā bargu naudu, taču kaut kādus izvilkumus var dabūt par velti.

Kāda tad ir tirgus daļa saskaņā ar šiem datiem?

Oracle Merge teikuma sintakse

Pārējos rakstus var lasīt SQL pamatos.

Pēc pāris intermēdijām par to kā uzdot saprātīgu jautājumu un stāstu par to, ka vajadzētu padomāt kādus datus glabājam pie sevis un kādus dodam citiem internetā, paskatīsimies uz mazliet sausākām lietām. Oracle Merge SQL teikumu ir nodrošinājusi kopš 9i versijas, kas tika izlaista jau diezgan tālajā 2001 gadā. Sākumā tajā bija tikai UPDATE un INSERT klauzas, pie tam abas bija obligātas. 2003 gadā līdz ar versiju 10g MERGE funkcionalitāte tika papildināta pieļaujot neobligātu UPDATE, DELETE un INSERT. 11g versijā nekādi būtiski papildinājumi klāt nav nākuši.
Oracle Merge sintakse lielā mērā ir līdzīga SQL Server Merge sintaksei (kas vēl produkcijā īsti nav), bet tai ir savas atšķirības:
1) Nekur neparādās atslēgas vārdi TARGET un SOURCE;
2) Ierakstu dzēšana (Delete) ir zem Update operācijas, kas arī fiziski nozīmē, ka ieraksti vispirms tiek koriģēti un pēc tam iespējams izdzēsti, ja nosacījums to pieļauj.

Tātad sintakse ir šāda:

MERGE INTO <mērķa tabula>
USING <izejas dati>
ON (<salīdzināšanas nosacījums> )
WHEN MATCHED THEN <darbības, ja nosacījums patiess>
WHEN NOT MATCHED THEN <darbības, ja nosacījums aplams>

Oracle, MS SQL Server un DB2 bezmaksas versijas.

Visām trīs no virsrakstā minētajām datubāzēm ir savas bezmaksas versijas. Kādi ir to patiesie mērķi – kāpināt lejupielāžu skaitu, palielināt tirgus daļu vai radīt potenciālus klientus, kas vēlāk iegādāsies maksas versijas, īsti skaidri nav zināms 😉 bet lietotājam, kam pietiek ar zemāk rakstītajiem ierobežojumiem, tā ir lieti izmantojama iespēja.

Oracle

Oracle piedāvā Express Edition(XE) pašlaik 10g versijai, kaut gan pašlaik uz Linux ir pieejama arī nupat iznākusī 11g versija. Klīst baumas, ka uz 11g XE būšot jāgaida līdz 11g 2 versijai. Bet nu lai kā arī nebūtu ar 11g XE, pašreizējai 10g ir šādi ierobežojumi:

• Lietotāju dati – līdz 4 Gb;
• Var instalēt uz datora ar jebkādu procesoru skaitu, bet nelietos vairāk kā 1;
• Var instalēt uz datora ar lielāku operatīvo atmiņu, bet nelietos vairāk kā 1 Gb;
• Viena instance uz viena servera;
• Pieejamās operētājsistēmas – Linux, Windows.

10g dažādo versiju (tai skaitā arī Express Edition) pieejamo iespēju sarakstu var redzēt šeit.
Par pārējām Oracle redakcijām un to licencēšanas nosacījumiem un iespējām ir cits raksts.

 Microsoft

Microsoft piedāvā SQL Server 2005 Express Edition. Tā ierobežojumi ir šādi:

• Maksimālais datubāzes ielums – līdz 4 Gb;
• Var instalēt uz datora ar jebkādu procesoru skaitu, bet nelietos vairāk kā 1;
• Var instalēt uz datora ar lielāku operatīvo atmiņu, bet nelietos vairāk kā 1 Gb;
• Pieejamās operētājsistēmas – Windows.

Atšķirībā no Oracle – kā redzams uz viena servera var instalēt vairākas instances. Iespēju pārskats pa dažādām versijām ir šeit.

DB2

IBM piedāvā DB2 Express-C versiju. Ierobežojumi ir šādi:

• Maksimālais datubāzes ielums – nav ierobežots;
• Ne vairāk kā 2 procesori;
• Ne vairāk kā 4 Gb operatīvās atmiņas;
• Pieejamās operētājsistēmas – Linux, Windows.

Diemžēl neizdevās atrast  DB2 versiju salīdzinošu lapu.

Secinājumi

Secinājumus, protams, katrs var izdarīt pats, bet noteikti nepietiek tikai ar to, ka paskatamies uz šiem tīri tehniskajiem ierobežojumiem un viss. Skatoties tīri pēc tehniskajiem ierobežojumiem, ir diezgan labi redzams absolūtais vinnētājs, tomēr es ļoti nopietni iesaku novērtēt vismaz tādus faktorus kā:

• Jūsu un jūsu darbinieku iepriekšējā pieredze darbā ar datubāzēm;
• Zinošu resursu pieejamība tirgū par konkrēto produktu.

Neapšaubāmi tie nav nebūt ne vienīgie pārējie faktori, bet katrā ziņā ļoti būtiski gan.

Nu un protams vienmēr paliek izvēles iespējas attiecībā uz citām šeit neminētajām datubāzēm 🙂