Ko var izdarīt ar zagtu pasi – ātrie kredīti

Kā jau rakstīju seriāla pirmajā daļā, man nozaga pasi, izņēma no konta naudu un manā vārdā iegādājās telefonu. Drīz pēc tam no patiesi laipna Latgales policista, kas izmeklēja šīs krāpnieciskās darbības, uzzināju, ka potenciālā aizdomās turētā persona ir noskaidrota, zagtā pase atrasta un atrodas policijā. Tas viesa zināmu optimismu. Diemžēl maldīgu.

Starp citu divas dienas pēc pirmā raksta publicēšanas, vairākos interneta portālos parādījās raksts par to, ka policija meklē viltus ātro kredīta ņēmēju. Nevaru apgalvot, ka tas ir šo rakstu galvenais iemesls un cēlonis, bet nu ļoti pēc apraksta tāds izskatās.

Pagāja iemidzinoši trīs mēneši un pienāca vēstule. Es esot ņēmis ātro kredītu 59,5 latu apmērā, tagad man jāmaksājot šī summa reiz divi + vēl 5 lati, kopā 124. Šī vēstule bija tāda samērā pieklājīga, mani biedēja tikai ar to, ka mani iekļaušot parādnieku datubāzē risk.lv, kas esot pieejama citēju “lielākajām Latvijas kredītiestādēm, telekomunikāciju un citiem pakalpojumu sniedzējiem un preču kreditētājiem, parādu piedziņas, parādvēstures datubāzes uzturēšana un informācijas sniegšanas mērķiem”. Vēstulē pat tika pieļauta doma, ka es varētu nebūt vainīgs ar tekstu, ja man esot pamatoti iebildumi, varot tos izteikt. Jā nu tādi man bija.

Ko var izdarīt ar zagtu pasi – telefons, nauda

Stāsts būs par to, ko tikai cilvēks ar pietiekami bagātu fantāziju (ne)var izdarīt ar zagtu pasi. Diemžēl man to nācās izbaudīt uz savas ādas, jo es biju tas ne pārāk veiksmīgais cilvēks, kam tā tika nozagta.

Viss sākās pirms nu jau četriem gadiem. Pats, protams, biju vainīgs, mašīnā aizmirsu maku ar visiem dokumentiem, no rīta logs bija izsists un maks ar dokumentiem nozagts. Protams, standarta procedūras, policija, eksperts, kriminālprocess, izmeklēšana. Mašīnai logu ielika jaunu, staigāju pa iestādēm pēc visiem dokumentiem, viss it kā noklusa.

Pagāja trīs gadi. Par šo notikumu jau biju gandrīz aizmirsis. Tad kādu dienu veicot pavisam ikdienišķu naudas ņemšanu no bankomāta, tas pievāca karti, un izmeta ārā lapiņu, ka karte esot anulēta. Pārvarējis pirmo pārsteigumu, zvanīju bankai apjautāties, kas notiek. Un tur lūk sākās jautrība. Bankas operators man laipni paskaidroja, ka jauno karti es varēšot saņemt Daugavpilī. Manā balsī un izteikumos, maigi izsakoties, bija jūtama zināma nervozitāte, nevaru droši apgalvot, ka tur neiespruka pa kādam vārdam austrumu lielā brāļa valodā 🙂