Kas glabā datus par mani?

Jaunajā gadā iesāksim citās noskaņās kā bijis līdz šim. Mazliet paskatīsimies uz dažām datubāzēm nevis no tehniskā, bet no juridiskā un satura viedokļa.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam 😉 un vēl jo vairāk datubāzu izstrādātājiem būtu vērts zināt, kādu tad informāciju valsts par mums krāj un kas mums jāievēro, ja nu gadījumā sanāk kādu valsts nozīmes informācijas sistēmu (VIS) vai datubāzi veidot.
Izejas punkts šai gadījumā ir Valsts informācijas sistēmu likums. Likumā, protams, šīs valsts nozīmes informācijas sistēmas uzskaitītas nav. Tam ir paredzēti speciāli Ministru kabineta noteikumi Nr. 572 “Valsts informācijas sistēmu reģistrācijas noteikumi“, kas precizē uzskaites kārtību un ir pat izveidota speciāla vietne Valsts informācijas sistēmu reģistrs, kurā vismaz daļa šo reģistru ir uzskaitīti. Pavisam pašlaik ir reģistrēti 79 valsts nozīmes reģistri.

Pāris komentāru par Valsts informācijas sistēmu reģistru saraksta saturu. Acīmredzot informāciju par katru reģistru sniedz Sistēmas pārzinis, kā jau tas likumā noteikts. Paskatoties dažas no šīm sadaļām rodas tādas dīvainas sajūtas – sistēmu reģistrā ir paredzēts ievadīt tādu info kā “VIS no kurām saņem datus” un “VIS uz kurām sūta datus”, kas īsti likumā prasīts nav. Līdz ar to arī izskatās, ka neviens Sistēmas pārzinis neapgrūtina sevi ar papildus informācijas ievadi un parastam cilvēkam liekas, ka visas informācijas sistēmas Latvijā darbojas kā jau tas pierasts – katra pati par sevi, nevienam datus NEDOD un no neviena cita arī NEŅEM 🙂
Otra lieta, kas bija nepatīkami pamanāma, ir lauka “Mājas lapas adrese” saturs. Acīmredzot tur ir domāts ievadīt hipersaiti, pie tam pilnu ar visu protokolu. Gala rezultātā ir radušās tādas dīvainas saites kā, piemēram, Ārstniecības personu reģistram, kur acīmredzami ir pietrūcis http:// saite ir šāda un Iedzīvotāju reģistram, kur tā izskatās šādi Reģistrs nav publiski pieejams.

Izrādās, ka šai vietnē ir iespējams arī meklēt, piemēram, pēc pazīmes vai “VIS satur personu datus”. Tad nu katrs var pārliecināties un padomāt, kurā no šīm sistēmām Jūs jau esat 🙂

Vēsturiski šāds Valsts nozīmes datubāzu saraksts ir kā minimums jau trešais. Iepriekšējā versija uz rakstīšanas brīdi vēl darbojas šeit Informācijas sistēmu reģistrs, bet megasistēmas ietvaros izstrādātais reģistru reģistrs kā izskatās jau ir miris kopā ar visu megasistēmu. Kāds tas izskatījās toreiz var mēģināt apskatīt izmantojot interneta arhīvu jeb “laika mašīnu” – šeit ir megasistēmas versijas, bet šeit reģistru saraksts.

Nākošais likums, kas katram šai valstī būtu jāievēro, ja datubāzēs vēlas reģistrēt personu datus, ir Fizisko personu datu aizsardzības likums. Atbilstoši šim likumam jebkuru informācijas sistēmu, kas glabā personas datus (atbilstoši 21. pantam kurā uzskaitīti arī izņēmumi), ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā. Protams, interesantākā lieta atkal ir – kādas tad sistēmas tur ir reģistrētas?
To var apskatīt Datu valsts inspekcijas mājaslapā Personas datu apstrādes sistēmu reģistrā. Meklēšana notiek pēc sistēmas pārziņa nosaukuma vai tā daļas. Nezinu cik kopā šādas sistēmas tur ir sareģistrētas, bet šķiet, ka to ir diezgan daudz, piemēram, meklējot pēc 3 burtiem pil iegūstam 1328 ierakstus sākot ar Iedzīvotāju reģistru un beidzot ar neskaitāmu pašvaldību un uzņēmumu sistēmām.

To, ka savus datus nevajag metāt pa labi un pa kreisi, vairums cilvēku ir sapratuši ar proporcinālu atkarību starp sava e-pasta publicēšanu publiskajā internetā (forumos, mājaslapās utt) un mēstuļu daudzumu e-pasta kastītē. Attiecībā uz saviem personas datiem vajadzētu pieiet vismaz ar tikpat lielu rūpību un vismaz reizi mūžā izlasīt visiem cilvēkiem (ne tikai juristiem) saprotamu pārstāstu par savām tiesībām attiecība uz saviem personas datiem un to elektronisku saglabāšanu.

Nevajadzētu gan dzīvot ilūzijās, ka augšminētās ir vienīgās informācijas sistēmas, kur Jūsu datus var sastapt 🙂 Vēl vismaz ir tādas lietas kā noziedzīgi nodarījumi, sodāmības, tiesas, kā arī likumā Par valsts noslēpumu minētā informācija, kas uzskaitīta MK 26.10.2004. noteikumos Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts“. No otras puses jācer, ka vairumam cilvēku šāda veida uzskaite ies secen.

Izstrādājot datubāzes, kas pretendē uz Valsts informācijas sistēmu statusu, vai arī tādas, kas satur personas datus, jāatceras, ka pamatojoties uz augšminētajiem Valsts informācijas sistēmu likumu un Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir izstrādāts bariņš ar MK noteikumiem, no kuriem svarīgākie varētu būt:

• MK 30.01.2001. noteikumi Nr.40 “Personas datu apstrādes sistēmas aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības“
• MK 11.10.2005. noteikumi Nr.764 “Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības“
• MK 11.10.2005. noteikumi Nr.765 “Valsts informācijas sistēmu vispārējās drošības prasības“