Sistēmanalīze un ātrdarbība

maijs 19, 2011

Mana pamata nodarbošanās un oficiālais amats (vismaz šobrīd) ir sistēmanalīze un sistēmanalītiķis. Parasti starp sistēmanalītiķiem un programmētājiem (tāpat kā starp programmētājiem un testētājiem, piemēram, kā arī daudzām citām profesijām) mēdz būt tāda kā rīvēšanās, kā savstarpēja pienākumu nogrūšana, kas nelielos apmēros noteikti ir veselīga, jo rada nelielu stresiņu, neļauj iesūnot un vispār veicina attīstību 🙂

Lielos apmēros tas neapšaubāmi izvēršas par destruktīvu kašķi, kas vispārīgajam mērķim (radīt ātrāk, lētāk, labāku programmatūru) par labu nenāk. Reizēm mēdz būt tā, ka atklāta kašķa it kā nav, bet vienkārši viena no pusēm ir nospiesta uz ceļiem un burtiski nevar ne iepīkstēties, t.i. visas kļūdas noklusēti vienmēr ir vai nu programmētājiem, vai tieši otrādi analītiķiem.

Lūk tagad arī iemesls šādam vispārīgam filozofiskam ievadam – kur ir ātrdarbības problēmu cēloņi? Es gribētu teikt, ka lielā daļa gadījumu tā nav programmētāju “vaina”, bet bremzēm kājas aug jau sistēmanalīzē. Vai, pareizāk izsakoties, sistēmanalīzes neeksistēšanā, vai nekorektā un nekvalitatīvā tās izpildē. Par šo tēmu tad arī bija mana prezentācija pēdējā LVOUG konferencē. Prezentācija par tipiskām sistēmanalīzes kļūdām, kas noved pie ātrdarbības problēmām programmēšanas laikā, ir šeit.

Vēl par sistēmanalīzi gribu atzīmēt, ka nu jau kādu laiciņu Vita Karnīte ir izveidojusi emuāru par sistēmanalīzi. Pirmie interesantie ieraksti jau tur ir atrodami, atliek tikai novēlēt brīvu laiku un vēlmi rakstīt tālāk!

Papildinājums – aizmirsu pateikt, ka visas LVOUG trešās konferences prezentācijas ir atrodamas šeit.

Advertisements

Atklāta vēstule centrālajai statistikas pārvaldei

marts 2, 2011

Latvijā norisinās tautas skaitīšana un anketu iespējams aizpildīt arīdzan internetā. Līdz šim dažādos ziņu portālos biju lasījis atsauksmes a la “neskaitīšos”, “negribu, lai mani saskaita”, “negribu, lai manus datus atdod citiem”. Tādas domas dzirdēju arī privātās sarunās. Tā kā nebiju iedziļinājies, kā tas notiek, tad cerēju, ka viss ir OK, un uzskatīju šos komentārus par tādu kā viduslaiku tumsonības izpausmi. Diemžēl tagad pārliecinos, ka viņiem tomēr bija liela daļa taisnības.

Tātad fakts, ka tautas skaitīšanas vietnē ir iespējams autorizēties ar personas kodu un pases numuru ir vienkārši grandiozs. Kāpēc? Padomājiet paši, kam pēdējā laikā kopš esat saņēmuši pēdējoreiz pasi esat to parādījuši, kam devuši pases kopijas paši un kas Jums ir pasi paņēmis un to nokopējis. Tad nu lūk visas šīs personas potenciāli var apskatīt un vēl trakāk modificēt Jūsu un manu tautas skaitīšanas anketu. Apsveicu!

Atšķirībā, piemēram, no internetbankas autorizācijas, kur parasti katrs cilvēks saprot, ka tā parole un kodu karte nav jāmētā riņķī, vēl vairāk – tas pat ir rakstīts bankas noteikumos -, pases datus un pases kopiju pilnīgi legāli prasa daudz un dažādas gan privātas, gan valsts iestādes. Un nevienam normālam cilvēkam nevar ienākt prātā un viņš negaida, ka pienāks brīdis, kad no pases datiem varēs iegūt krietni vien vairāk informācijas nekā tajā lapiņā, ko prasīja nokopēt.

