Profesionālisms, darbs un naudas kāre

Pēdējā laikā ir bijuši vairāki notikumi, kas rada vēlmi mazliet paspamot. Šoreiz par profesionālismu, darbu (un tā ne-trūkumu) un vēlmi pēc skanošā. Latvijā esot Криздец un bezdarbs, kas gan kopš pavasara mazinoties, bet dīvainā kārtā man prātā nāk vairākas lietas kas šo lietu dara mazliet šaubīgu, piemēram, mana darba vieta jau vismaz gadu meklē PL/SQL programmētāju. Pēdējā laikā vajadzība ir kļuvusi pavisam aktuāla (sīkāk skat cv-online) gan PL/SQLam, gan .NETam, gan MS-SQLam. Taču ne par to ir galvenais stāsts. Galvenais stāsts ir par to, ka vakance ir, taču daudzmaz pieredzējuša cilvēka, kas spētu nokārtot testu, nav. Arī nekādus mega spīdekļus it kā nemeklējam, bet ja cilvēks startē uz PL/SQL programmētāja vietu un apgalvo, ka viņam tajā ir pieredze, tad ir tā kā sagaidāms, ka relatīvi vienkāršu uzdevumu būs spējīgs izpildīt.

Nupat pirms dažām dienām pārliecinājos, ka programmēšana nav vienīgā sfēra ar šādām problēmām. Man pirms ziemas bija jāveic mājā apkures sistēmas uzlabošana (kurinu ar malku/briketēm, bet vajadzēja pielikt klāt siltuma akumulatoru un apkures ūdens boileri). Izrādījās, ka Latvijā tādus taisa tikai pāris vietās. Vīrs, kas man šos bunduļus izgatavoja un uzstādīja, stāstīja par nenormālu darba pārpilnību – tas esot pat vairāk kā tā saucamajos “treknajos gados”. Par darbu viņš prasīja apmēram 70 latus dienā, un viņa situācija ļoti kontrastēja ar kāda mūsu bomža bāleliņa stāstu, kas ir gatavs dzīvot jeb, pareizāk izsakoties, eksistēt Lielbritānijā kā bomzis, bet Latvijā viņam neesot ko darīt…

Iespējams, ka šo cilvēku lielākā problēma ir līdzīga, kā Latvijas basketbola izlasē – nav nopietnas attieksmes pret darbu, īslaicīgas vēlmes un naudas grābšana dominē pār ilgtermiņa perspektīvām; labklājība rīt ap pusdienlaiku ir svarīgāka par to, kas notiks pēc mēneša. Šai ziņā man ļoti iepatikās Armanda Krauliņa intervija portālā sportacentrs.com, kur viņš izteica savas domas par profesionālismu un naudu. Citēju: “[..]ar minimālu darbu grib maksimālu naudu[..] To es arī stāstu jaunajiem treneriem – tā nauda pienāks agri vai vēlu, bet tev jābūt godīgam darbam, profesionālai attieksmei un vēl viena lieta, ko es arī minu visiem kolēģiem, ka jābūt precizitātei. [..] ja tie ir, tad rezultāti pienāks, tāpat kā nauda“. Krauliņš to teica par basketbola treneriem, taču es domāju, ka to noteikti var attiecināt uz ļoti daudzām jomām, tai skaitā noteikti ar IT saistītām aktivitātēm. Diemžēl itin bieži ir diezgan grūti atrast cilvēkus ar šīm trīs īpašībām.

18 Responses to Profesionālisms, darbs un naudas kāre

  1. Piektdienis says:

    A kāds aptuveni ir tas algu diapazons PL/SQL programmētājam pie jums, ja nav noslēpums?

  2. Gints Plivna says:

    Viss ir atkarīgs no zināšanām. Bet saskaņā ar Krauliņa gradāciju augšminētajā intervijā, uz maizes sanāk ne tikai sviests, bet arī desa un nav jādomā, vai tā sanāks😉

  3. Kaitnieks says:

    Viens bijušais kolēģis – jauns, tikko no kaut kādas dīvainas augstākās izglītības iestādes, izteicās, ka viņa sapņu darbs ir sēdēt pie milzīga monitora, neko nedarīt un saņemt divus tūkstošus…
    Jāatzīst, ka pēc viņa un visa, ko viņš paspēja sastrādāt pa tiem dažiem mēnešiem, mēs pārskatījām savu intervēšanas procesu.

  4. Gints Plivna says:

    Starp citu, runājot par intervēšanas procesu, nesen laacz bija raksts par šo tēmu – kādus uzdevumus dot kandidātam.

  5. MārtiņšŠ says:

    Apdomāju šo no sava skatu punkta, pēc prasībām, liekas, diezgan labi derētu. Ignorējot to, ka nedzīvoju Rīgā un darbs Rīgas ofisā neinteresē; ar nesliktu Oracle SQL, PL/SQL pieredzi, tieši tas man liekas arī zināms šķērslis. Lieta tā, ka programmējot PL/SQL nejūti nekādu īpašo izaugsmi un vajag kaut ko jaunu. Visticamāk, tieši tāpēc uz šo vakanci drīzāk būtu reāli dabūt “jauno un progresīvo programmētāju”. Bet nu var jau būt, ka man vienkārši ar Orākliskajiem projektiem nav paveicies…

  6. Gints Plivna says:

    Nu manuprāt, ja uz programmēšanu skatās no šāda skatu punkta, tad jebkura programmēšana noteiktā valodā ir diezgan garlaicīga nodarbe. Bet no otras puses uz to paskatoties, programmējot PL/SQLā ir ļoooooti daudz jaunu iespēju, kaut vai minēšu tikai dažas:
    – Oraclē tomēr ar katru versiju jauno fīču saraksts ir nelielas grāmatiņas vērts. Lai cik es censtos būt pieklājīgs un neitrāls, to nevar salīdzināt ar MS SQL serveri, piemēram. Protams, ka būsim reāli, daudz ko no tā Latvijā un arī Rixā neizmanto, jo tas lielākoties ir tendēts uz ASV milzu tirgu un attiecīga izmēra sistēmām, bet vienalga izstrādājam mēs jaunas sistēmas jaunās versijās un iespējas izmantot jaunās fīčas ir.
    – PL/SQLā ir arī zināmas OO pamatlietas, kuras arī mēs izmantojam.
    – PL/SQLs nozīmē arī SQLs, tajā iespējas atkal ir lielas un pamatīgas. SQLs vispārīgā gadījumā neaprobežojas tikai ar dažām pamatkonstrukcijām, ko diemžēl zin lielais vairums manu kolēģu, bet grūti iemācīties viņiem ir ko jaunu.
    – tāpat zinot vienu DB valodu, ik pa laikam rodas nepieciešamība kaut ko izdarīt arī SQL Serverī. Vismaz es pēdējā laikā gandrīz vairāk ņemos ar to, mazāk ar Oracli.

    Tā kā vairumā gadījumu (ne)interesantums ir atkarīgs no paša cilvēka, cik viņš interesējas par jaunām un sev nezināmām lietām un cik nē.

  7. Piektdienis says:

    Man tā savā nodabā interesanti pameditēt sanāk.

    Principā tāds PL/SQL programmētāja (vai, īstenībā, lielākās daļas programmētāja) darbs sakarīgā kompānijā ir aptuveni ekvivalents pēc samaksas vidēja līmeņa vadītājam valsts iestādē.

    Man ir tā situācija, ka pirms pāris gadiem kāreiz sāku strādāt valsts sektorā par (IT) vadītāju. No vienas puses, par to atbildību un zināmu bardaku, kas parasti pazīstams tiem, kas arī ir darbojušies valsts iestādēs, ar tādu algu ik pa brīdim uznāk vēlme atgriezties privātajā sektorā kā DBA vai DB prorgammētājam. No otras puses tas problēmu loks, kas jārisina vadītājam, tomēr gana interesantāks sanāk.

  8. Gints Plivna says:

    Vadītājam (vienalga valsts vai privātā iestādē) un programmētājam tomēr ir diezgan atšķirīgs darbs. Un tipisks labs programmētājs diez vai gribēs un varēs labi strādāt par vadītāju un otrādi. Nepieciešamās cilvēciskās īpašības tomēr diezgan pamatīgi atšķiras.
    Par atalgojumu piekrītu – vēl vairāk, domāju, ka augsta līmeņa programmētāja (ko varbūt vairs nesauc īsti par programmētāju, bet piemēram arhitektu😉 atalgojums sakarīgā kompānijā ir līdzvērtīgs augsta līmeņa vadītājam valsts iestādē, nu neskaitot valsti valstī Latvijas banku, regulatoru padomi, šādas tādas kapitālsabiedrības utml atbildīgas un naudas grābšanas iestādes🙂 Tas, protams, salīdzinot tīri atalgojumu, nevis politisko ietekmi u.c. labumus, ko iegūst netieši.

    Tikai ja nu kāds pārāk sadomājās par programmētāja izredzēm, tad gribētu atgādināt, ka pat lielās iestādēs tādi parasti ir tikai daži un, piemēram, daudzu gadu pieredze nebūt negarantē būt par augsta līmeņa programmētāju.

  9. Piektdienis says:

    Kā to ņem. Par vadītāju jau parasti neviens nesāk strādāt no nulles, lielākā daļa (IT) vadītāju, ko zinu, ir pirms tam bijuši zināma līmeņa IT profesionāļi . Varbūt tas arī ne vienmēr ir pareizi, jo ne visiem programmētājiem/sisadminiem tiešām VAJADZĒTU kļūt par vadītājiem, bet savukārt BEZ pietiekamas tehnoloģiju darba pieredzes būt par tik specifiskas nozares kā IT efektīvu vadītāju, manuprāt, būs visai pagrūti.

  10. Gints Plivna says:

    Jā taisnība, piekrītu, ka Latvijā ļoti daudzi IT vadītāji ir nākuši šīs sfēras citiem amatiem, taču ir labs bariņš tādu, kuri jau nu labāk būtu arī palikuši par programmētājiem🙂 Kas attiecas uz specifiskām zināšanām, tad nezinošam vadītājam pirmkārt vajadzētu pamatlietas iemācīties un otrkārt noteikti vajadzētu zinošu un uzticamu padomdevēju, lai nesabāž padotie batonus ausīs.

  11. Jānis says:

    Interesanti, “..tad ir tā kā sagaidāms, ka relatīvi vienkāršu uzdevumu būs spējīgs izpildīt..”. Gribētos jau redzēt kādi apmēram ir tie uzdevumi. Varbūt kad beigsies darbinieku meklēšanas process, varēs apskatīt?

    Bet par darba interesantumu runājot, manuprāt svarīga ir tā gandarījuma sajūta. To var gūt tikpat labi izrokot notekgrāvi savā dārziņā, kā uztaisot glītu vaicājumu vai novadot kādu projektu. Tai gandarījuma sajūtai nav jābūt nepārtrauktai, bet ja viņas nav, tad ir vērts padomāt, vai esam tur, kur vēlamies būt..

  12. Gints Plivna says:

    Uzdevumi publicēti netiks, bet izņemot vienu lietu – objektu tipus, kurus arī daudz maz pieredzējušam PL/SQL programmētājam būtu jāmāk, viss pārējais cilvēkam, kas uzmanīgi noklausījies šeit manis minētā kursa tēmas, būtu jāmāk izpildīt.

  13. Ieva says:

    Pirms Jaunā gada pieteicos pie jums uz MS-SQL vietu. Visdīvainākais ir tas kā notika intervija. Ar mani neviens neparunājās, iedeva testu un viss. Esmu MS-SQL programmētājs jau apmēram 5 gadus. Var jau būt, ka testā viss nogāja greizi, bet pašai tāda sajūta neradās.
    Ir jau pagājuši 3 mēneši, kopš te ir ieraksts par darbinieku meklēšanu, droši vien pats sludinājums ir vēl vecāks, ko tad īsti jūs meklējat???

    • Gints Plivna says:

      Es neorganizēju un neatbildu par darba intervijām, tā kā jautājuma adresāts nav īsti korekts😉 Bet, es domāju, ka Tu vari droši piezvanīt pati vai uzmailot uz Rixa e-pastu un pajautāt, kāds ir rezultāts un vai Tev ar šo lietu jebkādā veidā rēķināties.

    • ex-kandidāts says:

      Jā, intervijas process RIX ir (vai vismaz bija) ar rozīnīti. Tas gan nav domāts kā sūdzēšanās, jo, ja reiz kompānija uzskata par lietderīgu izskatīt tikai to programmētāju kandidatūras, kuri ietilpst konkrētos rāmjos, kāpēc ne. Citiem atliek mēģināt pa sētas durvīm:)

  14. Ieva says:

    Nebija domāts noskaidrot intervijas rezultātu. Pēc testa man atsūtīja lakonisku “neatbilstat”.
    Es tikai prātoju, ka no viena vienīga testa kaut kas ir izsecināts nemaz nepaskatoties uz pašu cilvēku. Cik esmu bijusi uz intervijām, tad vispirms parunājas, iepazīstas, noskaidro vai darbinieks maz grib un vai darbadevējam simpatizē un tad taisa testu.
    Lai jums veicas ideālā cilvēka meklējumos😉

  15. GINTS says:

    vai nu meistars no ventspils uz rigu katru dienu pie tevis brauc, vai divās dienās apkures akumulatoru uzstadija, ja 70 ls diena noprasija.

  16. Māris says:

    Vairāk izskatās pēc cilvēku meklēšanas, kas svešās rokās RIXam var izgriezt pogas. Ja tik ļoti vajadzētu programmētājus, tad paņemtu 10 sekmīgus studentus uz pusslodzi par minimālo algu uz pāris mēnešiem un beigās atstātu pārīti, kas labi padodas dresūrai.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: