Oracle diena 2011

Pēc 3 gadu pārtraukuma izskatās, ka Oracle ir salasījusies Dombrovska un Aslunda grāmatu par to, ka krīze ir pārvarēta 😉 , un pasludinājusi, ka Oracle diena (Oracle day) šogad būs. Atgādinu, ka iepriekšēja ar tieši šādu nosaukumu bija vēl tālajā 2008. gadā.

Tātad pasākums notiks 3. novembrī viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija jeb vienkārši viesnīcā “Latvija” Elizabetes ielā 55. Sākums paredzēts 8:30, beigas 17:00. Līdz 11:30 viss kā parasti sākumā notiks kopā, lai gadījumā kāds nepalaistu garām ko vērtīgu no galvenajām prezentācijām, pēc tam pasākums turpināsies piecās paralēlās sesijās:

• Core technology
• Fussion Middleware
• Business Intelligence
• Applications
• Hardware.

Katrā būšot pa 6 prezentācijām, tātad kopā 30, tas jau ir itin pieklājīgs skaits, no kā izvēlēties. Diemžēl precīzs grafiks šobrīd vēl nav, tāpēc pagaidām tikai tāda tēmā ievirzoša informācija.

Precīzs Oracle dienas prezentāciju saraksts ir šeit.

Tātad vēl pāris nenoliedzami svarīgas lietas:

• pasākums kā parasti ir bezmaksas un
• šeit jūs varat reģistrēties.

Lai reģistrētos jāizvēlas pareizo pilsētu, tieši vidū starp Maskavu un Atēnām ir Rīga, tālāk vajag kontu Oracle lapā, bet nu tas jau jādomā lielākajai daļai cilvēku ir nevienā vien eksemplārā, otra lieta – pirms tam man jautāja precizēt kaut kādu tur informāciju. Diemžēl Chromē man to neizdevās aizpildīt (obligāts lauks, kurā nav nevienas vērtības) un līdz ar to reģistrēties, bet vai tad nu tā ir vienīgā pārlūkprogramma, ķēros pie IE un lieta aizgāja 🙂

Tā kā tiekamies pasākumā!

LVOUG trešā konference

14. aprīlī notiks jau trešā Latvijas Oracle lietotāju grupas (LVOUG) konference, kas šogad tiek rīkota kopā ar Latvijas Java lietotāju grupu (JUG). Kā jau pierasts dalība ir bezmaksas, pasākums notiks Tallink Hotel Riga, Elizabetes ielā 24/1. Tālāk divas ļoti būtiskas lietas:

• pasākuma plāns un
• reģistrēšanās konferencei.

Prezentācijas notiks trīs paralēlās sesijās un viena no tām būs arī mana. Tā kā viena no manām divām pamata darbībām ir arī sistēmanalīze, tad šoreiz prezentācija būs vairāk no šī viedokļa. Esmu pārliecināts, ka katrs programmētājs vismaz reizi savā darba mūžā ir šausmās iepletis acis un dusmojies par to, kādas prasības viņam nākas realizēt, jo tām veiktspēja principā nevar būt apmierinoša un laba. Tad nu lūk – prezentācijā es aplūkošu dažus tipiskākos šādu prasību piemērus, pamatojumu, kāpēc tās ir sliktas, metodes kā no tādām izvairīties un ko darīt, ja tomēr tādas nākas realizēt.

Manas iepriekšējo divu reižu LVOUG konferences prezentācijas bija:

• 2. konference prezentācija par Oracle datu vārdnīcu;
• 1. konference prezentācija par to ka saprast Oracle SQL teikuma izpildes plānu.

Uz tikšanos konferencē!

Oracle mākoņdatošanas seminārs

Kā jau minēju rakstā par mākoņdatošanu, Oracle 10. martā rīkos semināru par šo tēmu. Seminārs ir bezmaksas, notiek viesnīcā Radisson Blu Rīdzene un sākas 9:30. Tuvāk ar darba kārtību, tēmām un prezentāciju autoriem varat iepazīties LVOUG grupas ziņojumā.

Lai reģistrētos konferencei, jāzvana pa tālruni 6704 6090 vai jāraksta uz reception_lv@oracle.com.

Seminārs par Oracle indeksēšanu

Nesen atklājās, ka tepat netālu Tallinā nākošnedēļ (10. un 11. martā) notiks Richard Foote seminārs par Oracle indeksēšanu, to dažādajiem veidiem (b-koku indeksi, bitmapu indeksi, particionētie indeksi utt) iekšējo indeksu struktūru, to administrēšanu, ietekmi uz CBO (Cost based optimizer) u.c lietas, kas visas ir apkopotas šī semināra satura aprakstā.

Semināra pasniedzējs Richard Foote ir visnotaļ pazīstams Oracle pasaulē ar savu emuāru un, ja kādam nav skaidrs, ko viņš prot un ko nē, tad iesaku ar šī emuāra saturu iepzīties sīkāk. To noteikti būtu vēlams tai gadījumā, ja Jums (pareizāk izsakoties Jūsu organizācijai) neizdodas atrast liekus 750 eiro, kas ir šī semināra maksa, vai arī kādu citu iemeslu dēļ nav iespējams tur tikt. Man personīgi visus šķēršļus izdevās apiet un esmu pieteicies to apmeklēt 😉

Uz tikšanos pasākumā (ja ne šajā, tad kādā citā)!

P.S. Ak jā oficiālā šī semināra pasūtīšanas vieta ir šeit. Tiesa gan pēc mēģinājuma pieteikties, man izmeta eesti telefona numuru, uz kuru jāzvana. Piezvanot atklājās, ka tur atbild automātiskais atbildētājs. Tad man tas piegriezās un es sakomunicēju ar Oracle kursu organizētāju Latvijā, kuras kontaktinfo var iegūt šeit, un tālāk jau viss notika.

Saglabātās procedūras

SQLs, protams, ir laba, spēcīga un spējīga datu apstrādes valoda, tomēr reižu reizēm ar to nepietiek. Tiesa gan pirms ķerties pie kaut kā vairāk noteikti ir jāpārliecinās, ka ar SQL vien nepietiek, atceroties, piemēram, tādas lietas kā grupēšanas, apakšvaicājumus, savienojumus, analītiskās funkcijas, model klauzas u.c. iespējas. Sīkāk par to, kādā kārtībā vajadzētu mēģināt risināt problēmas, rakstīju pagājušoreiz.

Tomēr, ja biznesa loģika un realizējamie algoritmi ir pārāk sarežģīti, tad nākas ķerties pie kaut kā sarežģītāka un ar lielākām iespējām un tās ir iebūvētās (reizēm laikam saka arī iegultās vai barbarisms storētās, no angļu stored) procedūras un funkcijas. Lielāka daļa DBVS (tālāk būs viens un tas pats piemērs Oracle, SQL Server un MySQL), kas cenšas attīstīt un piedāvāt lielāku funkcionalitāti, ir izveidojušas vai paņēmušas jau esošu programmēšanas valodu, kurā tad šīs procedūras un funkcijas var veidot. Būtiski ir tas, ka šīs procedurālās vienības tiek glabātas datubāzē. Tā ir pirmā un pati būtiskākā atšķirība, kas tās atšķir no jebkuras citas procedūras vai funkcijas, kas izveidotas un parasti atrodas uz klienta (klienta-servera sistēmā) vai lietojumprogrammu servera (application server) trīs līmeņu sistēmā. Tas faktiski arī nosaka šo procedurālo vienību labās un sliktās īpašības salīdzinājumā ar parastām procedūrām un funkcijām.

Procedūru un funkciju lietošanas mehānisms ir šāds:

1. Vispirms procedūra vai funkcija tiek izveidota, saglabāta un nokompilēta datubāzē. To dara līdzīgi kā ar jebkuru citu datubāzes objektu, izmantojot CREATE PROCEDURE vai CREATE FUNCTION SQL DDL teikumu. Šai brīdī procedūra vai funkcija tiek tikai izveidota, tā vēl netiek pildīta. Šai brīdī parasti DBVS veic arī zināmas pārbaudes, vai procedūra/funkcija ir korekta sintaktiski, vai ir pieejami tajā minētie objekti u.c.
2. Pēc tam, kad procedūra vai funkcija ir veiksmīgi izveidota un bez kļūdām nokompilēta, to var izpildīt (execute). Katrā DBVS to dara mazliet atsķirīgi, bet šis ir tas brīdis, kad visa procedūrā vai funkcijā iekodētā loģika tiešām tiek izpildīta un iegūts (cerams vēlamais 😉 ) rezultāts.

Tālāk neliels iebūvētās procedūras piemērs visās trīs tradicionāli manis aprunātajās DBVS.