Tātad šī ir vēstule, ko es nosūtīju Centrālajai statistikas pārvaldei, cc Datu valsts inspekcijai un vēl dažām iestādēm. Iespējams tajā minētie daži juridiskie formulējumi un atsauces uz likuma pantiem nav 100% precīzi, bet neesmu jurists un bija jau vēls :). Bet nu idejiski tas ir vienkārši ārprāts.

Labdien!

Uzzinot to, kā tautas skaitīšanas mājas lapā ir realizēta
autorizācija, esmu šokā. Tātad citēju tautas skaitīšanas mājas lapā
esošās skaitīšanas pamācībā
(http://www.tautasskaitisana.lv/files/pdf/Info.pdf) rakstīto:

“Lai piekļūtu tautas skaitīšanas anketai, var izmantot vienu no trim
autorizācijas veidiem:
– Pases numurs un personas kods”.

Pēc tam, kad ir ievadīti šie divi atribūti, lietotājam (kas kā mēs
tālāk redzēsim ir absolūti iespējama cita persona, nekā personas koda
īpašnieks), tiek attēloti tādi personas dati (saskaņā ar Fizisko
personu datu aizsardzības likumu) kā:
– deklarētā dzīvesvieta
– ģimenes stāvoklis
– valstiskā piederība
– darba vietu
– izglītība
Tai skaitā SENSITĪVI PERSONAS dati, piemēram, tautība.
Vēl vairāk. Pēc tam, kad es esmu aizpildījis anketu un datus par
__visiem saviem ģimenes locekļiem__, tai skaitā bērniem( sic!!!!), šo
informāciju var iegūt jebkurš, kam ir mana pases kopija. Viņš var
iegūt vēl papildus info, ko esmu ievadījis, piemēram, faktisko adresi,
telefona numuru vai e-pasta adresi.

Tālāk informēju, ka mani pases dati ir pieejami šādās iestādēs – darba
vietā, universitātē, bankā, apdrošināšanas sabiedrībā, pašvaldībā
iegūstot dažādus dokumentus, personām, ar kurām esmu slēdzis
pirkšanas/pārdošanas līgumus, tūrisma ceļojumu firmās, daudzās valsts
iestādēs, piemēram, CSDD, VID, VSAA.

Tagad lūdzu atbildi uz šādiem jautājumiem:
1. Ņemot vērā to, ka visas augšminētās personas, kam ir mana pases
kopija, var iegūt (un vēl vairāk – modificēt) datus par mani, kā tas
ir savienojams ar solījumu, ka mani dati būs drošībā?
(Citēju no tautas skaitītāju mājas lapas
http://www.tautasskaitisana.lv/lv/jautajumi-un-atbildes/7/ (Jebkura
informācija, kuru Jūs tautas skaitīšanas procesā sniegsiet Centrālajai
statistikas pārvaldei ar interneta mājas lapas vai tautas skaitītāja
starpniecību, tiek uzskatīta par konfidenciālu un aizsargājamu Valsts
statistikas likuma 18.panta izpratnē, un tā nav pieejama trešajām
personām (arī ne citām valsts pārvaldes iestādēm).)
Diemžēl kā redzams šī informācija pilnībā ir pieejama pietiekami
plašam personu lokam pilnīgi legāli, nemaz neveicot nekādas
prettiesiskas darbības, piemēram, nozogot man pasi.

2. Ņemot vērā augšminēto, kā statistikas pārvalde var būt
pārliecināta, ka datus esmu aizpildījis es, nevis kāds cits?

3. Kā Jūs nodrošināsiet man Fizisko personu datu aizsardzības likuma
9. pantā rakstīto, citēju:
(2) Pēc datu subjekta pieprasījuma pārzinim ir pienākums sniegt arī
šādu informāciju:

1) iespējamie personas datu saņēmēji;

Kā ņemot vērā augšminēto, statistikas pārvalde, nodrošinās man
informāciju par tām PATIESAJĀM PERSONĀM, kas ir ieguvušas manus
personas datus, tai skaitā sensitīvos personas datus?

4. Lūdzu informēt kā, ņemot vērā visu augšminēto, tas atbilst Fizisko
personu datu aizsardzības likuma 10. pantā rakstītajam:
10.pants. (1) Lai aizsargātu datu subjekta intereses, pārzinis nodrošina:
2) personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim

5. Reāls piemērs – manas darba vietas atbildīgajai personai ir
pieejama mana pases kopija. Viņai šobrīd ir iespēja apskatīt un
modificēt datus par mani un visiem citiem firmas darbiniekiem un arī
viņu ģimenes locekļiem, ja viņi būs bijuši neuzmanīgi un
“saskaitījušies”.

Ar cieņu,
Gints Plivna,
Latvijas valsts pilsonis

Gaidīsim atbildi.

Es, protams, neesmu pirmais, kas raksta par šo lietu. Pirms manis kā minimums to jau darīja laacz un defense.lv, bet neviens neatzīstas, ka būtu uzrakstījis arī vismaz elektronisku vēstuli satraukuma izraisītājiem 🙂


Brainbench testi

februāris 11, 2011

Nesen kārtējo reizi uzpeldēja saruna par testiem un sertifikātiem, konkrēti par Brainbench testiem. Visu testu skaits viņiem ir diezgan iespaidīgs, šobrīd ap 700. Tad nu lūk ieskatījos viņu mājaslapā un izrādās, ka bezmaksas testu sarakstā ir veseli divi, kas attiecas uz datubāzēm:

Tātad, ja kādam ir brīvs laiks un vēlme vai nu noskaidrot savu zināšanu līmeni, vai iepazīties, kas tad ar šo tēmu tiek saprasts un ko tur būtu vēlams zināt, ir visas iespējas pamēģināt testu. Jāatzīst, ka es neizturēju un arī mazliet paniekojos. Neiespringstot RDBMS testā (jo tur nav īsti kur iespringt, vai nu zinām jautājumu, vai nē) un krietni vairāk iespringstot SQL pamatlietu testā (jo tur jautājumi ir diezgan pretīgi un traki jārēķina where klauzas, piemēram) dabūju diezgan pieklājīgus rezultātus abos. Ja godīgi, nezinu vai jebkādam kādreiz šie testi ir palīdzējuši iegūt darbu vai lielāku algu, man personīgi nē, varbūt Jums ir cita pieredze? Vienīgo jēgu es tur varu saskatīt tādu, ka šādi testi pašam sev ļauj noskaidrot vājās vietas un dod priekšstatu par to, kas šai tēmā varētu tikt prasīts.

Tagad mazliet par vēsturi. Tais senajās dienās, kad Brainbench (sākumā vēl Tekmetrics) dzima, cik atceros, visi testi bija bezmaksas, acīmredzot, lai savāktu auditoriju un iebarotu potenciālos klientus. Kas vēl neticamāk, toreiz šie par velti arī sūtīja sertifikātus uz mājām, man vēl daži pat ir saglabājušies, viens piemēram izskatās šādi:

Tekmetrics (tagad Brainbench) sertifikāts

Tekmetrics (tagad Brainbench) sertifikāts

Tagad glabājas mājās kā vēstures liecība 🙂

Šodien gan diemžēl nekas tāds vairs par velti nenotiek, ja neskaita dažus testus, tad par visu pārējo ir jāmaksā, pat elektroniski atsūtītu sertifikātu. Vēl tomēr neticamā kārtā par velti var lejuplādēt logo, ko, piemēram, var lepni uzspraust savā weblapā 😀


Mākoņdatošana

februāris 2, 2011

Šis neapšaubāmi ir kļuvis par modes vārdu (buzzword). Pati modes vārda definīcija jau saka, ka šo vārdu lieto vietā un nevietā visi, kam nav slinkums un mākoņdatošana (šis ir OFICIĀLAIS TERMINS) jeb reizēm lieto arī mākoņskaitļošana (cloud computing) ir pilnīgi pamatoti ievietota wikipēdijas modes vārdu sarakstā. Tālāk paskatīsimies īsumā kas tas ir, galvenās problēmas, dažus piemērus un tuvāk gaidāmos pasākumus tepat Latvijā. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


100 000

februāris 1, 2011

100 000 – tieši tik daudz trapījumu (ehh, tiem, kam švaki ar latviešu valodu hits 😉 ) šorīt (šonakt) ap pusnakti sasniedza šis emuārs. Tā kā kopš pirmā gada jubilejas raksta nekas vairāk līdzīgs nav bijis, nolēmu izmantot izdevību.

Daži statistikas dati. Kopā, populārākie un lasītākie:

  • Pavisam pa šo laiku ir satapināts 101 ieraksts (šis jau ir 102). Tātad vidēji ~1000 trāpījumu katram rakstam. Nu jāņem gan vērā, ka šeit ir vēl vairāk vai mazāk statiskas lapas, arhīvu ieraksti, galvenā lapa utt., kas kopā aizņem 27% jeb ~27000 skatījumu.
  • Visvairāk līdz šim cilvēkiem ir interesējuši raksti par pamatlietām Galvenie datubāzu objekti un jēdzieni (4414), Kas ir SQL? (2684), Dažu relāciju datu bāzu uzskaitījums (2341).
  • Visvairāk lasījumus vienā dienā sakolekcionēja Mājas nodošana ekspluatācijā (331), kas ir diezgan loģiski, jo šī ir tēma, kas interesē ne tikai rūdītus datortārpus. Šai dienā 2010. gada 15. decembrī arī visvairāk bija kopējie pieprasījumi – 585.

Gada sākumā wordpress atsūtīja faktiski pamata statistiku apkopojumu e-pastā un tur bija tāda maģiska bilde emuāra veselības rādītājs (Blog-Health-o-Meter™). Man izskatījās lūk šādi:

Emuāra veselības rādītājs

Emuāra veselības rādītājs

Oooo, domāju nu gan, esmu varen kruts, gandrīz pats zaļākais no visiem 🙂 Nu tad intereses pēc paskatījos, no kurienes bildei aug kājas. Ahā URL ir šāds – http://s0.wp.com/i/annual-recap/meter-healthy5.gif. Nemaz nevajg būt nekādam lielam hakerim, lai pamainītu cipariņus URLī un atrastu, ka tie ir robežās no 2-5 un es esmu pats krutākais. Tiesa gan šis nosacītais pulkstenis nenozīmē praktiski neko, jo piemēram šim emuāram, gadā esot 240 miljoni vizītes un bilde ir tā pati. Tā kā wordpress acīmredzot gada sākumā lielākajai daļai savu rakstītāju vēlējās vienkārši uzlabot garastāvokli.

Atsauces. Nesen WordPress savas statistikas uzlaboja tādā veidā, ka tagad atsauces no viena domēna tiek grupētas un skaitītas kopā. Tad nu lūk:

  • pavisam kopā gandrīz 10000 atsauču no citām vietām;
  • pirmajā vietā php.lv ar 2091 atsaucēm, tālāk lv.wikipedia.org (1788) un boot.lv/forums/ (1128).
  • Pēdējā laikā esmu ieguvis arī zināmu popularitāti čivinātājā no kurienes 156 atsauces. Pats gan jāatzīst vēl neesmu tur ievācies un diez vai to drīzumā darīšu. Man šīs jaunās socializēšanās ārpus morāli novecojušā tete-a-tete veida un visi citi laika nositēji jau tā nosit tik daudz brīvo laiku, ka jaunas lietas galīgi nav nepieciešamas.

Meklējamās frāzes.

  • Šeit viss ir diezgan loģiski un vienos vārtos – dažādas variācijas par šī emuāra nosaukumu (datu bāzes, datubāzes, datu bazes, datubazes) aizņem 4 no pirmajām 5 vietām un kopā sastāda vairāk kā 1700 iesērfošanas šeit.
  • Vairāk kā 100 personas centās atrast kaut ko par mani vai manis rakstīto izmantojot manu vārdu un uzvārdu. Jācer, ka izdevās.
  • Pēdējā laika interesantākās frāzes ir bijušas:
    • “māja ar caurulēm” – jā nu jāatzīst manējā ir caurules.
    • “ko nevajag darīt ,kad esi slims?” – droši vien ignorēt slimību, jo tas pie laba gala nenoved.
    • “mūžīgo dzinēju piemēri” – laikam kāds vēl tic arī tādiem, iespējams šie cilvēki tic arī, ka bērnus atnes stārķis, bet diemžēl nāksies viņus apbēdināt.
    • “pārbaudi, sava prāta sačakarētības līmeni!” – nu man piemēram ilgu laiku redzot abreviatūru BP tā asociējās ar Borland Pascal un nevis British Petroleum.
    • “teikums ar maksimali daudz komatiem” – painteresējieties pie savas latviešu valodas skolotājas, iesaku arī palasīt Straumēnus, starp citu interesanta grāmata.
    • tomēr jāatzīst, ka pirmā gada hitu “jaunkundze pie ginekologa” neviens tā arī nav pārsitis, īsti pat nezinu ko piedāvāt, iespējams šis stāsts varētu būt mērķis, diemžēl gan angliski.
  • Kāds bariņš acīmredzami mēģina iegūt info par saviem līdzcilvēkiem, piemēram, “kā atrast cilvēku pēc personas koda?”, “atrast cilvēka personas kodu”, “atrast cilveku pec epasta adreses”, “personu dati”, “reģistrs meklet personu”, “personas dati” un vēl vesels bars līdzīgu frāžu. Nu man diemžēl jāapbēdina meklētāji, šeit noteikti to izdarīt nevarēs, bet tā vietā iesaku palasīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 pantu, ļoti saistoša informācija.

Par nākotni. Kā redzat sākotnējais rakstu birums ir apsīcis un aktivitātes periodi mijās ar klusuma brīžiem. Visdrīzāk, ka tā būs arī turpmāk, jo visādas privātas lietas un reālā pasaule tomēr krietni svarīgāka par virtuālo. Piemēram, šis te viena vakara uzceltais mājas draugs ir krietni interesantāk un veselīgāk nekā kaut ko rakstīt 😉

Sniegavīrs

Sniegavīrs


Precīzs jautājums

novembris 23, 2010


Vai Tu proti uzdot precīzu jautājumu? Tādu, kuram potenciālajam atbildētājam nav jāuzdod vēl 5 precizējoši papildus jautājumi un jāizdara 7 pieņēmumi?

Ja tā, tad apsveicu! Jo esi diezgan rets putns. Diemžēl lielākā daļa cilvēku nespēj formulēt un uzdot precīzu jautājumu, tādu, kuru apskatoties, vari nešaubīgi izdomāt un sniegt atbildi. Lielākajā daļā gadījumu informācija ir vienkārši nepietiekama, pie tam reizēm tā ir jāvelk ārā kā ar stangām, reizēm to ir iespējams noprast, jo esi saskāries ar līdzīgu situāciju, reizēm apzināti vai neapzināti atbildētājs izprovocē situāciju kā šai anekdotē:

Vīrs ar sievu izdomāja vienā sava dzīvokļa istabā pārlīmēt tapetes. Sieva saka vīram:
– Noej lejā pie kaimiņiem, viņi nesen remontu taisīja. Viņiem ir tieši tāds pats dzīvoklis, uzzini, cik tapešu ruļļus viņi nopirka.
Vīrs noiet pie kaimiņiem un uzzina, ka kaimiņi pirms remonta nopirkuši sešpadsmit ruļļus.
Sieva ar vīru izlīmēja tapetes un secināja, ka pieci ruļļi palikuši pāri.
Vīrs noiet pie kaimiņiem:
– Es nekādi nevaru saprast – vienādi dzīvokļi, bet mums pieci ruļļi palika pāri. Kā gan tas var būt?
Kaimiņš, rāmi smaidot, saka:
– Tu nepārdzīvo, viss ir kārtībā, mums arī pieci ruļļi palika pāri.

Tātad, ko nozīmē precīzs jautājums?

Precīzs jautājums ir tāds, uz kuru var atbildēt cilvēks, kas:

  1. neko nezin par tavu jau nedēļu risināmo un prātus pārņēmušo problēmu
  2. bet tai pašā laikā pārzina problēmas sfēru un spēj atbildēt uz jautājumu, ja ir zināma problēmas nostādne un panākamā situācija.

Nesākšu gari teoretizēt un dot smalkus skaidrojumus, bet lūk ir piemērs,manuprāt, precīzam jautājumam. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


MySQL Workbench – datu modelēšanas rīks

novembris 15, 2010

Iepriekšējo reizi rakstīju par savu pieredzi darbā ar Oracle DesignerGrade modeler un Visio. Tā kā pārāk daudz apskatīt reizē nesanāks, šoreiz būs tikai par vienu MySQL Workbench. Bet vispirms par aptauju, kurai jau pieaugusi neliela bārda. Tātad iepriekšējā reizē jautāju lasītājiem, kādus datu modelēšanas rīkus nācies izmantot. Rezultāti ir šādi:

Datu modelēšanas rīku popularitāte

Datu modelēšanas rīku popularitāte

Kopā bija 77 balsis, no kurām gandrīz trešdaļa (30%) izvēlējās Visio, otrajā vietā ar 19% bija MySQL Workbench, bet trešajā Grade Modeler ar 12%, ceturtajā Designer ar 11%. Pārējiem visiem piekritēju bija mazāk nekā 10%.

Nu tad ķeramies pie godājamā otrās vietas ieguvēja MySQL Workbench. Instalāciju tam var atrast šeit. Rīks ir bezmaksas jeb precīzāk tā Community redakcija ir pieejama ar GPL licenci.

Sākumā dažas svarīgākās lietas:

  • Rīks ir domāts tikai un vienīgi MySQL datubāzei.
  • Rīkam ir divas redakcijas (editions). Community ir pieejama bezmaksas, bet Standarta ir par maksu ar papildus iespējām, piemēram, datubāzes dokumentācijas ģenerēšanu.
  • Vismaz jaunākajā 5.2 versijā ar to var darīt jau trīs lietas:
    • veidot datubāzes modeļus;
    • izpildīt SQL pieprasījumus;
    • veikt MySQL datubāzes administrēšanu.

Izvērstu tā iespēju uzskaitījumu un salīdzinājumu pa redakcijām var redzēt šeit.

Tālāk pievērsīsimies šī rīka datu modelēšanas iespējām. Nākošajā attēlā var uzskatāmi redzēt šī rīka maza datu modelīša piemēru.

MySQL workbench datu modeļa piemērs

MySQL workbench datu modeļa piemērs

Uzskatāmi ir iezīmētas primārās atslēgas (dzeltena atslēdziņa), obligātie lauki (aizpildīts rombiņš), ārējās atslēgas (rozā rombiņš), datu tipi un indeksi, protams arī redzami, bet tos var arī aizvākt. Kopējais rīka izskats ir šāds:

MySQL Workbench Screen

MySQL Workbench Ekrānforma

Rīku iepētīju diezgan minimāli, bet daži iespaidi radās:

  • Tam ir tikai datu modelis, nav entītiju modelis. Tiesa gan, tas rīka izstrādātājiem veidojamos modeļus nav liedzis nosaukt par EER modeļiem, tā kā es šādu saīsinājumu redzēju pirmo reizi, tad pajautāju Googlei, kas tā tāda EER diagramma. Atradu ka tā saucās uzlabotā ER diagramma (enhanced ER-diagram) un šeit arī kāda Sanhosē universitātes ķīniešu profesora prezentāciju par šo. Nu ja pieņem, ka šī profesora viedoklis ir pareizs, tad gan šim rīkam ar viņa iespējām līdz ENHANCED ER diagrammai, piedodiet par izteicienu, kā cūkai līdz mēnesim 🙂
  • Saitēm nav iespējams mainīt gala punktus pie kastītēm, tie tiek noteikti automātiski. Man ir aizdomas, ka sarežģītāku diagrammu gadījumā tas būtu diezgan nepatīkami.
  • Tabulām ir iespējams mainīt izmērus (tās staipīt), tas neapšaubāmi ir pozitīvi, jo lai izveidotu pārskatāmu diagrammu šī lieta ir ļoti nepieciešama.
  • Rīks ļauj datu modelī attēlot un uzturēt arī skatījumus un saglabātās koda vienības.
  • Rīks ļauj ģenerēt kodu no modeļa (forward engineer), kā arī ievilkt jau esošas datubāzes tabulas modelī (reverse engineer). Kas vēl trakāk, tas ļauj arī salīdzināt izmaiņas un tās ievilkt vai nu modelī vai izveidot datubāzē. Tiesa gan izmaiņas tiek parādītas tikai objektu līmenī, piemēram, kaut kas tabulas definīcijā ir mainījies, bet nu jebkurā gadījumā tas ir ļoti labi. Salīdzināšanas ekrāns ar jau izvēlētām mērķa iespējām (ignorēt, DB->modelis, modelis->DB) izskatās šādi:
Datubāzes un modeļa sinhronizācija

Datubāzes un modeļa sinhronizācija

Nobeigumā varu izteikt tikai vienu secinājumu – katrā ziņā rīks izskatās simpātisks, tam ir diezgan daudz visādu iespēju un tas noteikti ir gana noderīgs, ja nepieciešams izmantot MySQL DBVS.