Mājas nodošana ekspluatācijā

Fūuuuu… Beidzot tas ir noticis. Esmu saņēmis aktu par mājas nodošanu ekspluatācijā. Beidzot oficiāli dzīvoju nevis bomžatņikā vai jaunceltnē, bet mājā, kas atbilst visiem Latvijas būvnoteikumiem, būvnormatīviem un sazin kam vēl. Bet jāatzīst, ka ceļš uz to nebija viegls, nebūt ne. Tas nebija arī lēts. OK bet tagad par visu pēc kārtas, iespējams kādam kolēģim būvniecībā vēl šī pieredze var noderēt nākotnē 🙂

Tātad sākās viss ar to, ka atbilstoši bankas prasībai par mājas nodošanu ekspluatācijā viena gada laikā no kredīta izsniegšanas brīža, es sāku interesēties ko tas vispār nozīmē. Atradu, ka ir Ministru kabineta noteikumi Nr.299 Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā, kuros šis process ir vairāk vai mazāk noteikts. Papildus tur uzskaitītajam:
23. Ģimenes māju vai zemnieka sētu ir pieļaujams pieņemt ekspluatācijā, ja:
23.1. ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženierkomunikāciju izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē;
23.2. ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem,
šādos tādos forumos salasījos, ka jābūt vismaz iesāktai sētai, vismaz grantētam pievadceļam, adreses nosaukuma vai numura plāksnītei un karoga vietai. Par to, kā būvēju sētu, bija atsevišķs stāsts, fasāde jau man bija apmesta un pabeigta, ar to viss bija kārtībā, atlika tikai pielikt notekcaurules. Samērīju garumus, un tās iegādājos SIA Skārda nams par ~200 Ls un vēl ~90 maksāja izlaižamas alumīnija kāpnes, kas bija nepieciešamas procesā. Palasījos teorētisko materiālu par to, kā sastiprināt notekas un caurules, un slēju tik augšā. Rudens lietus manas konstrukcijas izturēja (ūdens garām netek), tagad, protams, priekšā vēl ziemas sniega pārbaudījumi, kas var izrādīties ne mazāk nopietni.

Notekcaurules

Tālāk meklēju mājas numura plāksnītes izgatavotāju un atcerējos, ka tāda ir uz Tērbatas ielas, šķiet šī iestāde (tiesa gan mājas lapā viņi šādu pakalpojumu nez kāpēc nepiedāvā, bet reāli plāksnītes bija viņu repertuārā). Plāksnīti, protams, var piestiprināt nošpikojot vietu no kaimiņu mājas, bet ir vērts atcerēties, ka tam ir domāti speciāli noteikumi, piemēram, Babītes pagastam tie ir šeit. Jādomā, ka tie ir vairāk vai mazāk vienādi visā Latvijas teritorijā.

Šos darbu paveicis ar naivu apmierinājuma sajūtu sirdī, ka darbi paveikti un palicis mazākais – sagādāt papīrus – devos uz pagasta būvvaldi. Dohhhhhhhh. Šeit būvinspektors man pirmo reiz aplauza spārnus 🙂 uzskaitīdams visus savācamos papīrus. Biju tā muļķīgi iedomājies, ka tie būs kādi 2-3, bet birokrātija pie mums ir uzdevumu augstumos, kopā dažādo papīru skaits bija 8:

• būvprojekts;
• derīga būvatļauja (ja nepieciešams pagarināta);
• Inženiertopogrāfiskais plāns ar pazemes komunikācijām;
• Būves kadastrālās uzmērīšanas lieta;
• Veselības inspekcijas atzinums;
• Akts par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli;
• Elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija;
• Valsts zemes dienesta nekustamo īpašumu valsts kadastrā reģistrēta zemesgabala situācijas plāna par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas pabeigšanu kopija.

Jāatzīst, ka šoreiz birokrātija acīmredzot ir valsts līmenī un tajā nevar vainot novada vietējos lēmējus, bet Ministru kabinets veiksmīgi nodrošina katram mājas īpašniekam piedzīvojumu vairāku mēnešu garumā un simtu latu izmaksās. Galu galā, ja esi bijis tik nekaunīgs, ka atļāvies uzbūvēt kaut ko jaunu, tad arī tiksi sodīts.

No visiem šiem dokumentiem, man bija tikai būvprojekts, kas arī vēlāk izrādījās koriģējams un uzlabojams.

Nu galu galā ne jau ar sarakstiem mani kāds nobiedēs, ķēros pie darba. Tagad par katru dokumentu sīkāk.

Būvatļauja

Iesniedzu pagastā kancelejā iesniegumu par būvatļaujas pagarināšanu. Kas izrādījās neticami šis dokuments pats bija par velti, bet pārsteigumi nebeidzās. Izrādās arī būvniecībā pastāv obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA), ja nu gadījumā nesot riģipša loksni, es to uzmetu virsū kaimiņa kaķim, tāpēc nācās par minimālo summu 5000 Ls un apdrošināšanas maksu ~25 ls apdrošināt būvdarbus, kuri faktiski jau bija beigušies un nenotika, bet likums, paliek likums, izstiepies vai saraujies.

Inženiertopogrāfiskais plāns ar pazemes komunikācijām

Jā tas nedrīkst palikt noslēpums, kā mana kanalizācijas caurule ir ierakta no mājas līdz akai, visiem ir jāzin kā iet mans elektrības kabelis. Tā kā šie visi darbi jau bija veikti pirms mājas nopirkšanas, tad, protams, šī kārtējo reizi izvērtās par formalitāti un taisnākās trajektorijas iezīmēšanu plānā, jo galu galā es neesmu pārliecināts, ka tie vadi tur iet tieši tā. Bet nu formalitātes ir ievērotas, nauda samaksāta, ekonomika sildīta. Šos darbus man paveica iestāde, kas saucās A komanda, tikai pozitīvas atsauksmes, sazvanīju, sarunāju, aiznākošā dienā bija klāt, visu samērīja, izdarīja bez nekādas priekšapmaksas, aizbraucu pakaļ samaksāju un dabūju papīru.

Veselības inspekcijas atzinums

Atradu veselības inspekcijas mājas lapu, sazvanīju, uzzināju, ka viņu mājas lapā ir iesniegumi, aizpildīju, nosūtīju pa e-pastu, saņēmu elektroniski rēķinu, apmaksāju internetbankā, vienīgais neērtais faktors – iestādes darbiniece bija jāved pašam uz māju un atpakaļ. Toties ceļā izrunājāmies, viņa atvainojās par to, ka nesaprotot, kāpēc šis murgainais papīrs nepieciešams vienkāršām ģimenes mājām, bet neko nevarot darīt, kā arī teica, ka uz mājām tomēr jābrauc, jo esot bijis gadījums, kad kāds gribējis dabūt šādu atzinumu mājai, kurai pat pamati vēl nav bijuši ielieti 🙂 Kopumā atsauksmes pozitīvas, patīkami, ka visu procesu iniciēt un apskates laiku sarunāt varēja elektroniski vai ap telefonu, nekur nebija jāskraida, tikai pats apmeklējums un papīrs jāsaņem uz vietas.

Akts par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli

Atradu iestādi, kas saucās Skursteņmeistars, atradās apmēram uz to pašu pusi, kur es, sarunāju meistaru, atbrauca, apskatīja, pēc nedēļas garām braucot ieveda papīru Rīgā darba vietā. Viss ļoti forši, norādīja uz pāris nelieliem trūkumiem, kurus sevis paša labā būtu vēlams salabot.

Elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija

Lai cik tas nebūtu dīvaini šajos it kā bezdarba apstākļos, ar šo gāja diezgan grūti. Ieliku portālā building.lv sludinājumu, ka nepieciešams šāds dokuments. Pēc nedēļas viens elektriķis atsaucās, tad beigās izrādījās, ka tomēr pārāk aizņemts, tad sāku runāt ar kaimiņiem, kuri iedeva telefonu savam meistaram, kas to bija paveicis. OK atbrauca, vairākas stundas mērīja, sarakstīja vairākus papīrus un viss kārtībā.

Valsts zemes dienesta nekustamo īpašumu valsts kadastrā reģistrēta zemesgabala situācijas plāna par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas pabeigšanu kopija

Šī garā pentera dziļā jēga izrādījās, ka zemesgabala situācija plānā visa platība, kas tur bija ierakstīta kā lauksaimniecības zeme, jāpārraksta citā ailītē par zemi zem ēkām un būvēm. Par laimi to darīja tā pati jau augšminētā A komanda reizē ar pazemes komunikāciju mērīšanu.

Būves kadastrālās uzmērīšanas lieta

Jā ne velti šo es atstāju kā pēdējo savā aprakstā. Jo atšķirībā no visām pārējām iestādēm un privātajiem kantoriem, man ir tikai viens novēlējums VZD – kaut Jūs privatizētu. Šis kantoris ir vienkārši birokrātijas paraugstunda, bremžu un nekompetentu cilvēku midzenis. Katra vizīte tajā ir vismaz stundu gara, kaut arī ir nepieciešams saņemt tikai gatavu dokumentu, darba laiks ir ne visas dienas, ja nu gadījumā kāda tomēr ir pilna diena, tad pa vidu ir 2 stundas pusdienlaiks, lai darbinieki acīmredzot apmierinātu savu neremdināmo ēstgribu. Īsumā tas ir vienkārši murgs. Epiteti beidzas, sākas stāsts. Atradu internetā VZD mājas lapu, apskatījos darba laikus, nolēmu, kad uz turieni došos.  Aizeju, a tur priekšā smaidošs informators ar tekstu – cienījamie klienti, šodien mums major disaster, nobruka visi serveri, nav pat telefona, nav nekā. Nekā, burtiski nekā. Pienāciet rīt. Nu es tā intereses pēc piezvanīju pa telefonu, tiešām nekādas reakcijas, nesauc, klusums. Jāaaa, tā vēl nekad nebiju redzējis. Piezvanīju uz Lattelecom avārijas pieteikumu telefonu, apjautājos, kas tad šiem noticis, Lattelecom pēc brīža atzvanīja ar tekstu, ka iestādes iekšējā centrāle neesot pieejama. OK gaidu nākošo dienu. Līdz pusdienlaikam zvaniem reakcija tā pati, vēlāk  – oooo jā, mēs esam vaļā. Dodos tur, ieraugu rindu un saprotu, ka man tur nav ko darīt. Labi dodos jau aiznākošajā dienā. Pēc 3 stundu gaidīšanas esmu pie dokumentu saņēmējas.

Jāatzīst, ka tur vairākas reizes sēžot novēroju, ka VZD dokumentu pieņēmējas ir iedalāmas 3 kategorijās:

• Zinošas darbinieces. Tādas kurām visas citas uzdod jautājumus. Pašas faktiski cilvēkus/klientus nepieņem, bet atbild tikai uz pārējo jautājumiem. Tādas uz visu telpu ir apmēram divas.
• Puslīdz OK, darbinieces. Tādas, kuras uz vienu apmeklētāju savām kolēģēm neuzdod vairāk par 2-3 jautājumiem.
• Pilnīgi lohi, piedodiet par izteicienu. Tādas, kuras pēc katra nopietnāka soļa, dodas to apstiprināt pie zinošās. Jautājumu skaits kolēģēm uz apmeklētāju vismaz 5.

Pirmajā reizē man laimējās tikt pie puslīdz OK meitenes. Taču vienalga es tur pavadīju gandrīz stundu. Ja godīgi, nesaprotu, kā var tā pakāst laiku, bet pulkstenis to nepielūdzami rādīja. Viņa mani izgaismoja, ka pakalpojumiem it kā ir fiksēta maksa, kura gan iepriekš nekad nav pilnīgi skaidri zināma, par dubultu maksu, viss tiek darīts nevis gliemeža tempos, bet kā divi gliemeži, tas ir divreiz ātrāk, par trīskāršu maksu, viss tiek darīts kaut cik normālā ātrumā, tas ir trīsreiz ātrāk nekā bāzes laiks. Jāatzīst, ka divkārša un trīskārša maksa jau tā pārsimts latiem ir visnotaļ ievērojama summa, tāpēc nācās samierināties ar vienu gliemezi pašai uzmērīšanai un puslīdz normālu laiku kadastrālās uzmērīšanas lietas izdrukai, kas gliemezim prasa VESELAS 15 DIENAS. Āaaaa, kā var 15 dienas drukāt 5-7 lapiņas??????

Pēc ~4 stundām, pilns niknuma, dusmu, vēlmi kādu samīt un iznīcināt biju no šī bremžu kantora ārā. Pēc kāda laika pieteicās mērnieks, atbrauca, mērīja, vaidēja, ka nesaprot, kā lai iezīmē terasi plānā, jo tā par dažiem cm nav taisnstūris, sūdzējās, ka priekšniecība randomā kontrolē, brauc pārmērīt, un esot pagājušogad pusgadu nogriezta 10% alga par dažu cm neprecizitāti. Jau mērot tiku apgaismots, ka šitai mājai spīd nelikumīga būvniecība, jo realitāte neatbilst projektam, centimetri turp, centimetri šurp, logi ne tur, istabās kaut kādas riģipša sienas ne tā sabūvētas. Yeahhh, nu ko, meklēju rokā arhitekti, viņa saņēma uzmērījumus, koriģēja projektu, brauca to saskaņot uz pašvaldību, un tā es ieguvu projekta izmaiņu mapīti.

Nācās ar to vēlreiz doties uz murgaino kantori VZD un iesniegt lūgumu lai noņem atzīmi par nelikumīgo būvniecību un izdrukā vēlreiz kadastrālās uzmērīšanas lietu. Šoreiz neticamā kārtā tikai pēc stundas gaidīšanas, tiku pie pilnīga loha (skat. gradāciju augstāk). Es kā zinošs klients pilnīgo lohu informēju, ka man ir aizdomas, ka par divkāršu un trīskāršu samaksu visu var izdarīt ātrāk. Pilnīgais lohs dodas pie zinošās kolēģes noskaidrot detaļas, vai tā ir. Tālāk es informēju, ka, ja man VZD prāt pienākas 2 pakalpojumi, tad es vienu varu ņemt 2reiz ātrāk un otru 3reiz ātrāk. Pilnīgais lohs no manas augstākās matemātikas apmulst un dodas pie zinošās kolēģes noskaidrot, cik ir 2reiz ātrāk 10 darba dienām un 3reiz ātrāk 15 kalendārajām dienām. Āaaaaaaaaaaaaaaaa. Kamēr pilnīgais lohs kārtējo reizi ganījās apkārt, es parunājos ar citu apmeklētāju, kurai pa telefonu bija solīta topogrāfiskā izdruka, bet uz vietas sākās drudžaina panika un noskaidrošana, kā un vai šāds pakalpojums vispār ir iespējams un cik tāds maksā, ja maksā.  Šai sarunā es publiski pirmo reizi skaļi paziņoju cik nu tas nepārsniedza pilnīgas nepieklājības robežu, ka es ceru, ka šo kantori privatizēs. Par spīti pilnīgajam loham, pēc apmēram kārtējās stundas (tieši pie galdiņa iesniedzot to visu) es biju veiksmīgi iesniegumu atdevis un varēju doties mājās. Maksājot pēc zināma cenrāža, man tika solīts, ka viss ir samaksāts, nekas vairāk nebūs. Hahhahahha, kāds naivums! Ierodoties pakaļ dokumentam, kārtējo reizi pagaidot šoreiz gan tikai apmēram 40 minūtes, man paziņoja, ka jāmaksā vēl pāris lati ar santīmiem. Nu labi, nieks tie lati, bet vai tiešām nav jau sākumā iespējams noteikt precīzu cenu???

Nodošana ekspluatācijā

Pēc visu šo dokumentu blāķa nodošanas pašvaldībā pie manis ieradās būvvaldes komisija. Atsauksmes tikai pozitīvas, cilvēki nenodarbojās ar piekasīšanos, matu skaldīšanu un centimetru mērīšanu, paskatījās nozīmīgākās lietas, pārliecinājās, ka dzīvot šeit var un tas jau tiek darīts, māja atbilst projektam, komunikācijas vietā, izteica pāris draudzīgus ieteikumus un idejas un ar to arī apskate beidzās.

Nobeigumā

Te nu tas ir, akts par nodošanu ekspluatācijā. Nemaz neticās, ka šitāds necils papīra gabaliņš maksā ~825 latus, nemaz nerunājot par patērēto laiku un nosvilināto benzīnu. Sīkāk sadalot pa pozīcijām summas izskatās šādi:

• Skursteņslauķis 35;
• Sertificēts elektriķis 60;
• Veselības inspekcija 40;
• Topogrāfija un zemes transformācijas pabeigšana 200;
• VZD uzmērīšana 240 (varēja būt par pārdesmit latiem mazāk, jo izdruku ņēmu paātrināti);
• Projekta izmaiņas 160;
• VZD atzīmes par nelikumīgu būvniecību noņemšana 65 (varēja būt ~25 Ls, jo ņēmu paātrināti);
• OCTA būvatļaujai 25.

Akts par pieņemšanu ekspluatācijā

Lai iegūtu šo papīru bija nepieciešami 2 mēneši un 10 dienas, pasākumu es sāku 4. oktobrī (diena, kad VZD viss bija noklājies, skat. augstāk) un gala dokumentu dabūju 14. decembrī. Šaurā vieta viennozīmīgi bija VZD gliemežkantoris, kuru ar papildus naudas injekcijām (legālām, protams, es domāju 😉 ) ir iespējams pārvērst par nosacīti normālāk strādājošu iestādi, bet visiem potenciālajiem šī ceļa gājējiem iesaku orientēties uz krietni ilgāku laiku, mazāk stresa un mazliet mazāk arī tēriņu.