Oracle tehnoloģiju diena 2010

novembris 17, 2010

24. novembrī, tātad pavisam drīz notiks šī gada lielākā (Latvijas mērogā, protams 😉 ) Oracle tehnoloģijām veltītā konference “Oracle tehnoloģiju diena 2010”. Pasākums notiks viesnīcā Radisson Blu Latvija. Konferences dienas kārtība ir atrodama šeit. Reģistrēties var pa e-pastu reception_lv@oracle.com. Ak jā, kā mēdz teikt mūsu angliski runājošie draugi – last but not least – pasākums ir bezmaksas.

Oficiālo ielūgumu varat redzēt LVOUG listē. Lūk vēl viens iemesls, kāpēc ir vērts reģistrēties LVOUG – lai būtu pirmie, kas uzzina jaunumus 😉


Oracle kursi

novembris 13, 2010

Šķiet krīze ir beigusies. Jo pirmo reizi pēc vairāk kā gada pārtraukuma lasīju Oracle PLSQL kursus. Tagad jau BDA. Kā zināms, krīzei sākoties somi iepriekšējo vienīgo sertificēto Oracle apmācību centru Affecto (to pašu bijušo Mebius IT) likvidēja un pārdeva un par apmācību centru kļuva BDA. Bet tā kā pirmā lieta, uz ko organizācijas krīzes laikā taupa, ir apmācības, tad ar Oracle kursiem (izņemot pa daļai administrēšanu) bija ļoti švaki. Tad nu lūk šonedēļ pirmajās piecās dienās pēc ilgā pārtraukuma bija uzradušies cilvēki, kam interesē jaunas zināšanas un darba vieta arī šo vēlmi atbalstījusi aktīvā un naudīgā veidā.

Jāatzīst, ka atsākot kursu lasīšanu bija neliels šoks. Protams, ka PL/SQLs nav īpaši mainījies un jaunās 11g iespējas nav nemaz tik ļoti šokējošas. Šoks bija tieši organizatoriskajā ziņā. Izmaiņas bija diezgan lielas un graujošas:

  • Apmācāmajiem vairs netiek izsniegti kursu materiāli papīra grāmatiņu veidā, bet viss notiek elektroniski. Katram tiek nosūtīta saite, kur ielogojoties Oracle sistēmā var lejuplādēt PDF failu ar kursa materiāliem. Lai students nekļūtu “pārāk dāsns pret apkārtējiem”, PDFā ir ūdenszīmes ar studenta vārdu, uzvārdu un e-pastu, norādot to, kurš ir pārkāpis licenci un savus kursa materiālus “aizlaidis pa kreisi”. Kā vienmēr šādas elektroniskas padarīšanas nes līdzi ne gluži tos jaukākos pārsteigumus. Lai lejuplādētu materiālus, ir nepieciešams ielogoties Oracle sistēmā, tajā ir jabuut norādītam, ka cilvēks kursus tiešām apmeklēs, lai lejuplādētu datni, ir vajadzīga vismaz kaut kāda tur Flaša versija, studentam ir jāatceras, ka materiāli būtu jāpaņem līdzi uz klasi (vai jābūt piejamam epastam no kursu klases, kurā ir saite uz lejuplādes vietni), jo tajos ir uzdevumi, utt utt. Diemžēl mums nācās sadurties ar problēmām visos šajos soļos. Jā starp citu vēlāk izrādījās, ka uz centralizētā servera ir arī kursu materiāli PDFā ar visiem praktiskajiem darbiem.
  • Kursu praktiskie darbi tiek izpildīti centralizēti uz servera Dievs vien viņu zin kur plašajās interneta dzīlēs, nevis tepat konkrētajā apmācību iestādē. Viss jau būtu labi, bet instrukcija, kā to izdarīt, bija tālu no pilnības, par laimi kolēģis, kurš to jau bija darījis, gandrīz pusstundu tēloja lietotāja atbalstu pa telefonu un beidzot pēc milzīgām pūlēm, vēlmes uzspridzināt šīs metodes izgudrotāju un lopiski lamāties viss tika iegūts gan man, gan studentiem. Aprunājoties ar vēl vienu kolēģi, secināju, ka ne es vienīgais, kam pirmā reize, maigi izsakoties, radīja zināmas problēmas.

Citādi kursi norisinājās kā jau parasti bez īpašām problēmām un varu tikai izteikt pateicību saviem klausītājiem, kas pirmajā dienā labu brīdi stoiski pacieta ntos mēģinājumus un Oracle sistēmas kārtējos uzmetienus, lai nonāktu pie veiksmīga gala rezultāta.

Rezumē – neciešu es pārelektronizētas lietas un visādus pārspīlētus tiešsaistes risinājumus. Vēl vairāk, tādus redzot, gribas vienkārši rupji lamāties. Protams, ka šīs lietas var realizēt dažādos veidos, gan saprotamāk, gan mazāk saprotami, līdzīgi kā ar eparakstu, ar kuru gan mans kolēģis ņēmās pusdienu līdz piespieda strādāt, gan lācz aprakstīja savus piedzīvojumus ar to (sākums un gals). Diemžēl, kā liecina pieredze, ne vienmēr tiek izmantots vieglākais un saproamākais veids un, ja cilvēkiem, kas no datoriem tā teikt kaut ko saprot, ir lielas problēmas, tad ko teikt parastiem lietotājiem?

Starp citu vasarā es savā darbā nolasīju 5 dienu sql un pl/sql paša sastādītos kursus studentiem, ar mērķi izvēlēties kādu potenciālu darbinieku. To tēmas bija šādas:

  • Datubāzes pamatjēdzieni
  • Kas ir SQL
  • Datu atlase – vienkāršs Select teikums
  • Datu pievienošana – vienkāršs Insert teikums
  • Datu izmaiņas – vienkāršs Update teikums.
  • Datu dzēšana – vienkāršs Delete teikums
  • Datu tipi
  • Funkcijas (vienkāršas vienieraksta f-jas)
  • Datu atlase no vairākām tabulām – savienojumi (join), to veidi.
  • Datu atlase no vairākām tabulām – apakšvaicājumi, to veidi
  • Grupēšanas klauzas (group by, having), grupēšanas funkcijas
  • Analītiskās funkcijas
  • Jēdziens par shēmu/lietotāju un tiesību kontrole (lomas, tiesības)
  • Shēmas objektu veidu pārskats (tabulas, sekvences, indeksi, procedurālie objekti)
  • Tabulu izveide
  • Citu shēmas objektu izveide (sekvences, skatījumi, indeksi)
  • PLSQL anonīmais bloks (declare .. begin .. exception .. end)
  • Mainīgie, Datu tipi
  • Nosacījumi (if, case), cikli (for, while, loop)
  • Datu apstrāde PL/SQL
  • Datu atlase PL/SQLā, kursori
  • Saglabātās procedūras un funkcijas
  • Pakotnes
  • Iebūvētās pakotnes

Interesanti, ka kursu beigās pārītis apmācāmo teica, ka kursi esot labāki un interesantāki nekā lekcijas universitātē. Nebūšu kautrīgs un teikšu, ka šādu tekstu esmu dzirdējis arī iepriekš lasot Oracle oficiālos kursus 🙂


Prezentācija LVOUG 2. konferencei

aprīlis 20, 2010

Konference, kā jau Jūs droši vien zināt 😉 ir jau notikusi. Arī es tajā piedalījos un pastāstīju nedaudz par Oracle datu vārdnīcu. Atgādinu, ka reiz jau arī šai vietnē par Oracle datu vārdnīcu bija raksts. Pārējās tēmas varat atrast LVOUG failu sadaļā.

P.S. Ja kādu pārsteidz šīs vietnes pašreizējais klusums un nekā jauna neesamība, tad ziniet, ka nu jau vairākus mēnešus es ļoti cītīgi iemēģinu tādus amatus kā santehniķis, krāsotājs, galdnieks un visādu citādu iekšdarbu meistars savā jaunajā mājā. Un visā visumā tīri tā neko – kad IT bankrotēs, tad varēšu piepelnīties ar to 😉


MySQL un Oracle sāga turpinās

janvāris 26, 2010

Kā zināms nu jau labu laiciņu Oracle precību rezultātā ar Sun ieguva arī MySQL DBVS. Tiesa gan kā jau nopietnas precības arī šīs ir jāapstiprina oficiāli visādām tur konkurences padomēm un tamlīdzīgām organizācijām. Eiropas Savienība, kā jau pamatīgi birokrāti, šo procesu vilka vairāk nekā pusgadu, pa ceļam sākot padziļinātu izpēti tieši darījuma daļā, kas saistās ar Oracle un MySQL DBVS. Tomēr nupat pirms dažām dienām paziņoja, ka apstiprina darījumu, pamatojot to ar faktu, ka Oracle un MySQL nav konkurenti “smagā gala” (high-end) tirgū, kam pat varētu vismaz daļēji piekrist. Tāpat komisija atzīmē, ka daudzi DBVS lietotāji uzskatot, ka PostgreSQL esot gana laba alternatīva MySQL, kuru var izmantot nepieciešamības gadījumā.

Sāga vēl arī pilnībā nav beigusies, jo darījums jāapstiprina vēl Ķīnā un Krievijā, taču vismaz Oracle pati saka, ka šie apstiprinājumi drīz sekošot, kad beidzot vismaz juridiski pasākums būs noslēdzies.

Pa vidu vēl bija visai interesanti notikumi, piemēram, MySQL dibinātājs Michael Widenius aka Monty, pat sauca visiem glābt MySQL un kura rezultātā (iespējams arī, lai iespaidotu Eiropas Savienības lēmumu labvēlīgā virzienā) radās  Oracle’s 14. decembra paziņojums, kas varētu kaut nedaudz mierināt MySQL zvērīgos zēlotus un kurā Oracle sola daudzas labas lietas, tai skaitā:

  • Turpināt atbalstīt un uzlabot esošo dažādu glabāšanas dziņu lietojumprogrammas saskarni (Storage engine API).
  • Arī nākotnē turpināt uzlabot MySQLu un izplatīt to atbilstoši GPL licencei.
  • Pēc komerciālas licences nopirkšanas neprasīt obligātu uzturēšanas līguma noslēgšanu. Šis ir ļoti interesants punkts, jo saskaņā ar Oracles datiem tās ienākumi no uzturēšanas ir vienkārši zvērīgi (3,24 miljardi $) un uzturēšana ir nenormāli ienesīga daļa visa uzņēmuma biznesā (attiecīgi izdevumi šai sadaļā tikai 0.26 miljardi). Abas pārējās nozares – jaunu licenču pārdošana un pakalpojumi kopā ir ieņēmušas krietni mazāk un izdevušas krietni vairāk, galu galā strādājot ar zaudējumiem. Protams, jautājums paliek, kā tiek skaitīti ieņēmumi un izdevumi 🙂
  • Palielināt finansējumu MySQL izstrādei salīdzinot ar to, ko izdeva SUN.

Tai pašā laikā Monty turpināja stāstīt, ka tas viss ir tikai tukši solījumi un aicināja saglābt interneta brīvestību, kurā faktiski atbildēja uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kāpēc viņam tik ļoti šis pasākums nepatīk un, piemēram, kāpēc tad pats MySQLam ļāva nokļūt SUN rokās. Kā jau tas gaidāms radās arī atbildes uz Monty paziņojumiem, kaut vai šī, kas maigi izsakoties visai skeptiski vērtē viņa soļus.

Raksts sanāca tāds baisais saišu apkopojums, bet tas viss šķita gana interesanta info, ar kuru nevarēju nepadalīties 😉


Slinkums jeb predikātu neizpilde

janvāris 21, 2010

Šoreiz nebūs runa par cilvēcisko slinkumu, bet par datubāžu slinkumu. Parasti viens no galvenajiem mērķiem datubāzes darbībā ir, lai tā visus SQL teikumus apstrādātu pēc iespējas ātrāk. Tiecoties pēc šī mērķa, tiek veikti daudzi un dažādi uzlabojumi, tai skaitā arī daži vienkāršākie un vēsturiski senākie – datubāzes beidz SQL teikuma kritēriju (predikātu) pārbaudi tiklīdz rezultāts ir skaidrs atlikušos nemaz nerēķinot.
Paši vienkāršākie piemēri ir šādi:

  • ja vairāki predikāti ir apvienoti ar loģisko UN (AND), tad tiklīdz neizpildās (ir aplams) viens no tiem, nākošo vērtības vairs nav svarīgas, jo viss izteikums ir aplams;
  • ja vairāki predikāti ir apvienoti ar loģisko VAI (OR), tad tiklīdz izpildās kaut viens no tiem (ir patiess), nākošo vērtības vairs nav svarīgas, jo viss izteikums ir patiess. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »