Oracle diena 2011

Septembris 30, 2011

Pēc 3 gadu pārtraukuma izskatās, ka Oracle ir salasījusies Dombrovska un Aslunda grāmatu par to, ka krīze ir pārvarēta 😉 , un pasludinājusi, ka Oracle diena (Oracle day) šogad būs. Atgādinu, ka iepriekšēja ar tieši šādu nosaukumu bija vēl tālajā 2008. gadā.

Tātad pasākums notiks 3. novembrī viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija jeb vienkārši viesnīcā “Latvija” Elizabetes ielā 55. Sākums paredzēts 8:30, beigas 17:00. Līdz 11:30 viss kā parasti sākumā notiks kopā, lai gadījumā kāds nepalaistu garām ko vērtīgu no galvenajām prezentācijām, pēc tam pasākums turpināsies piecās paralēlās sesijās:

  • Core technology
  • Fussion Middleware
  • Business Intelligence
  • Applications
  • Hardware.
Katrā būšot pa 6 prezentācijām, tātad kopā 30, tas jau ir itin pieklājīgs skaits, no kā izvēlēties. Diemžēl precīzs grafiks šobrīd vēl nav, tāpēc pagaidām tikai tāda tēmā ievirzoša informācija.
Precīzs Oracle dienas prezentāciju saraksts ir šeit.
Tātad vēl pāris nenoliedzami svarīgas lietas:
Lai reģistrētos jāizvēlas pareizo pilsētu, tieši vidū starp Maskavu un Atēnām ir Rīga, tālāk vajag kontu Oracle lapā, bet nu tas jau jādomā lielākajai daļai cilvēku ir nevienā vien eksemplārā, otra lieta – pirms tam man jautāja precizēt kaut kādu tur informāciju. Diemžēl Chromē man to neizdevās aizpildīt (obligāts lauks, kurā nav nevienas vērtības) un līdz ar to reģistrēties, bet vai tad nu tā ir vienīgā pārlūkprogramma, ķēros pie IE un lieta aizgāja 🙂
Tā kā tiekamies pasākumā!

LVOUG trešā konference

marts 24, 2011

14. aprīlī notiks jau trešā Latvijas Oracle lietotāju grupas (LVOUG) konference, kas šogad tiek rīkota kopā ar Latvijas Java lietotāju grupu (JUG). Kā jau pierasts dalība ir bezmaksas, pasākums notiks Tallink Hotel Riga, Elizabetes ielā 24/1. Tālāk divas ļoti būtiskas lietas:

Prezentācijas notiks trīs paralēlās sesijās un viena no tām būs arī mana. Tā kā viena no manām divām pamata darbībām ir arī sistēmanalīze, tad šoreiz prezentācija būs vairāk no šī viedokļa. Esmu pārliecināts, ka katrs programmētājs vismaz reizi savā darba mūžā ir šausmās iepletis acis un dusmojies par to, kādas prasības viņam nākas realizēt, jo tām veiktspēja principā nevar būt apmierinoša un laba. Tad nu lūk – prezentācijā es aplūkošu dažus tipiskākos šādu prasību piemērus, pamatojumu, kāpēc tās ir sliktas, metodes kā no tādām izvairīties un ko darīt, ja tomēr tādas nākas realizēt.

Manas iepriekšējo divu reižu LVOUG konferences prezentācijas bija:

Uz tikšanos konferencē!


Oracle mākoņdatošanas seminārs

marts 8, 2011

Kā jau minēju rakstā par mākoņdatošanu, Oracle 10. martā rīkos semināru par šo tēmu. Seminārs ir bezmaksas, notiek viesnīcā Radisson Blu Rīdzene un sākas 9:30. Tuvāk ar darba kārtību, tēmām un prezentāciju autoriem varat iepazīties LVOUG grupas ziņojumā.

Lai reģistrētos konferencei, jāzvana pa tālruni 6704 6090 vai jāraksta uz reception_lv@oracle.com.


Seminārs par Oracle indeksēšanu

marts 1, 2011

Nesen atklājās, ka tepat netālu Tallinā nākošnedēļ (10. un 11. martā) notiks Richard Foote seminārs par Oracle indeksēšanu, to dažādajiem veidiem (b-koku indeksi, bitmapu indeksi, particionētie indeksi utt) iekšējo indeksu struktūru, to administrēšanu, ietekmi uz CBO (Cost based optimizer) u.c lietas, kas visas ir apkopotas šī semināra satura aprakstā.

Semināra pasniedzējs Richard Foote ir visnotaļ pazīstams Oracle pasaulē ar savu emuāru un, ja kādam nav skaidrs, ko viņš prot un ko nē, tad iesaku ar šī emuāra saturu iepzīties sīkāk. To noteikti būtu vēlams tai gadījumā, ja Jums (pareizāk izsakoties Jūsu organizācijai) neizdodas atrast liekus 750 eiro, kas ir šī semināra maksa, vai arī kādu citu iemeslu dēļ nav iespējams tur tikt. Man personīgi visus šķēršļus izdevās apiet un esmu pieteicies to apmeklēt 😉

Uz tikšanos pasākumā (ja ne šajā, tad kādā citā)!

P.S. Ak jā oficiālā šī semināra pasūtīšanas vieta ir šeit. Tiesa gan pēc mēģinājuma pieteikties, man izmeta eesti telefona numuru, uz kuru jāzvana. Piezvanot atklājās, ka tur atbild automātiskais atbildētājs. Tad man tas piegriezās un es sakomunicēju ar Oracle kursu organizētāju Latvijā, kuras kontaktinfo var iegūt šeit, un tālāk jau viss notika.


Saglabātās procedūras

februāris 15, 2011

SQLs, protams, ir laba, spēcīga un spējīga datu apstrādes valoda, tomēr reižu reizēm ar to nepietiek. Tiesa gan pirms ķerties pie kaut kā vairāk noteikti ir jāpārliecinās, ka ar SQL vien nepietiek, atceroties, piemēram, tādas lietas kā grupēšanas, apakšvaicājumus, savienojumusanalītiskās funkcijas, model klauzas u.c. iespējas. Sīkāk par to, kādā kārtībā vajadzētu mēģināt risināt problēmas, rakstīju pagājušoreiz.

Tomēr, ja biznesa loģika un realizējamie algoritmi ir pārāk sarežģīti, tad nākas ķerties pie kaut kā sarežģītāka un ar lielākām iespējām un tās ir iebūvētās (reizēm laikam saka arī iegultās vai barbarisms storētās, no angļu stored) procedūras un funkcijas. Lielāka daļa DBVS (tālāk būs viens un tas pats piemērs Oracle, SQL Server un MySQL), kas cenšas attīstīt un piedāvāt lielāku funkcionalitāti, ir izveidojušas vai paņēmušas jau esošu programmēšanas valodu, kurā tad šīs procedūras un funkcijas var veidot. Būtiski ir tas, ka šīs procedurālās vienības tiek glabātas datubāzē. Tā ir pirmā un pati būtiskākā atšķirība, kas tās atšķir no jebkuras citas procedūras vai funkcijas, kas izveidotas un parasti atrodas uz klienta (klienta-servera sistēmā) vai lietojumprogrammu servera (application server) trīs līmeņu sistēmā. Tas faktiski arī nosaka šo procedurālo vienību labās un sliktās īpašības salīdzinājumā ar parastām procedūrām un funkcijām.

Procedūru un funkciju lietošanas mehānisms ir šāds:

  1. Vispirms procedūra vai funkcija tiek izveidota, saglabāta un nokompilēta datubāzē. To dara līdzīgi kā ar jebkuru citu datubāzes objektu, izmantojot CREATE PROCEDURE vai CREATE FUNCTION SQL DDL teikumu. Šai brīdī procedūra vai funkcija tiek tikai izveidota, tā vēl netiek pildīta. Šai brīdī parasti DBVS veic arī zināmas pārbaudes, vai procedūra/funkcija ir korekta sintaktiski, vai ir pieejami tajā minētie objekti u.c.
  2. Pēc tam, kad procedūra vai funkcija ir veiksmīgi izveidota un bez kļūdām nokompilēta, to var izpildīt (execute). Katrā DBVS to dara mazliet atsķirīgi, bet šis ir tas brīdis, kad visa procedūrā vai funkcijā iekodētā loģika tiešām tiek izpildīta un iegūts (cerams vēlamais 😉 ) rezultāts.

Tālāk neliels iebūvētās procedūras piemērs visās trīs tradicionāli manis aprunātajās DBVS. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Oracle tehnoloģiju diena 2010

novembris 17, 2010

24. novembrī, tātad pavisam drīz notiks šī gada lielākā (Latvijas mērogā, protams 😉 ) Oracle tehnoloģijām veltītā konference “Oracle tehnoloģiju diena 2010”. Pasākums notiks viesnīcā Radisson Blu Latvija. Konferences dienas kārtība ir atrodama šeit. Reģistrēties var pa e-pastu reception_lv@oracle.com. Ak jā, kā mēdz teikt mūsu angliski runājošie draugi – last but not least – pasākums ir bezmaksas.

Oficiālo ielūgumu varat redzēt LVOUG listē. Lūk vēl viens iemesls, kāpēc ir vērts reģistrēties LVOUG – lai būtu pirmie, kas uzzina jaunumus 😉


Oracle kursi

novembris 13, 2010

Šķiet krīze ir beigusies. Jo pirmo reizi pēc vairāk kā gada pārtraukuma lasīju Oracle PLSQL kursus. Tagad jau BDA. Kā zināms, krīzei sākoties somi iepriekšējo vienīgo sertificēto Oracle apmācību centru Affecto (to pašu bijušo Mebius IT) likvidēja un pārdeva un par apmācību centru kļuva BDA. Bet tā kā pirmā lieta, uz ko organizācijas krīzes laikā taupa, ir apmācības, tad ar Oracle kursiem (izņemot pa daļai administrēšanu) bija ļoti švaki. Tad nu lūk šonedēļ pirmajās piecās dienās pēc ilgā pārtraukuma bija uzradušies cilvēki, kam interesē jaunas zināšanas un darba vieta arī šo vēlmi atbalstījusi aktīvā un naudīgā veidā.

Jāatzīst, ka atsākot kursu lasīšanu bija neliels šoks. Protams, ka PL/SQLs nav īpaši mainījies un jaunās 11g iespējas nav nemaz tik ļoti šokējošas. Šoks bija tieši organizatoriskajā ziņā. Izmaiņas bija diezgan lielas un graujošas:

  • Apmācāmajiem vairs netiek izsniegti kursu materiāli papīra grāmatiņu veidā, bet viss notiek elektroniski. Katram tiek nosūtīta saite, kur ielogojoties Oracle sistēmā var lejuplādēt PDF failu ar kursa materiāliem. Lai students nekļūtu “pārāk dāsns pret apkārtējiem”, PDFā ir ūdenszīmes ar studenta vārdu, uzvārdu un e-pastu, norādot to, kurš ir pārkāpis licenci un savus kursa materiālus “aizlaidis pa kreisi”. Kā vienmēr šādas elektroniskas padarīšanas nes līdzi ne gluži tos jaukākos pārsteigumus. Lai lejuplādētu materiālus, ir nepieciešams ielogoties Oracle sistēmā, tajā ir jabuut norādītam, ka cilvēks kursus tiešām apmeklēs, lai lejuplādētu datni, ir vajadzīga vismaz kaut kāda tur Flaša versija, studentam ir jāatceras, ka materiāli būtu jāpaņem līdzi uz klasi (vai jābūt piejamam epastam no kursu klases, kurā ir saite uz lejuplādes vietni), jo tajos ir uzdevumi, utt utt. Diemžēl mums nācās sadurties ar problēmām visos šajos soļos. Jā starp citu vēlāk izrādījās, ka uz centralizētā servera ir arī kursu materiāli PDFā ar visiem praktiskajiem darbiem.
  • Kursu praktiskie darbi tiek izpildīti centralizēti uz servera Dievs vien viņu zin kur plašajās interneta dzīlēs, nevis tepat konkrētajā apmācību iestādē. Viss jau būtu labi, bet instrukcija, kā to izdarīt, bija tālu no pilnības, par laimi kolēģis, kurš to jau bija darījis, gandrīz pusstundu tēloja lietotāja atbalstu pa telefonu un beidzot pēc milzīgām pūlēm, vēlmes uzspridzināt šīs metodes izgudrotāju un lopiski lamāties viss tika iegūts gan man, gan studentiem. Aprunājoties ar vēl vienu kolēģi, secināju, ka ne es vienīgais, kam pirmā reize, maigi izsakoties, radīja zināmas problēmas.

Citādi kursi norisinājās kā jau parasti bez īpašām problēmām un varu tikai izteikt pateicību saviem klausītājiem, kas pirmajā dienā labu brīdi stoiski pacieta ntos mēģinājumus un Oracle sistēmas kārtējos uzmetienus, lai nonāktu pie veiksmīga gala rezultāta.

Rezumē – neciešu es pārelektronizētas lietas un visādus pārspīlētus tiešsaistes risinājumus. Vēl vairāk, tādus redzot, gribas vienkārši rupji lamāties. Protams, ka šīs lietas var realizēt dažādos veidos, gan saprotamāk, gan mazāk saprotami, līdzīgi kā ar eparakstu, ar kuru gan mans kolēģis ņēmās pusdienu līdz piespieda strādāt, gan lācz aprakstīja savus piedzīvojumus ar to (sākums un gals). Diemžēl, kā liecina pieredze, ne vienmēr tiek izmantots vieglākais un saproamākais veids un, ja cilvēkiem, kas no datoriem tā teikt kaut ko saprot, ir lielas problēmas, tad ko teikt parastiem lietotājiem?

Starp citu vasarā es savā darbā nolasīju 5 dienu sql un pl/sql paša sastādītos kursus studentiem, ar mērķi izvēlēties kādu potenciālu darbinieku. To tēmas bija šādas:

  • Datubāzes pamatjēdzieni
  • Kas ir SQL
  • Datu atlase – vienkāršs Select teikums
  • Datu pievienošana – vienkāršs Insert teikums
  • Datu izmaiņas – vienkāršs Update teikums.
  • Datu dzēšana – vienkāršs Delete teikums
  • Datu tipi
  • Funkcijas (vienkāršas vienieraksta f-jas)
  • Datu atlase no vairākām tabulām – savienojumi (join), to veidi.
  • Datu atlase no vairākām tabulām – apakšvaicājumi, to veidi
  • Grupēšanas klauzas (group by, having), grupēšanas funkcijas
  • Analītiskās funkcijas
  • Jēdziens par shēmu/lietotāju un tiesību kontrole (lomas, tiesības)
  • Shēmas objektu veidu pārskats (tabulas, sekvences, indeksi, procedurālie objekti)
  • Tabulu izveide
  • Citu shēmas objektu izveide (sekvences, skatījumi, indeksi)
  • PLSQL anonīmais bloks (declare .. begin .. exception .. end)
  • Mainīgie, Datu tipi
  • Nosacījumi (if, case), cikli (for, while, loop)
  • Datu apstrāde PL/SQL
  • Datu atlase PL/SQLā, kursori
  • Saglabātās procedūras un funkcijas
  • Pakotnes
  • Iebūvētās pakotnes

Interesanti, ka kursu beigās pārītis apmācāmo teica, ka kursi esot labāki un interesantāki nekā lekcijas universitātē. Nebūšu kautrīgs un teikšu, ka šādu tekstu esmu dzirdējis arī iepriekš lasot Oracle oficiālos kursus 🙂