Es jau vienā no saviem iepriekšējiem mājas būvniecības un iekārtošanas rakstiem minēju, ka būs jāuzlabo apkures sistēma. Tad nu tagad detalizēti pastāstīšu kā uzlabošana izpaudās un kas no tā sanāca.
Mājā (apkurināmā platība ~160 m2) sākotnēji bija ierīkots malkas apkures katls ar 20kW jaudu. Kopējais ūdens daudzums sistēmā pa visu māju ieskaitot katlu, radiatorus un trubas sanāca ap 130 litriem. Kā to izrēķināju? Apkures katlam to var atrast tā mājaslapā vai dokumentācijā, radiatori man ir Purmo Compact, tiem savukārt visādus tehniskos raksturlielumus tai skaitā izmērus – augstumu un garumu, jaudu, svaru un ūdens ietilpību var atrast ražotāja mājaslapā. Attiecīgi katls diezgan ātri (apmēram pusstundas laikā intensīvi kurinot) radiatorus uzsildīja jau ļoti jūtami siltus, taču tie tikpat ātri arī atdzisa, tiklīdz kurināšana beidzās. Līdz ar to bija skaidrs, ka ziemā draudēs tradicionālā problēma mājām ar malkas apkures katliem – vakarā pirts, no rīta vēss, vai vakarā normāli un no rīta dubaks. Ja vien, protams, nav vēlme naktī ik pa pāris stundām celties augšā un piemest malku 🙂 Nevienam no mums šādas vēlmes pilnīgi noteikti nav un nebija, tāpēc meklēju citus risinājumus.
Lasot un interesējoties par komforta uzlabošanas iespējām, atradu ieteicamo risinājumu – ūdens akumulatorus. Tā kā ūdens ir ļoti viegli pieejams un tai pašā laikā ar lielu siltumietilpību, tad rupji runājot pietiek mājā uzstādīt pietiekami lielu ūdens mucu, to uzsildīt un tad lēnām laist apkures sistēmā un māja silta.
Otra lieta, kas man krita uz nerviem, bija tā, ka it kā ir malkas apkure, bet siltais ūdens tiek sildīts tikai ar elektrisko boileri. Ievērojot pēdējā laika Latvenergo rijību, tas varbūt ir ērts, bet ne lēts risinājums. Es, protams, biju dzirdējis par malkas apkures boileriem, tas tad arī bija vēl viens mērķis.
Rokoties pa inetu atradu vietu, kur šādus ūdens siltuma akumulatorus un dubultos ūdens boilerus izgatavo pēc katra īpašajām vajadzībām un pārdod. Man bija liela vēlme, lai izgatavotājs paveic visu līdz galam, t.i., izgatavotos bunduļus arī atved un uzstāda pie reizes ierīkojot visu apsaisti, un to arī izdevās sarunāt. Šādai pieejai ir viena liela priekšrocība, ka tādā gadījumā izgatavotājs un uzstādītājs nevar viens uz otru novelt vainu par kādu varbūtēju kļūdu, jo jebkurā gadījumā vaininieks ir tikai viens 🙂
Kā jau rakstīju filozofiskajās pārdomās par darbu un profesionālismu, izgatavotāju nācās vairākkārt bombardēt ar telefona zvaniem, lai vispār viņš sāktu ko darīt, jo vīrs stāstīja un izskatījās, ka tie galīgi nebija meli, ka viņam darbs ir vairāk nekā tā saucamajos “treknajos gados” un viņš varētu strādāt dienām un naktīm. Tomēr gods, kam gods pirms aukstuma iestāšanās bunduļi bija gatavi un 3 dienu laikā tie tika uzstādīti un visa apkures katla apsaiste krietni pārtaisīta atbilstoši jaunajai situācijai.
Tagad mums ir ~750 litru ūdens akumulators – liela, slēgta muca ar akmens vates siltinājumu, kas izskatās šādi.
Ūdens akumulators
Tā kā vieta ir ierobežota, tad boileri uztaisīja horizontālo un piekarināja pie sienas. Šim tilpums bija ap 140 l dzeramais ūdens un 40 l siltumnesējs aka apkures ūdens.
Ūdens boileris
Apkures sistēma tika izveidota tā, ka es šobrīd varu darīt pēc izvēles katru lietu atsevišķi vai kombinēt pēc izvēles:
- kurināt katlu un apsildīt māju;
- kurināt katlu un sildīt karstā ūdens boileri;
- kurināt katlu un sildīt ūdens akumulatoru;
- akumulatora ūdeni laist radiatoros.
Starp citu meistars sākumā bija nedaudz nofeilojis un nebija uztaisījis atsevišķu vārstu akumulatoram, bet nu pēc īsām pārrunām pat ne pārāk nervozā tonī bez papildu maksas atbrauca un ielika arī to, jo es jau sākumā teicu, ka visu gribu slēgt atsevišķi.
Protams, man ir piespiedu cirkulācija izmantojot divus caurteces sūkņus. Tos ieslēdz releji uz trubām, ja tās paliek pietiekami siltas. Viens sūknis dzen ūdeni iekšā katlā, otrs dzen pa lielo riņķi uz māju. Abi parasti vienlaicīgi nestrādā.
Vēl dažas bildes kā tas viss izskatās.
 Apkures katls |
 Četrzaru vārsts un sūknis uz radiatoriem |
 Katla sūknis |
|
Ekspluatācija un novērtējums
Šobrīd automatizēta ir tikai sūkņu ieslēgšanās un izslēgšanās. Viss pārējais, piemēram, apsildīšanas maiņa no radiatoriem uz karstā ūdens boileri nozīmē manuālas darbības – attaisīt vārstu un izslēgt sūkni uz māju. Tiesa gan, vismaz šobrīd man tas nešķiet nekādā mērā apgrūtinoši. Reāli sanāk operēt ar diviem vienkāršiem vārstiem – aizgriezt/atgriezt apkuri uz boileri un akumulatoru, vienu četrzaru vārstu, kas regulē karstā ūdens plūsmu no katla un akumulatora uz radiatoriem, kā arī šad tad izslēgt sūkni uz radiatoriem pat, ja trubas ir ļoti karstas, bet mājā ir pietiekami silts. Ziemā, kad bija baisie mīnusi zemāk par 20 grādiem, es vakarā sakurināju visus akumulatora 750 litrus līdz ~60 grādiem, uzsildīju arī radiatorus, vēlāk beidzu kurināt, gāju gulēt un naktī akumulators lēnām siltumu deva uz radiatoriem. Pat aukstākajās naktīs ar to pietika, lai no rīta būtu ap ~18 grādiem. Tagad, kad ārā grādi grozās ap nulli un pa dienu saule spoži spīd, es pat vakarā akumulatoru parasti vairs nekurinu, pietiek uzsildīt māju un līdz rītam siltums turās, no rīta savukārt sāk spīdēt saule, un tad var iztikt līdz vakaram, kad gan sāk mesties vēsīgi. Ziemā visas sistēmas uzsildīšanai par 30-40 grādiem līdz ~60 gan radiatoros, gan boilerī, gan akumulatorā, bija nepieciešamas apmēram kādas stundas ~5. Tas ir vakarā ierodies mājās, un intensīva kurināšana līdz gulētiešanai. Uzsildāmā ūdens daudzums (nemaz nerēķinot siltumu, kas tūlīt tiek atdots radiatoros) sanāk diezgan iespadīgs – 750 + 130 + 180 = 1060 litri – vairāk nekā tonna ūdens.
Daži secinājumi:
- 20 kW katls šādai platībai un akumulatoram + boilerim ir visnotaļ labi piemērots, ja ārā ir zemāk kā -20, tad varbūt gribētos mazliet jaudīgāku, lai akumulators sasilst ātrāk, bet parasti jau tādas dienas ir maz un šī ziema bija diezgan neparasta.
- Šāds akumulatora lielums (750 l) šai mājai ir pietiekošs vienai naktij. Man personīgi ar to pietiek, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka vairāk fiziski vietas arī nav 🙂
- Ir zināma darbošanās katru vakaru apkures sezonā, bet nu ar šo apstākli es biju rēķinājies un man tas netraucē.
Ekspluatācijas izmaksas
Nu ne jau velti malkas apkure vismaz ekspluatācijas ziņā tiek uzskatīta par diezgan lētu. Paklausoties no paziņām, cik šobrīd maksā par apkuri standarta dzīvokļos Rīgā, es teiktu, ka apkures izmaksas mājai ir apmēram atbilstošas ar divistabu dzīvokļa apkures izmaksām pēc Rīgas siltuma tarifiem 🙂 Ja būsim godīgi, tad, protams, es šeit rēķinu tikai malkas izmaksas un nevis ieguldīto darbu malkas sagatavošanā, piemēram. Šai apkures sezonā siltumam un arī lielākās daļas siltā ūdens sagatavošanai būs patērēts apmēram 3 t brikešu un ~12 steri malkas. Protams, kaut ko noēd arī cirkulācijas sūkņi, bet to jauda abiem kopā ir ap ~100 W, gada laikā tas varētu būt mazliet pāri 100 kWh.
Drošība
Kaut kad jau apkures sezonas sākumā mums reiz uz dažām stundām izbeidzās elektrība. Tieši tajā brīdi kurējās katls un lai gan tam ir apvedceļš ap sūkni un zināma paštece tam noteikti notiek, man nebija vēlme to pārbaudīt un es katlā iegāzu šķipeli sniega 🙂 Saprotot, ka šāda situācija ir pilnīgs sviests es sāku meklēt kaut kādus rezerves barošanas risinājumus un atradu šādu ierīci barošanas pārslēgšanai uz akumulatoru, kas parastā režīmā ņem strāvu no tīkla un lādē akumulatoru, bet strāvas pārtrūkšanas gadījumā ņem to no aķa. Parasta datora rezerves barošanas ierīce man diez ko nederēja, jo tās visas, kas nemaksā lielu naudu, ir domātas īsam brīdim un pieredze liecina, ka to akumulatori itin ātri (gads, divi) mēdz vienkārši izbeigties. Vēl arī jāņem vērā, ka savukārt šī ierīce neder, piemēram, datoram, jo parslēgšanās no tīkla uz akumulatoru un atpakaļ notiek apmēram pēc sekundes vai divām. Tātad nopirku augšminēto ierīci, dabūju lietotu mašīnas akumulatoru un aidā, barošana gatava. Sistēma tika arī notestēta, 55 Ah akumulators turēja abus sūkņus reizē vismaz stundu, ilgāk nebaudīju. Ar to pilnīgi pietiek, lai pat pilns katls izdegtu pilnībā vai vismaz atlikušā liesma vairs nespētu to uzvārīt.
Pasākums izskatās šādi.
Rezerves barošana
Nobeigumā
Viena itin auksta ziema ar šo apkures sistēmu ir pārdzīvota, gala rezultātā esmu diezgan apmierināts. Protams, malkas vai brikešu apkure nav īpaši automatizējama, tomēr, ja salīdzina pēc izmaksu apjoma, tā noteikti ir viena no izdevīgākajām. Šeit ir pāris apkures kalkulatori omulis.lv un siltumnieks.lv, kuros var salīdzināt potenciālās izmaksas katram no apkures veidiem.
Datubāzes 
Granulu katlus pirms tam neizskatīji? Tajos, cik zinu, var sabērt granulas un tās pietiekami ilgu laiku tiek padotas uz kurtuvi no krātuves, līdz ar no rīta arī būs silti.
Bet nu paldies par rakstu!
Patiesību sakot māju iegādājoties, tur katls jau bija priekšā. Bet es par 90% nebūtu to iegādājies anyway, jo man nepatīk, ka tādā gadījumā man AFAIK obligāti vajag tās. Ar malkas katlu es varu kurināt gan briketes, gan malku, kuru man ir iespēja reizēm dabūt zem vidējās cenas.
Paldies, ļoti interesanti. Man ir tāds jautājums – lai uzsildītu akumulatoru un māju, kad ārā ir -20, cik reizes ir jāpiemet katls? Man gribētos izprast, cik daudz tev pašam ir jāstrādā. Un kā ir pēc tavām domām, vai ierīkojot apkures sistēmu lauku mājā, kur tu katru nakti nenakšņo, nav racionālāk izvēlēties dīzeli (patreiz kā nodrošinājums pret aizsalšanu tiek izmantoti 2 el. sildītāji).
Nu kārtīgi kurinot (ar normālu vilkmi, lai ir karsts, bet nu viss arī neaizskrien skurstenī) apmēram stundas laikā šis katls ir izkurējies, un atkal jāpapildina. Tā kā jākurina bija ~5 h, tad sanāk vismaz 5-6 reizes piestaigāt kā minimums. Reāli, protams, ka pulkstenī es neskatos un citreiz sanāk biežāk, citreiz retāk. Nu par to dīzeli es nejūtos pietiekami kompetents spriest :), bet nu es saprotu, ka to var automatizēt krietni vieglāk un vairāk nekā malkas apkuri līdz ar to, droši vien var uzlikt kādu minimālu temperatūru, kuru mājā turēt.
Skaidrs. Riktīga noskriešanās. Faktiski tas būtu jāsauc par kurinātāja darbu otrajā maiņā, kaut gan tā varētu būt patīkama pārmaiņa pēc darba pie datora. Man ar jotulu -20 grādos ir jākurina tikai 2x dienā, no rīta un vakarā, tiesa silto ūdeni taisa el. boilers un 2 sildītāji mazliet izlīdzina temperatūras svārstības. Toties lielais jotuls strādā tā – piekrāmē un iededzini, kas aizņem 5 vai 10 minūtes, tad nogriez uz minimālo vilkmi, un tad kādas 12 stundas krāsniņa ir tik karsta, ka pieskaroties apdedzināsies. Mājā ir konstanti +20 grādi. Reizi nedēļā jāiztīra pelnus. Tiesa ziemā apdzīvojam tikai pirmo stāvu, aptuveni 100m2.
A cik liela jotulene? Man ir 10 kW pirmajā stāvā, pa retam iekurinu, bet nu visi šitie minimālās vilkmes ilgdegšanas pasākumi mani kaut kā nepārliecina, jo man personīgi tā ilgāk par kādām 3 h nedeg tik un tā. Un man tajā iet iekšā apmēram tikpat cik katlā, attiecīgi, ar to nevar pietikt jebkurā gadījumā, jo, ja man ir ziemā jāizkurina 5 katli, lai būtu silts, tad nekādi nevar būt tā, ka pietiek izkurināt tikai vienu apmēram tikpat lielu jotuleni, jo tiiik liela lietderības koeficienta atšķirība tur nevar būt.
Jā un man tās pāris minūtes ik pa stundai neko neuztrauc, vismaz vienmēr ir iemesls piecelties no krēsla un izkustināt kājas 🙂
Cik tev daudz maklas salien kurtuvē?
Vienk parastā ķieģeļu mājā, ar krāsni, kurā cirkulācija notiek bez sūkņiem, pietiek ar 3 krāsnīm. radiatori ir čuguna un uzsilts līdz kādiem 24 grādiem. no rīta ir pavēs, bet ja ieslēdz sūkni, tad no rīta ir ap kādiem 20. tas pie kādiem -15 grādiem.
vai tad tava krāsns neprot lēnēm kurties ?
saliec pilnu ar malku, uzliec mazu vilkmi un lai kurās 🙂
un briketes taču deg ilgāk nekā malka vai ne ? jeb es kļūdos ?
Nu tā tīri intuitīvi skatoties ne pārāk daudz. Kādas 10 vai mazpadsmit vidēja resnuma 30 cm pagalītes. Es gan parasti lieku dažas briketes + pārējo pagales. Katrā ziņā cik atceros no dažu radinieku iepriekšējā Ulmaņa laikos taisītajām krāsnīm, tad tajās varēja salikt vismaz divtik. Jā esmu atstājis uz to mazo vilkmi reizēm beigās, bet man tas nepatīk vairāku iemeslu dēļ:
1) tādējādi patiesībā kopējais karstums gala rezultātā ir mazāks, jo sadegšana nenotiek kārtīgi līdz galam;
2) man ir parasts skurstenis bez oderes, līdz ar to tam nav labi būt “aukstiem” dūmiem (ir arī BTW savs labums – silts mūrītis cauri abiem stāviem);
3) kārtīgi aukstā laikā ar to vienu atstāto kurtuvi īpaši ilgam laikam nepietiks tik un tā.
Par briketēm neesmu tā atsevišķi eksperimentējis, bet nu tā kā tā ir kā sevišķi sausa un blīva malka, tad it kā tā vajadzētu būt 🙂
Nu jaa. Tajaa krāsnī laikam ieiet daudz vairāk.
Malkas pagales ir ~0.5 m garas un diezgan resnas. ja ir koks ar 10-15cm diametru, tad pagale ir uz puseem saskaldiits taada resenuma koks. un iekraut var kaadas 10 – 16 pagaleem 🙂
un jaa, ja tai kraasnij nav šībere.
kaut kaada krievu laiku kraasns. bet jaa, tava sistēma ir forsa 🙂
vieniigi tiesam, lielaaka kraasns buutu labaak. vakarā atbrauc. sakrāmē un pirms guleetiešans aizver visu ciet.
Tāpēc mans sapnis ir dzīvot mājā ar centrālapkuri. Vismaz vienas rūpes mazāk… Starp citu – ja no rīta pamosties +18, tad jautājums ar cik grādiem aizmigi? 😀 man jau +18 ir par karstu, normāli ir ja ir 16 grādi, bet arī 14 var pieciest…
Ejot gulēt parasti kādi ~20
18 man ir apakšējā robeža, ja zemāk, tad negribas no segām līst ārā.
“bet arī 14 var pieciest” – tad jau tev akpuri nevajag – nosiltini māju un dziļāk elpo vienkārši 🙂
Nu pasīvā māja + tāda senlaiku ģimenīte ar vecvecākiem, vecākiem un 8 bērniem un tādā toč apkure nevajadzēs, visu paši pieslidīs, un ja vēl visiem gatavos ēst, tad vispār pirts 🙂
Granulnieki arī ir kombinētie kur var bērt granulas un arī malku likt. Ar granulām ir cits komforta un automatizācijas līmenis, bet ir arī savi mīnusi.
labs raksts. tie ekonometaji atri vien sacakares skursteni kurinot ar zemu dūmgazu temperaturu.par parkurināšanu teikšu tā,redzams katla sukņa apvads,grūti saprast, bet iskatās pec vienvirziena varsta, kas, ja suknim pazud ogles tas lauj saglabat cirkulaciju.ūdens vai sniegs kurtuve ir pilnigi nepielaujami. turklat katls ir aprikots ar automatisko atgaisotaju, kurs izlaidis gaisu no sistemas, ta, ka pat drosibas varsts neatversies ari katlam varoties.tauriņvarstam zem drosibas kolektora nonemtu rokturi, gadijuma ,ja nekurini viens, lai nerastos velme to aiztaisit. pec foto katls ir aprikots ar vilkmes regulatoru un ja pareizi iestadits, tad katls pats sevi slapē un nepielauj gaisa piekļūšanu kuertuvē.tapec neka tragiska tur nav ,ja drusku pavarās.
Var taču automatizēt ar granulu katliem + ir automātiska pelnu izvākšana…Lēts risinājums ir kūdras granulas, kuras latvijā netrūkst! Tā kā jāpiemeklē īstais katls ar automātisko padevi fosilajiem kurināmajiem un aidā
a cik izmaksaja ? matrerals ,darbs ,katls u.t.t
Var redzēt cilvēks pats kārtīgi izpētījis tēmu pirms kaut ko darīt! Prieks lasīt! Pats plānoju tieši šādu pašu sistēmu 70 m2 dzīvoklī. Cik lielā apkures telpā Tev izdevās to visu iemānīt? Vari padalīties ierīkotaja kontaktiem? Mans pasts [rediģēts]
telpa 5m2, bet caurstaigājama, tāpēc reāli lietoti 4m2, bet tas ir drusku par maz. Nav diez ko ērti.
Vari jau to Sime katlu papildināt ar vienu sekciju. Domāju, ka sānu bleķi arī ir nopērkami uz lielāku izmēru. Viņi atsevišķā kastē nāk, kad pērk katlu. Varēsi ielikt garāku malku un ātrāk sistēmu uzsildīt. Kā arī mazāks darbs pie malkas gatavošanas.
pagājuši 6 gadi, vai turpini izmantot šajā topikā aprakstīto sistēmu? Varbūt kas mainīts? varbūt domaā kko mainīt?
Interesē – pārdomas un secinājumi, kurus var iegūt tikai ar pieredzi
Izmantoju visu tāpat praktiski bez izmaiņām. Tas ko gribētos, ir lielāka akumulatora tvertne (vai ticamāk vēl 1 klāt), bet diemžēl nav vietas. Nupat nesen radās fiksā ideja iegādāties taimerīti (tādus, ko var spraust rozetē par apm 10 EUR gabalā), kas aukstajā laikā ~stundu pirms paredzētās celšanās iedarbinātu sūknīti no aķa uz māju, lai var celties jau pavisam siltā istabā. Jo, ja nav nenormāls aukstums, tad visu nakti siltumu no aķa laist nav nekādas vajadzības.