Darbu secība

Šis ir simtais ieraksts šai emuārā. Ievērojot šo apaļumu, gribējās rakstu mazliet īpašu un tad man ienāca prātā tradicionālā darbu secība, ko es itin bieži, piemēram, sevis lasītajos kursos mēdzu popularizēt. Atzīstos, ka neesmu šīs secības izgudrotājs, oriģināls ir pieejams šai grāmatā, es to tikai mazliet vispārināju un adaptēju 🙂 Tātad, izstrādājot programmatūru datubāzēm var izmantot šādu pieeju:

• Labāk nedarīt neko;
• Ja tomēr jādara, tad izmantojiet SQL;
• Ja nav iespējams paveikt ar tīru SQL, tad izmantojiet iebūvēto programmēšanas valodu (PL/SQL –  Oraclē, Transact SQL – SQL Serverī utt.)
• Ja to nav iespējams paveikt ar iebūvēto programmēšanas valodu, tad lietojiet kādu citu programmēšanas valodu – Java, C utt.
• Ja to nav iespējams paveikt ar Java vai C (vai kādu citu izvēlētu programmēšanas valodu), tad stingri pārdomājiet, vai neķerties pie kāda cita darba.

Iespējams, ka daļai lasītāju šī pieeja šķiet mazliet provokatīva. Varbūt pat viņiem ir mazliet taisnība 😉 Tomēr tikai mazliet. Tagad daži komentāri par katru no punktiem.

Mājas nodošana ekspluatācijā

Fūuuuu… Beidzot tas ir noticis. Esmu saņēmis aktu par mājas nodošanu ekspluatācijā. Beidzot oficiāli dzīvoju nevis bomžatņikā vai jaunceltnē, bet mājā, kas atbilst visiem Latvijas būvnoteikumiem, būvnormatīviem un sazin kam vēl. Bet jāatzīst, ka ceļš uz to nebija viegls, nebūt ne. Tas nebija arī lēts. OK bet tagad par visu pēc kārtas, iespējams kādam kolēģim būvniecībā vēl šī pieredze var noderēt nākotnē 🙂

Tātad sākās viss ar to, ka atbilstoši bankas prasībai par mājas nodošanu ekspluatācijā viena gada laikā no kredīta izsniegšanas brīža, es sāku interesēties ko tas vispār nozīmē. Atradu, ka ir Ministru kabineta noteikumi Nr.299 Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā, kuros šis process ir vairāk vai mazāk noteikts. Papildus tur uzskaitītajam:
23. Ģimenes māju vai zemnieka sētu ir pieļaujams pieņemt ekspluatācijā, ja:
23.1. ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženierkomunikāciju izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē;
23.2. ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem,
šādos tādos forumos salasījos, ka jābūt vismaz iesāktai sētai, vismaz grantētam pievadceļam, adreses nosaukuma vai numura plāksnītei un karoga vietai. Par to, kā būvēju sētu, bija atsevišķs stāsts, fasāde jau man bija apmesta un pabeigta, ar to viss bija kārtībā, atlika tikai pielikt notekcaurules. Samērīju garumus, un tās iegādājos SIA Skārda nams par ~200 Ls un vēl ~90 maksāja izlaižamas alumīnija kāpnes, kas bija nepieciešamas procesā. Palasījos teorētisko materiālu par to, kā sastiprināt notekas un caurules, un slēju tik augšā. Rudens lietus manas konstrukcijas izturēja (ūdens garām netek), tagad, protams, priekšā vēl ziemas sniega pārbaudījumi, kas var izrādīties ne mazāk nopietni.

Notekcaurules

Tālāk meklēju mājas numura plāksnītes izgatavotāju un atcerējos, ka tāda ir uz Tērbatas ielas, šķiet šī iestāde (tiesa gan mājas lapā viņi šādu pakalpojumu nez kāpēc nepiedāvā, bet reāli plāksnītes bija viņu repertuārā). Plāksnīti, protams, var piestiprināt nošpikojot vietu no kaimiņu mājas, bet ir vērts atcerēties, ka tam ir domāti speciāli noteikumi, piemēram, Babītes pagastam tie ir šeit. Jādomā, ka tie ir vairāk vai mazāk vienādi visā Latvijas teritorijā.

Šos darbu paveicis ar naivu apmierinājuma sajūtu sirdī, ka darbi paveikti un palicis mazākais – sagādāt papīrus – devos uz pagasta būvvaldi. Dohhhhhhhh. Šeit būvinspektors man pirmo reiz aplauza spārnus 🙂

Precīzs jautājums

Vai Tu proti uzdot precīzu jautājumu? Tādu, kuram potenciālajam atbildētājam nav jāuzdod vēl 5 precizējoši papildus jautājumi un jāizdara 7 pieņēmumi?

Ja tā, tad apsveicu! Jo esi diezgan rets putns. Diemžēl lielākā daļa cilvēku nespēj formulēt un uzdot precīzu jautājumu, tādu, kuru apskatoties, vari nešaubīgi izdomāt un sniegt atbildi. Lielākajā daļā gadījumu informācija ir vienkārši nepietiekama, pie tam reizēm tā ir jāvelk ārā kā ar stangām, reizēm to ir iespējams noprast, jo esi saskāries ar līdzīgu situāciju, reizēm apzināti vai neapzināti atbildētājs izprovocē situāciju kā šai anekdotē:

Vīrs ar sievu izdomāja vienā sava dzīvokļa istabā pārlīmēt tapetes. Sieva saka vīram:
– Noej lejā pie kaimiņiem, viņi nesen remontu taisīja. Viņiem ir tieši tāds pats dzīvoklis, uzzini, cik tapešu ruļļus viņi nopirka.
Vīrs noiet pie kaimiņiem un uzzina, ka kaimiņi pirms remonta nopirkuši sešpadsmit ruļļus.
Sieva ar vīru izlīmēja tapetes un secināja, ka pieci ruļļi palikuši pāri.
Vīrs noiet pie kaimiņiem:
– Es nekādi nevaru saprast – vienādi dzīvokļi, bet mums pieci ruļļi palika pāri. Kā gan tas var būt?
Kaimiņš, rāmi smaidot, saka:
– Tu nepārdzīvo, viss ir kārtībā, mums arī pieci ruļļi palika pāri.

Tātad, ko nozīmē precīzs jautājums?

Precīzs jautājums ir tāds, uz kuru var atbildēt cilvēks, kas:

1. neko nezin par tavu jau nedēļu risināmo un prātus pārņēmušo problēmu
2. bet tai pašā laikā pārzina problēmas sfēru un spēj atbildēt uz jautājumu, ja ir zināma problēmas nostādne un panākamā situācija.

Nesākšu gari teoretizēt un dot smalkus skaidrojumus, bet lūk ir piemērs,manuprāt, precīzam jautājumam.

Par Kalpaka bataljona gaitām 1918./19. g.

Ieraudzīju laacz apsveikumu Latvijai un atcerējos, ka man taču ir 1938. gadā izdotā grāmata “Latvju varoņu gaitas”, kurā apkopoti vairāku autoru stāsti par brīvības cīņām. Un tad nu šeit Jūsu uzmanībai viens no šiem stāstiem, kas rāda ar kādām problēmām Latvijas valstij (un sākotnēji Oskara Kalpaka, vēlāk Jāņa Baloža komandētajam bataljonam) sākumā bija jācīnās, rāda to, ka tolaik cilvēki neņaudēja par desmit dažādiem sociālajiem pabalstiem un to kāpēc valdība neiztīra viņu durvju priekšu, bet bija gatavi iet pretī lielam nezināmajam un sekot sākotnēji diezgan utopiskai idejai. Protams, grāmata ir izdota attiecīgā vēstures laikmetā un tas ir atstājis nenoliedzamu zīmogu uz tās saturu, bet tā laika noskaņa ir pilnībā jūtama.

Pulkvedis Apsīts

Kā sapnis liekas 1918. gada pēdējās dienas un 1919. gada sākums. It kā negribas vairs pašam ticēt, ka viss notikušais īstenībā pārdzīvots. Tagad liekas tas viss neiespējami, liekas, ka pat cilvēki kļuvuši gļēvāki, nevarīgāki. Un liels jautājums, cik būs tādu, kas spētu to pašu vēlreiz pārdzīvot. Kaut tikai, lai atceras kā pirmās Rīgā saformētās vienības tika barotas, tad droši var teikt, ka grūti būs atrast tādus cilvēkus, kas būtu tik pieticīgi kā 1918. g. beigas un 1919. g. sākumā kalpakieši.

Cik nabadzīga bija tikko proklamētā valsts, liecina fakts, ka tā pat nespēja dot saviem karavīriem, dažām rotām, uzturu. Pirmām vienībām uzturu izdeva Rīgas pilsētas valde savās lauku virtuvēs. Rīgā toreiz bija liels pārtikas vielu trūkums. Ļaužu virtuvēs, kādas toreiz Rīgā bija vairākas, viss uzturs sastāvēja no sautētiem burkāniem, kāļiem, lopbarības bietēm. Pat kartupeļus deva tikai dažas reizes nedēļā. Citu taukvielu, izņemot margarīnu, nedabūja. Katru nedēļu ceturtdienās pusdienās izdeva gaļas zupu un ļoti mazu zirgu gaļas gabaliņu — ap 80—100 gr. Tomēr kalpakieši bija ar to apmierināti, jo apzinājās, ka valsts nekā vairāk nevar dot.

Tālāk dažas ainas par Rīgas atstāšanu.

Oracle tehnoloģiju diena 2010

24. novembrī, tātad pavisam drīz notiks šī gada lielākā (Latvijas mērogā, protams 😉 ) Oracle tehnoloģijām veltītā konference “Oracle tehnoloģiju diena 2010”. Pasākums notiks viesnīcā Radisson Blu Latvija. Konferences dienas kārtība ir atrodama šeit. Reģistrēties var pa e-pastu reception_lv@oracle.com. Ak jā, kā mēdz teikt mūsu angliski runājošie draugi – last but not least – pasākums ir bezmaksas.

Oficiālo ielūgumu varat redzēt LVOUG listē. Lūk vēl viens iemesls, kāpēc ir vērts reģistrēties LVOUG – lai būtu pirmie, kas uzzina jaunumus 😉