Saglabātās procedūras

15 februāra, 2011

SQLs, protams, ir laba, spēcīga un spējīga datu apstrādes valoda, tomēr reižu reizēm ar to nepietiek. Tiesa gan pirms ķerties pie kaut kā vairāk noteikti ir jāpārliecinās, ka ar SQL vien nepietiek, atceroties, piemēram, tādas lietas kā grupēšanas, apakšvaicājumus, savienojumusanalītiskās funkcijas, model klauzas u.c. iespējas. Sīkāk par to, kādā kārtībā vajadzētu mēģināt risināt problēmas, rakstīju pagājušoreiz.

Tomēr, ja biznesa loģika un realizējamie algoritmi ir pārāk sarežģīti, tad nākas ķerties pie kaut kā sarežģītāka un ar lielākām iespējām un tās ir iebūvētās (reizēm laikam saka arī iegultās vai barbarisms storētās, no angļu stored) procedūras un funkcijas. Lielāka daļa DBVS (tālāk būs viens un tas pats piemērs Oracle, SQL Server un MySQL), kas cenšas attīstīt un piedāvāt lielāku funkcionalitāti, ir izveidojušas vai paņēmušas jau esošu programmēšanas valodu, kurā tad šīs procedūras un funkcijas var veidot. Būtiski ir tas, ka šīs procedurālās vienības tiek glabātas datubāzē. Tā ir pirmā un pati būtiskākā atšķirība, kas tās atšķir no jebkuras citas procedūras vai funkcijas, kas izveidotas un parasti atrodas uz klienta (klienta-servera sistēmā) vai lietojumprogrammu servera (application server) trīs līmeņu sistēmā. Tas faktiski arī nosaka šo procedurālo vienību labās un sliktās īpašības salīdzinājumā ar parastām procedūrām un funkcijām.

Procedūru un funkciju lietošanas mehānisms ir šāds:

  1. Vispirms procedūra vai funkcija tiek izveidota, saglabāta un nokompilēta datubāzē. To dara līdzīgi kā ar jebkuru citu datubāzes objektu, izmantojot CREATE PROCEDURE vai CREATE FUNCTION SQL DDL teikumu. Šai brīdī procedūra vai funkcija tiek tikai izveidota, tā vēl netiek pildīta. Šai brīdī parasti DBVS veic arī zināmas pārbaudes, vai procedūra/funkcija ir korekta sintaktiski, vai ir pieejami tajā minētie objekti u.c.
  2. Pēc tam, kad procedūra vai funkcija ir veiksmīgi izveidota un bez kļūdām nokompilēta, to var izpildīt (execute). Katrā DBVS to dara mazliet atsķirīgi, bet šis ir tas brīdis, kad visa procedūrā vai funkcijā iekodētā loģika tiešām tiek izpildīta un iegūts (cerams vēlamais 😉 ) rezultāts.

Tālāk neliels iebūvētās procedūras piemērs visās trīs tradicionāli manis aprunātajās DBVS. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Brainbench testi

11 februāra, 2011

Nesen kārtējo reizi uzpeldēja saruna par testiem un sertifikātiem, konkrēti par Brainbench testiem. Visu testu skaits viņiem ir diezgan iespaidīgs, šobrīd ap 700. Tad nu lūk ieskatījos viņu mājaslapā un izrādās, ka bezmaksas testu sarakstā ir veseli divi, kas attiecas uz datubāzēm:

Tātad, ja kādam ir brīvs laiks un vēlme vai nu noskaidrot savu zināšanu līmeni, vai iepazīties, kas tad ar šo tēmu tiek saprasts un ko tur būtu vēlams zināt, ir visas iespējas pamēģināt testu. Jāatzīst, ka es neizturēju un arī mazliet paniekojos. Neiespringstot RDBMS testā (jo tur nav īsti kur iespringt, vai nu zinām jautājumu, vai nē) un krietni vairāk iespringstot SQL pamatlietu testā (jo tur jautājumi ir diezgan pretīgi un traki jārēķina where klauzas, piemēram) dabūju diezgan pieklājīgus rezultātus abos. Ja godīgi, nezinu vai jebkādam kādreiz šie testi ir palīdzējuši iegūt darbu vai lielāku algu, man personīgi nē, varbūt Jums ir cita pieredze? Vienīgo jēgu es tur varu saskatīt tādu, ka šādi testi pašam sev ļauj noskaidrot vājās vietas un dod priekšstatu par to, kas šai tēmā varētu tikt prasīts.

Tagad mazliet par vēsturi. Tais senajās dienās, kad Brainbench (sākumā vēl Tekmetrics) dzima, cik atceros, visi testi bija bezmaksas, acīmredzot, lai savāktu auditoriju un iebarotu potenciālos klientus. Kas vēl neticamāk, toreiz šie par velti arī sūtīja sertifikātus uz mājām, man vēl daži pat ir saglabājušies, viens piemēram izskatās šādi:

Tekmetrics (tagad Brainbench) sertifikāts

Tekmetrics (tagad Brainbench) sertifikāts

Tagad glabājas mājās kā vēstures liecība 🙂

Šodien gan diemžēl nekas tāds vairs par velti nenotiek, ja neskaita dažus testus, tad par visu pārējo ir jāmaksā, pat elektroniski atsūtītu sertifikātu. Vēl tomēr neticamā kārtā par velti var lejuplādēt logo, ko, piemēram, var lepni uzspraust savā weblapā 😀


Mākoņdatošana

2 februāra, 2011

Šis neapšaubāmi ir kļuvis par modes vārdu (buzzword). Pati modes vārda definīcija jau saka, ka šo vārdu lieto vietā un nevietā visi, kam nav slinkums un mākoņdatošana (šis ir OFICIĀLAIS TERMINS) jeb reizēm lieto arī mākoņskaitļošana (cloud computing) ir pilnīgi pamatoti ievietota wikipēdijas modes vārdu sarakstā. Tālāk paskatīsimies īsumā kas tas ir, galvenās problēmas, dažus piemērus un tuvāk gaidāmos pasākumus tepat Latvijā. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


100 000

1 februāra, 2011

100 000 – tieši tik daudz trapījumu (ehh, tiem, kam švaki ar latviešu valodu hits 😉 ) šorīt (šonakt) ap pusnakti sasniedza šis emuārs. Tā kā kopš pirmā gada jubilejas raksta nekas vairāk līdzīgs nav bijis, nolēmu izmantot izdevību.

Daži statistikas dati. Kopā, populārākie un lasītākie:

  • Pavisam pa šo laiku ir satapināts 101 ieraksts (šis jau ir 102). Tātad vidēji ~1000 trāpījumu katram rakstam. Nu jāņem gan vērā, ka šeit ir vēl vairāk vai mazāk statiskas lapas, arhīvu ieraksti, galvenā lapa utt., kas kopā aizņem 27% jeb ~27000 skatījumu.
  • Visvairāk līdz šim cilvēkiem ir interesējuši raksti par pamatlietām Galvenie datubāzu objekti un jēdzieni (4414), Kas ir SQL? (2684), Dažu relāciju datu bāzu uzskaitījums (2341).
  • Visvairāk lasījumus vienā dienā sakolekcionēja Mājas nodošana ekspluatācijā (331), kas ir diezgan loģiski, jo šī ir tēma, kas interesē ne tikai rūdītus datortārpus. Šai dienā 2010. gada 15. decembrī arī visvairāk bija kopējie pieprasījumi – 585.

Gada sākumā wordpress atsūtīja faktiski pamata statistiku apkopojumu e-pastā un tur bija tāda maģiska bilde emuāra veselības rādītājs (Blog-Health-o-Meter™). Man izskatījās lūk šādi:

Emuāra veselības rādītājs

Emuāra veselības rādītājs

Oooo, domāju nu gan, esmu varen kruts, gandrīz pats zaļākais no visiem 🙂 Nu tad intereses pēc paskatījos, no kurienes bildei aug kājas. Ahā URL ir šāds – http://s0.wp.com/i/annual-recap/meter-healthy5.gif. Nemaz nevajg būt nekādam lielam hakerim, lai pamainītu cipariņus URLī un atrastu, ka tie ir robežās no 2-5 un es esmu pats krutākais. Tiesa gan šis nosacītais pulkstenis nenozīmē praktiski neko, jo piemēram šim emuāram, gadā esot 240 miljoni vizītes un bilde ir tā pati. Tā kā wordpress acīmredzot gada sākumā lielākajai daļai savu rakstītāju vēlējās vienkārši uzlabot garastāvokli.

