Kā jau rakstīju seriāla pirmajā daļā, man nozaga pasi, izņēma no konta naudu un manā vārdā iegādājās telefonu. Drīz pēc tam no patiesi laipna Latgales policista, kas izmeklēja šīs krāpnieciskās darbības, uzzināju, ka potenciālā aizdomās turētā persona ir noskaidrota, zagtā pase atrasta un atrodas policijā. Tas viesa zināmu optimismu. Diemžēl maldīgu.
Starp citu divas dienas pēc pirmā raksta publicēšanas, vairākos interneta portālos parādījās raksts par to, ka policija meklē viltus ātro kredīta ņēmēju. Nevaru apgalvot, ka tas ir šo rakstu galvenais iemesls un cēlonis, bet nu ļoti pēc apraksta tāds izskatās.
Pagāja iemidzinoši trīs mēneši un pienāca vēstule. Es esot ņēmis ātro kredītu 59,5 latu apmērā, tagad man jāmaksājot šī summa reiz divi + vēl 5 lati, kopā 124. Šī vēstule bija tāda samērā pieklājīga, mani biedēja tikai ar to, ka mani iekļaušot parādnieku datubāzē risk.lv, kas esot pieejama citēju “lielākajām Latvijas kredītiestādēm, telekomunikāciju un citiem pakalpojumu sniedzējiem un preču kreditētājiem, parādu piedziņas, parādvēstures datubāzes uzturēšana un informācijas sniegšanas mērķiem”. Vēstulē pat tika pieļauta doma, ka es varētu nebūt vainīgs ar tekstu, ja man esot pamatoti iebildumi, varot tos izteikt. Jā nu tādi man bija.
Ierakstīja Gints Plivna 
Datubāzes 