Prezentācija LVOUG 2. konferencei

aprīlis 20, 2010

Konference, kā jau Jūs droši vien zināt 😉 ir jau notikusi. Arī es tajā piedalījos un pastāstīju nedaudz par Oracle datu vārdnīcu. Atgādinu, ka reiz jau arī šai vietnē par Oracle datu vārdnīcu bija raksts. Pārējās tēmas varat atrast LVOUG failu sadaļā.

P.S. Ja kādu pārsteidz šīs vietnes pašreizējais klusums un nekā jauna neesamība, tad ziniet, ka nu jau vairākus mēnešus es ļoti cītīgi iemēģinu tādus amatus kā santehniķis, krāsotājs, galdnieks un visādu citādu iekšdarbu meistars savā jaunajā mājā. Un visā visumā tīri tā neko – kad IT bankrotēs, tad varēšu piepelnīties ar to 😉


MySQL un Oracle sāga turpinās

janvāris 26, 2010

Kā zināms nu jau labu laiciņu Oracle precību rezultātā ar Sun ieguva arī MySQL DBVS. Tiesa gan kā jau nopietnas precības arī šīs ir jāapstiprina oficiāli visādām tur konkurences padomēm un tamlīdzīgām organizācijām. Eiropas Savienība, kā jau pamatīgi birokrāti, šo procesu vilka vairāk nekā pusgadu, pa ceļam sākot padziļinātu izpēti tieši darījuma daļā, kas saistās ar Oracle un MySQL DBVS. Tomēr nupat pirms dažām dienām paziņoja, ka apstiprina darījumu, pamatojot to ar faktu, ka Oracle un MySQL nav konkurenti “smagā gala” (high-end) tirgū, kam pat varētu vismaz daļēji piekrist. Tāpat komisija atzīmē, ka daudzi DBVS lietotāji uzskatot, ka PostgreSQL esot gana laba alternatīva MySQL, kuru var izmantot nepieciešamības gadījumā.

Sāga vēl arī pilnībā nav beigusies, jo darījums jāapstiprina vēl Ķīnā un Krievijā, taču vismaz Oracle pati saka, ka šie apstiprinājumi drīz sekošot, kad beidzot vismaz juridiski pasākums būs noslēdzies.

Pa vidu vēl bija visai interesanti notikumi, piemēram, MySQL dibinātājs Michael Widenius aka Monty, pat sauca visiem glābt MySQL un kura rezultātā (iespējams arī, lai iespaidotu Eiropas Savienības lēmumu labvēlīgā virzienā) radās  Oracle’s 14. decembra paziņojums, kas varētu kaut nedaudz mierināt MySQL zvērīgos zēlotus un kurā Oracle sola daudzas labas lietas, tai skaitā:

  • Turpināt atbalstīt un uzlabot esošo dažādu glabāšanas dziņu lietojumprogrammas saskarni (Storage engine API).
  • Arī nākotnē turpināt uzlabot MySQLu un izplatīt to atbilstoši GPL licencei.
  • Pēc komerciālas licences nopirkšanas neprasīt obligātu uzturēšanas līguma noslēgšanu. Šis ir ļoti interesants punkts, jo saskaņā ar Oracles datiem tās ienākumi no uzturēšanas ir vienkārši zvērīgi (3,24 miljardi $) un uzturēšana ir nenormāli ienesīga daļa visa uzņēmuma biznesā (attiecīgi izdevumi šai sadaļā tikai 0.26 miljardi). Abas pārējās nozares – jaunu licenču pārdošana un pakalpojumi kopā ir ieņēmušas krietni mazāk un izdevušas krietni vairāk, galu galā strādājot ar zaudējumiem. Protams, jautājums paliek, kā tiek skaitīti ieņēmumi un izdevumi 🙂
  • Palielināt finansējumu MySQL izstrādei salīdzinot ar to, ko izdeva SUN.

Tai pašā laikā Monty turpināja stāstīt, ka tas viss ir tikai tukši solījumi un aicināja saglābt interneta brīvestību, kurā faktiski atbildēja uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kāpēc viņam tik ļoti šis pasākums nepatīk un, piemēram, kāpēc tad pats MySQLam ļāva nokļūt SUN rokās. Kā jau tas gaidāms radās arī atbildes uz Monty paziņojumiem, kaut vai šī, kas maigi izsakoties visai skeptiski vērtē viņa soļus.

Raksts sanāca tāds baisais saišu apkopojums, bet tas viss šķita gana interesanta info, ar kuru nevarēju nepadalīties 😉


Slinkums jeb predikātu neizpilde

janvāris 21, 2010

Šoreiz nebūs runa par cilvēcisko slinkumu, bet par datubāžu slinkumu. Parasti viens no galvenajiem mērķiem datubāzes darbībā ir, lai tā visus SQL teikumus apstrādātu pēc iespējas ātrāk. Tiecoties pēc šī mērķa, tiek veikti daudzi un dažādi uzlabojumi, tai skaitā arī daži vienkāršākie un vēsturiski senākie – datubāzes beidz SQL teikuma kritēriju (predikātu) pārbaudi tiklīdz rezultāts ir skaidrs atlikušos nemaz nerēķinot.
Paši vienkāršākie piemēri ir šādi:

  • ja vairāki predikāti ir apvienoti ar loģisko UN (AND), tad tiklīdz neizpildās (ir aplams) viens no tiem, nākošo vērtības vairs nav svarīgas, jo viss izteikums ir aplams;
  • ja vairāki predikāti ir apvienoti ar loģisko VAI (OR), tad tiklīdz izpildās kaut viens no tiem (ir patiess), nākošo vērtības vairs nav svarīgas, jo viss izteikums ir patiess. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

DBVS tirgus daļas

Decembris 4, 2009

Laiku pa laikam uzpeld tāds jautājums kā – kura ir vispopulārākā datubāze (DBVS)? Diemžēl šis jautājums ir visnotaļ neatbildēts. Es esmu redzējis ntos rakstus, kuros uz DBVS X atsaucas kā uz vienu no populārākajām vai pašu populārāko, taču pamatojums tam laikam ir tik pašsaprotams, ka vienmēr izpaliek 🙂 Apmēram pirms gada es veicu aptauju arī šai vietnē, kuras rezultāti vismaz ir kvantitatīvi izmērāmi un redzami šeit. Protams, tai ir savs trūkums, jo reāli tā ir DBVS popularitāte šīs vietnes lasītāju vidū nevis Latvijā. Tas pats trūkums būs arī visām citām interentā veiktajām aptaujām.

Bet tagad atgriežamies pie virsraksta – tirgus daļas (market share). Tas arī ir veids kā mērīt (un definēt) popularitāti. Tad nu lūk man nesen radās nepieciešamība to atrast un kā parasti – izrādās Google ir spēks! Tirgus pētījumu kompānija IDC katru gadu veic pētījumu par datubāzu daļu globālajā tirgū. Ļoti interesanti ir tas, ka pašā IDC lapā šie pētījumi maksā bargu naudu, taču kaut kādus izvilkumus var dabūt par velti.

Kāda tad ir tirgus daļa saskaņā ar šiem datiem? Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Pirmo N ierakstu atlase

Oktobris 13, 2009

Atlasīt pirmos N (2, 3, 5, 10, 20, 100 utt.) ierakstus ir diezgan izplatīta prasība. Atlasīt N lielākos, N mazākos, N jaunākos utt. Angliski to parasti sauc kā Top N analysis vai Top N Query. Savukārt (parasti webiskās aplikācijās) mēdz būt vēl viena diezgan tipiska prasība – lapošana (pagination) – ierakstu atlase pa porcijām. Šīs ir tās lietas, kur datu bāzu vadības sistēmu atšķirības spīd visā savā spožumā. Tikai relatīvi pēdējā laikā izmantojot analītiskās funkcijas vismaz dažās DBVS var mēģināt izlīdzēties ar vienu un to pašu SQL teikumu pirmo N ierakstu atlasē un lapošanā. Kā jau vienmēr esmu mēģinājis uzsvērt, tas gan nebūtu jāuzskata par milzīgu trūkumu, jo arī, iekāpjot cita ražotāja automašīnā, Jūs negaidat, ka ātruma pārslēgs slēgsies precīzi tāpat ka iepriekšējā. Truli laužot to pierastajā pozīcijā, Jūs varat iegūt tikai salauztu mašīnu un ar datubāzēm, protams, ir līdzīgi. Tiktāl ievads, bet tagad pēc kārtas par Oracle, MySQL, SQL Server un analītisko funkciju universālo risinājumu.

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Oracle apmācības un jauns seminārs

augusts 14, 2009

Ja vēl neesat pamanījis, tad Oracle sertificētās apmācības ir pārgājušas no Affecto Latvia (lai vieglas tam smiltis 😉 ) uz BDA. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka gan kursu organizatore, gan pasniedzēji (tai skaitā arī man tas gods 🙂 ) ir palikuši tie paši. Tā kā Jums ir visas iespējas apskatīt potenciālo kursu grafiku un izvēlēties sev tīkamāko. OK, OK, es jau tāpat virtuāli jūtu skeptisko noskaņojumu par šodienas ekonomiskās situācijas nesavienojamību ar apmācībām un kursiem, bet pārāk ekonomējot uz tām arī nav tālredzīga rīcība.

Oracle apmācības ir un būs ilgtermiņā, bet ļoti drīz būs vienreizējs pasākums Joze Senegacnik seminārs “Optimizing for Performance” tepat Rīgā, arī Baltijas datoru akadēmijas telpās. Pasniedzēju neesmu redzējis dzīvē, bet esmu redzējis viņa prezentācijas tekstuālā formā un arī Jozes Senegacnik mājaslapa ir pietiekami daiļrunīga. Personas, kas vēlas lietot cilvēka labāko draugu googli, lai sīkāk iepazītu autoru, var pamēģināt šādu maģisku kombināciju un paskatīties, kas no tā sanāk.


Oracle + Sun (arī MySQL)

aprīlis 20, 2009

Viss plūst viss mainās, MySQL te bija pats savs MySQL, te Sun MySQL, tagad jau Oracle’s MySQL 🙂
Oracle savai 11 dažādu DBVS kolekcijai varēs pievienot vēl vienu. OK nezinu kā tur ir ar visādām licencēm/autortiesībām, bet katrā ziņā nākotne izskatās interesanti.

Tā kā Oracle dzimtā DBVS jau ir kļuvusi pārāk sakārtota un tuvu pilnībai un kā mēs zinām, tad viss, kas kļūst pilnīgs, bankrotē un tiek aizvietots ar kaut ko haotiskāku un mazāk sakārtotu, tad var izrādīties, ka vismaz lielākais haoss būs jāmeklē tajā pašā kompānijā 🙂

Darījums, protams, vēl procesā, cena 7,4 miljardi, sīkākas detaļas skat. Bloomberg.com lapā un arī pašas Oracle interpretācijā. Sapnis par Oracle spēju nodrošināt visu sākot ar dzelžiem, operētājsistēmu, līdz DBVS un gatavām aplikācijām kļūst aizvien tuvāks…