Atsauces. Nesen WordPress savas statistikas uzlaboja tādā veidā, ka tagad atsauces no viena domēna tiek grupētas un skaitītas kopā. Tad nu lūk:

  • pavisam kopā gandrīz 10000 atsauču no citām vietām;
  • pirmajā vietā php.lv ar 2091 atsaucēm, tālāk lv.wikipedia.org (1788) un boot.lv/forums/ (1128).
  • Pēdējā laikā esmu ieguvis arī zināmu popularitāti čivinātājā no kurienes 156 atsauces. Pats gan jāatzīst vēl neesmu tur ievācies un diez vai to drīzumā darīšu. Man šīs jaunās socializēšanās ārpus morāli novecojušā tete-a-tete veida un visi citi laika nositēji jau tā nosit tik daudz brīvo laiku, ka jaunas lietas galīgi nav nepieciešamas.

Meklējamās frāzes.

  • Šeit viss ir diezgan loģiski un vienos vārtos – dažādas variācijas par šī emuāra nosaukumu (datu bāzes, datubāzes, datu bazes, datubazes) aizņem 4 no pirmajām 5 vietām un kopā sastāda vairāk kā 1700 iesērfošanas šeit.
  • Vairāk kā 100 personas centās atrast kaut ko par mani vai manis rakstīto izmantojot manu vārdu un uzvārdu. Jācer, ka izdevās.
  • Pēdējā laika interesantākās frāzes ir bijušas:
    • “māja ar caurulēm” – jā nu jāatzīst manējā ir caurules.
    • “ko nevajag darīt ,kad esi slims?” – droši vien ignorēt slimību, jo tas pie laba gala nenoved.
    • “mūžīgo dzinēju piemēri” – laikam kāds vēl tic arī tādiem, iespējams šie cilvēki tic arī, ka bērnus atnes stārķis, bet diemžēl nāksies viņus apbēdināt.
    • “pārbaudi, sava prāta sačakarētības līmeni!” – nu man piemēram ilgu laiku redzot abreviatūru BP tā asociējās ar Borland Pascal un nevis British Petroleum.
    • “teikums ar maksimali daudz komatiem” – painteresējieties pie savas latviešu valodas skolotājas, iesaku arī palasīt Straumēnus, starp citu interesanta grāmata.
    • tomēr jāatzīst, ka pirmā gada hitu “jaunkundze pie ginekologa” neviens tā arī nav pārsitis, īsti pat nezinu ko piedāvāt, iespējams šis stāsts varētu būt mērķis, diemžēl gan angliski.
  • Kāds bariņš acīmredzami mēģina iegūt info par saviem līdzcilvēkiem, piemēram, “kā atrast cilvēku pēc personas koda?”, “atrast cilvēka personas kodu”, “atrast cilveku pec epasta adreses”, “personu dati”, “reģistrs meklet personu”, “personas dati” un vēl vesels bars līdzīgu frāžu. Nu man diemžēl jāapbēdina meklētāji, šeit noteikti to izdarīt nevarēs, bet tā vietā iesaku palasīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 pantu, ļoti saistoša informācija.

Par nākotni. Kā redzat sākotnējais rakstu birums ir apsīcis un aktivitātes periodi mijās ar klusuma brīžiem. Visdrīzāk, ka tā būs arī turpmāk, jo visādas privātas lietas un reālā pasaule tomēr krietni svarīgāka par virtuālo. Piemēram, šis te viena vakara uzceltais mājas draugs ir krietni interesantāk un veselīgāk nekā kaut ko rakstīt 😉

Sniegavīrs

Sniegavīrs


Latvenergo tarifu vēsture

26 janvāra, 2011

Latvenergo no 2011. gada 1. aprīļa paaugstina tarifus. Šai sakarā man interesēja, kā tad vēsturiski mums tie ir attīstījušies, atvainojiet pieauguši. Nākošajā tabulā redzami skaitļi un diagrammā vizuālā interpretācija. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »