Saglabātās procedūras

februāris 15, 2011

SQLs, protams, ir laba, spēcīga un spējīga datu apstrādes valoda, tomēr reižu reizēm ar to nepietiek. Tiesa gan pirms ķerties pie kaut kā vairāk noteikti ir jāpārliecinās, ka ar SQL vien nepietiek, atceroties, piemēram, tādas lietas kā grupēšanas, apakšvaicājumus, savienojumusanalītiskās funkcijas, model klauzas u.c. iespējas. Sīkāk par to, kādā kārtībā vajadzētu mēģināt risināt problēmas, rakstīju pagājušoreiz.

Tomēr, ja biznesa loģika un realizējamie algoritmi ir pārāk sarežģīti, tad nākas ķerties pie kaut kā sarežģītāka un ar lielākām iespējām un tās ir iebūvētās (reizēm laikam saka arī iegultās vai barbarisms storētās, no angļu stored) procedūras un funkcijas. Lielāka daļa DBVS (tālāk būs viens un tas pats piemērs Oracle, SQL Server un MySQL), kas cenšas attīstīt un piedāvāt lielāku funkcionalitāti, ir izveidojušas vai paņēmušas jau esošu programmēšanas valodu, kurā tad šīs procedūras un funkcijas var veidot. Būtiski ir tas, ka šīs procedurālās vienības tiek glabātas datubāzē. Tā ir pirmā un pati būtiskākā atšķirība, kas tās atšķir no jebkuras citas procedūras vai funkcijas, kas izveidotas un parasti atrodas uz klienta (klienta-servera sistēmā) vai lietojumprogrammu servera (application server) trīs līmeņu sistēmā. Tas faktiski arī nosaka šo procedurālo vienību labās un sliktās īpašības salīdzinājumā ar parastām procedūrām un funkcijām.

Procedūru un funkciju lietošanas mehānisms ir šāds:

  1. Vispirms procedūra vai funkcija tiek izveidota, saglabāta un nokompilēta datubāzē. To dara līdzīgi kā ar jebkuru citu datubāzes objektu, izmantojot CREATE PROCEDURE vai CREATE FUNCTION SQL DDL teikumu. Šai brīdī procedūra vai funkcija tiek tikai izveidota, tā vēl netiek pildīta. Šai brīdī parasti DBVS veic arī zināmas pārbaudes, vai procedūra/funkcija ir korekta sintaktiski, vai ir pieejami tajā minētie objekti u.c.
  2. Pēc tam, kad procedūra vai funkcija ir veiksmīgi izveidota un bez kļūdām nokompilēta, to var izpildīt (execute). Katrā DBVS to dara mazliet atsķirīgi, bet šis ir tas brīdis, kad visa procedūrā vai funkcijā iekodētā loģika tiešām tiek izpildīta un iegūts (cerams vēlamais 😉 ) rezultāts.

Tālāk neliels iebūvētās procedūras piemērs visās trīs tradicionāli manis aprunātajās DBVS. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »