DBVS tirgus daļas

decembris 4, 2009

Laiku pa laikam uzpeld tāds jautājums kā – kura ir vispopulārākā datubāze (DBVS)? Diemžēl šis jautājums ir visnotaļ neatbildēts. Es esmu redzējis ntos rakstus, kuros uz DBVS X atsaucas kā uz vienu no populārākajām vai pašu populārāko, taču pamatojums tam laikam ir tik pašsaprotams, ka vienmēr izpaliek 🙂 Apmēram pirms gada es veicu aptauju arī šai vietnē, kuras rezultāti vismaz ir kvantitatīvi izmērāmi un redzami šeit. Protams, tai ir savs trūkums, jo reāli tā ir DBVS popularitāte šīs vietnes lasītāju vidū nevis Latvijā. Tas pats trūkums būs arī visām citām interentā veiktajām aptaujām.

Bet tagad atgriežamies pie virsraksta – tirgus daļas (market share). Tas arī ir veids kā mērīt (un definēt) popularitāti. Tad nu lūk man nesen radās nepieciešamība to atrast un kā parasti – izrādās Google ir spēks! Tirgus pētījumu kompānija IDC katru gadu veic pētījumu par datubāzu daļu globālajā tirgū. Ļoti interesanti ir tas, ka pašā IDC lapā šie pētījumi maksā bargu naudu, taču kaut kādus izvilkumus var dabūt par velti.

Kāda tad ir tirgus daļa saskaņā ar šiem datiem? Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Pirmo N ierakstu atlase

oktobris 13, 2009

Atlasīt pirmos N (2, 3, 5, 10, 20, 100 utt.) ierakstus ir diezgan izplatīta prasība. Atlasīt N lielākos, N mazākos, N jaunākos utt. Angliski to parasti sauc kā Top N analysis vai Top N Query. Savukārt (parasti webiskās aplikācijās) mēdz būt vēl viena diezgan tipiska prasība – lapošana (pagination) – ierakstu atlase pa porcijām. Šīs ir tās lietas, kur datu bāzu vadības sistēmu atšķirības spīd visā savā spožumā. Tikai relatīvi pēdējā laikā izmantojot analītiskās funkcijas vismaz dažās DBVS var mēģināt izlīdzēties ar vienu un to pašu SQL teikumu pirmo N ierakstu atlasē un lapošanā. Kā jau vienmēr esmu mēģinājis uzsvērt, tas gan nebūtu jāuzskata par milzīgu trūkumu, jo arī, iekāpjot cita ražotāja automašīnā, Jūs negaidat, ka ātruma pārslēgs slēgsies precīzi tāpat ka iepriekšējā. Truli laužot to pierastajā pozīcijā, Jūs varat iegūt tikai salauztu mašīnu un ar datubāzēm, protams, ir līdzīgi. Tiktāl ievads, bet tagad pēc kārtas par Oracle, MySQL, SQL Server un analītisko funkciju universālo risinājumu.

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Oracle apmācības un jauns seminārs

augusts 14, 2009

Ja vēl neesat pamanījis, tad Oracle sertificētās apmācības ir pārgājušas no Affecto Latvia (lai vieglas tam smiltis 😉 ) uz BDA. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka gan kursu organizatore, gan pasniedzēji (tai skaitā arī man tas gods 🙂 ) ir palikuši tie paši. Tā kā Jums ir visas iespējas apskatīt potenciālo kursu grafiku un izvēlēties sev tīkamāko. OK, OK, es jau tāpat virtuāli jūtu skeptisko noskaņojumu par šodienas ekonomiskās situācijas nesavienojamību ar apmācībām un kursiem, bet pārāk ekonomējot uz tām arī nav tālredzīga rīcība.

Oracle apmācības ir un būs ilgtermiņā, bet ļoti drīz būs vienreizējs pasākums Joze Senegacnik seminārs “Optimizing for Performance” tepat Rīgā, arī Baltijas datoru akadēmijas telpās. Pasniedzēju neesmu redzējis dzīvē, bet esmu redzējis viņa prezentācijas tekstuālā formā un arī Jozes Senegacnik mājaslapa ir pietiekami daiļrunīga. Personas, kas vēlas lietot cilvēka labāko draugu googli, lai sīkāk iepazītu autoru, var pamēģināt šādu maģisku kombināciju un paskatīties, kas no tā sanāk.


Oracle + Sun (arī MySQL)

aprīlis 20, 2009

Viss plūst viss mainās, MySQL te bija pats savs MySQL, te Sun MySQL, tagad jau Oracle’s MySQL 🙂
Oracle savai 11 dažādu DBVS kolekcijai varēs pievienot vēl vienu. OK nezinu kā tur ir ar visādām licencēm/autortiesībām, bet katrā ziņā nākotne izskatās interesanti.

Tā kā Oracle dzimtā DBVS jau ir kļuvusi pārāk sakārtota un tuvu pilnībai un kā mēs zinām, tad viss, kas kļūst pilnīgs, bankrotē un tiek aizvietots ar kaut ko haotiskāku un mazāk sakārtotu, tad var izrādīties, ka vismaz lielākais haoss būs jāmeklē tajā pašā kompānijā 🙂

Darījums, protams, vēl procesā, cena 7,4 miljardi, sīkākas detaļas skat. Bloomberg.com lapā un arī pašas Oracle interpretācijā. Sapnis par Oracle spēju nodrošināt visu sākot ar dzelžiem, operētājsistēmu, līdz DBVS un gatavām aplikācijām kļūst aizvien tuvāks…


SQL teikuma izpildes plāna iegūšana – Oracle, MySQL, SQL Server

aprīlis 7, 2009

SQL teikumu izpildes plāns (query execution plan) – kurš gan nopietni interesējoties par datubāzu izstrādi tādu terminu nav dzirdējis? Vaicājums lēni strādā – paskaties izpildes plānu! Tiesa gan vairumā gadījumu tiek pašas par sevi pieņemtas divas (varbūt pat trīs) lietas:

  • persona zin, kā izpildes plānu dabūt;
  • persona zin, ko iegūtais izpildes plāns nozīmē;
  • persona zin, kā panākt, lai izpildes plāns būtu optimālāks nekā iegūtais vai arī saprot, ka nekas labāks nevar sanākt (neobligātais solis).

Šai rakstā apspriedīšu pirmo soli jau parasti izvēlētajām DBVS – Oracle, MySQL, SQL Server. Kā jau Jūs noteikti zinat visas DBVS ir atšķirīgas, attiecīgi atšķirīgas ir arī metodes, kā izpildes plānu iegūt. Tātad pēc kārtas.

Oracle

Oraclē ir vairākas metodes, kā iegūt SQL teikuma izpildes plānu, ar dažādu sarežģītību un ticamības pakāpi. Ja izmantojat rīku SQL*Plus, tad visvienkāršāk ir izmantot šī rīka komandu autotrace. Es šeit gari nekāvēšos pie šī rīka un komandas apraksta, jo tie abi ir augšminētajās saitēs, šeit tikai īss piemērs. Visiem turpmākajiem piemēriem tiks izmantotas tabulas no raksta par Dekarta reizinājumu. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »