Šī ir (cerams) pēdējā daļa (seko pirmajai un otrajai) par kriminālo afēru, ko man pēdējā gada laikā nācās piedzīvot. Stāsts ir ieguvis zināmu popularitāti, to ir publicējusi arī Sestdiena savā šodienas numurā. Tātad, kā jau kārtīgā krimiķī, palikām interesantākajā vietā pie tā, ka ātro kredītu kantoris man atsūtīja garu un izvērstu vēstuli ar pamatojumu, kāpēc uzskata, ka es šo kredītu esot ņēmis. Es jau pirms tam spiestā kārtā biju izpētījis veidus, kā tad šai kantorī tos varēja saņemt un veidi bija divi:
- identificējot ar 1 santīma pārskaitījumu no konta;
- saņemot kādā no Latvijas pasta nodaļām klātienē.
Tā kā es zināju, ka no mana bankas konta šim kantorim nekas nav skaitīts, tad es biju pārliecināts, ka nauda saņemta Latvijas pasta nodaļā kārtējo reizi izmantojot zagto pasi. Un te nu es iekritu.
Izrādījās, ka pārskaitījums ir veikts no mana bankas konta. Pārskaitījuma kopijā skaidri un gaiši rakstīts mans personas kods, vārds un uzvārds. Tikai banka tāda, kurā es nekad kontu neesmu atvēris.
Jā un tā izrādījās cienījama, liela pirmā trijnieka Latvijas banka – SEB. Jāsaka, ka kaut ko tādu es tiešām nebiju gaidījis un visas manas iedomas, pieņēmumi un ticamība par banku tā saucamo drošību izkūpēja kā rīta rasa. Turpmākā komunikācija diemžēl to tikai apstiprināja.
Saņēmis šo info, es devos uz tuvāko bankas filiāli, izstāstīju, ka esmu uzzinājis šo elpu aizraujošo jaunumu, ka man esot konts šai bankā un lūdzu, lai man izsniedz konta izdruku, kā arī dokumenta kopiju, uz kā pamata konts ir atvērts, kā arī rakstīju iesniegumu, lai kontu bloķē un informēju, ka šo kontu nekad neesmu atvēris. Pie reizes uzdevu bankas darbiniekam kārtējo nekaunīgo jautājumu, vai viņi pārbauda dokumenta derīgumu. Atbilstoši viņa vārdiem, cilvēka identificēšana notiekot vizuāli un salīdzinot parakstus, dokumenta derīgumu pārbaudīt viņi nevarot. Konta izdruku dabūju, pamatojošā dokumenta izdruku jāsūta ar kurjeru no Latgales mazpilsētas, kur konts atvērts. Kurjers kursējot vienreiz nedēļā. Nu labi, ja tā, tad tā.
Gaidīju nākošo nedēļu, devos uz filiāli. Dokumentu vēl neesot. Pārvarējis vēlmi pateikt, ka zirgu pasts aizpagājušā gadsimtā strādāja ātrāk un mūsdienās eksistē arī tāda lieta kā fakss, gaidīju vēl nedēļu. Vizītē bankā sāka atkal stāstīt, ka dokumentu vēl nav. Pēc manas paceltās balss intonācijas, cilvēks otrā pusē saprata, ka es kļūstu nervozs un uzdeva jautājumu, kas atkal man radīja gandrīz šoku – kurš bankas darbinieks mani esot iepriekšējā reizē apkalpojis? Izteicis aizdomas, ka gadījumā, ja viņu nejauši būtu sabraucis tramvajs, tad visdrīzāk es nekad atbildi nedabūtu, kaut kā šo personu sazīmējām. Tad izrādījās, ka dokumenti tomēr sen jau ir atsūtīti. Rokā man tos nedeva, bet redzēju tur savas vecās nozagtās pases kopiju kā dzīvu. Bankas darbiniece teicās noskaidrot pie filiāles vadītāja, vai man vispār šos dokumentus varot dot. Kaut kā pa vidu viņa man vēl deva svētīgu padomu, ka sava konta stāvoklim esot tā kā jāseko tomēr līdzi. Jāatzīst, ka šis padoms manī izkūpināja pēdējās pacietības druskas un es sāku pa visu filiāli aurot, ka par šo kontu esmu uzzinājis tikai faktiski pēc tā gandrīz gada eksistences un ka šīs bankas nožēlojamā nespēja pārbaudīt dokumentus manī izraisa tikai un vienīgi šoku. Redzot citu apkārtējo klientu pievērstos skatienus mūsu lodziņam, bankas darbiniece saprata, ka laikam aizskārusi kādu jūtīgu stīgu nervoza cilvēka dvēselē un apklusa. Tā kā kontu es neatzīstot par savu, dokumentus tā arī galu galā man neiedeva, bet faktiski es savu biju panācis – bija 100% pārliecība, ka konts ir atvērts uz man nozagtās pases pamata un nekāda cita maģija tur nav notikusi.
Tiklīdz es uzzināju par “sava” jaunā konta eksistenci, sazinājos ar Rīgas policijas izmeklētāju un informēju, viņu par saviem atklājumiem. Telefona sarunā bija interesants moments – es teicu, ka par jaunatklātajiem faktiem noteikti rakstīšu viņiem iesniegumu. Izmeklētāja atbildē ieskanējās izmisums – kāpēc tieši mums? Sajutis zināmu žēlumu, teicu, ka man jau vienalga, kam viņi tālāk to pārsūta un kas tieši to izmeklē. Kā izrādījās vēlāk, tā arī notika, iesniegums aizceļoja uz Latgali.
Tā kā mani šis viss process bija diezgan pamatīgi nokaitinājis, sēdos vakarā rakstīt kārtējo iesniegumu, šoreiz SEB bankai ar jautājumu vai patiešām arī pie konta atvēršanas viņi neveic dokumentu pārbaudi publiski pieejamajā nederīgo dokumentu reģistrā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kā banku galvenajam uzraugam, ar jautājumiem:
1) Vai Latvijas bankām, tai skaitā AS „SEB bankai” ir pienākums noskaidrot, vai personas uzrādītais dokuments (jo sevišķi pie konta atvēršanas) ir derīgs publiski pieejamajā Nederīgo dokumentu reģistrā?
2) Ja šāds pienākums nav, vai Jūs uzskatāt, ka tā ir laba, droša un uzticama prakse? Ko Jūs plānojat darīt, lai šo acīmredzamo drošības caurumu samazinātu? Jo sevišķi ņemot vērā to, ka:
- tālāk krāpnieciskā persona izmantojot šo kontu var veikt aizņēmumus ātro kredītu devēju iestādēs, kas uzskata to par pietiekami drošu personas identitātes pārbaudi;
- tālāk krāpnieciskā persona var šo kontu lietot visāda veida krimināla rakstura darbībām;
- tālāk krāpnieciskā persona, izmantojot internetbankas pieslēgumu, var izpildīt virkni elektroniskos pakalpojumus (piemēram, vietnē https://www.latvija.lv), gan mainot, gan uzzinot pietiekami sensitīvu informāciju par krāpniecības upuri. Tai skaitā mainīt deklarēto dzīvesvietu, uzzināt ārstniecisko informāciju, uzzināt visus datus iedzīvotāju reģistrā, kadastrā, u.c. valsts nozīmes reģistros, pie tam informācijas apjomam ir tendence tikai pieaugt.
Pirmo saņēmu atbildi no SEBa. No tās izskatās, ka diemžēl šīs cienījamās bankas darbinieki, līdzīgi LMT darbiniecei, kas nesaprata pases derīguma termiņa izbeigšanās atšķirību no zagtas pases, nav sapratuši zagtas pases atšķirību no viltotas pases. Jo raugi – citāts:
Tā paša (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas) likuma 12. pants nosaka, ka fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods. Šajā gadījumā persona, kura 2012. gada septembrī bija ieradusies SEB bankā, lai atvērtu norēķinu kontu, pēc mūsu darbinieka pieprasījuma uzrādīja LR pasi ar numuru X, kura izsniegta Gintam Plivnam. Saņemot iesniegtos dokumentus (pasi), mūsu darbiniekam neradās nekādas šaubas par dokumenta īstumu. Tādējādi darbinieks neveica padziļinātu iesniegtā dokumenta (pases) pārbaudi.
Tātad cienītie kungi no SEB bankas – neviens, es tai skaitā, neapšaubu, ka šī pase bija īsta. Stāsts ir par to, ka šī īstā pase bija zagta. Ja šādu atšķirību nespēj pamanīt LMT klientu menedžeris, tas būtu tā kā vēl piedodams, ja šo atšķirību nespēj pamanīt virkne bankas darbinieku rakstot oficiālu atbildi, paliek diezgan dīvaini.
Turpmākajā vēstules tekstā banka saka, ka formāli neko jau piesiet nevar “LR spēkā esošie tiesību akti neuzliek kredītiestādēm par pienākumu pārbaudīt katra klienta iesniegto identitāti apliecinošo dokumentu Nederīgo dokumentu reģistrā“. Njā, “katra klienta” – interesanti kā tas iet kopā ar bankas darbinieka tekstu, ka viņiem nav iespēju vispār veikt šādu pārbaudi? Nu ok, pieņemsim, ka bankas darbinieks nav pietiekami kompetents, kas atkal vieš bažas, ka mani apkalpo nekompetenti darbinieki?!
Mazliet optimismu vieš ja nu vienīgi teksts “Lai nākotnē līdzīgs gadījums vairs neatkārtotos, esam nolēmuši pastiprināti pievērst uzmanību iekšējiem procesiem, kas attiecas uz klienta uzrādīto dokumentu pārbaudi Nederīgo dokumentu reģistrā“. Nu cerēsim, ka tie nav tikai tukši vārdi.
Nupat nesen pienāca vēstule arī no FKTK. Šeit ir tās pilns teksts, ja kādam interesē. Kā parasts cilvēks no atbildes es saprotu, ka, lai gan tieši un precīzi likumā nav rakstīts, ka bankām pases jāpārbauda Nederīgo dokumentu reģistrā un tāpēc formāli nekādas sekas iespējams tam nebūs, bet tomēr faktiski viņiem šādu pārbaudi vajadzēja veikt. Citāts: “Lai arī likums tiešā veidā (expressis verbis) neparedz pienākumu bankai pārbaudīt vai personas uzrādītais personu apliecinošais dokuments nav iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā, tomēr bankai, ievērojot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, ir nepieciešams noteikt kārtību, kā banka pirms konta atvēršanas pārliecinās, ka personas uzrādītais personu apliecinošais dokuments nav iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā[..]”
Tas arī vieš cerību, ka vismaz uz kādu brīdi FKTK uzmanība šai virzienā ir vērsta un kaut kas uz priekšu risināsies.
Rezumē
Iepriekšējo rakstu komentāros un twittera izteikumos uzpeldēja jautājumi un izteikumi, kāpēc es vispār tā plosoties? Varu teikt, ka iemesli tam ir vairāki:
- Pirmkārt un galvenokārt – es šai visai epopejai esmu patērējis kopā vismaz cilvēkmēnesi, rakstot iesniegumus policijai, skaidrojoties ar visām šīm iestādēm, sniedzot policijai liecības, rakstot iesniegumus utt. Šo laiku var ļoti konkrēti pārrēķināt naudā un es nemaz vēl nerunāju par zināmu stresu, kas tomēr man bija jāpiedzīvo. Diemžēl, reāli skatoties, man neviens to neatmaksās.
- Otrkārt – mani kaitina situācija, ka nepieciešamā informācija ir rokas stiepiena attālumā, bet tā netiek izmantota. Valsts reģistros, piemēram, šāda veida pārbaude notiek fonā pēc dokumenta numura ievades sistēmā, un lietotājam vispār nekas lieki nav jādara. Es pieņemu, ka to nevajadzētu veikt pie jebkuras klienta operācijas bankā, vai ātro kredītu kantorī, bet vai tiešām konta atvēršana un kredīta izsniegšana nav pietiekami svarīga operācija, lai pirms tās šādu pārbaudi veiktu? Jo īpaši konta atvēršanā – ņemot vērā visas augšminētās potenciālās sekas?
- Treškārt – es ceru, ka šīs manas kustības, un iesniegumi PTAC, FKTK un privātajiem kantoriem, tomēr radīs viņiem zināmu sāpi, kas rezultēsies noteikumu uzlabošanā un turpmāk mani bēdubrāļi un māsas (jo pases zaga un zags), piedzīvos mazāku čakaru nekā es.
Pragmatiski domājot (gandrīz) visu var pārvērst naudā. Mēģināsim saskaitīt zaudējumus:
- Šī viena cilvēka krāpniecisko darbību rezultātā ir ierosināti pieci (sic!) kriminālprocesi, kur man kā nespeciālistam vērtējot policijas un turpmāko tiesu darbu, prasīs katrs vismaz cilvēkmēnesi. Tātad vismaz 5 cilvēkmēneši darba algās, nemaz nerunājot par materiālu izmaksām u.c. lietām, tas būtu 500 * 5 = ~2500 Ls tikai darba algās (policista vidējā alga).
- PTAC un FKTK ir apstrādājuši trīs manus iesniegumus, pieprasījuši skaidrojumus, rakstījuši atbildes, domāju tas kopā vērtējot ir prasījis vismaz cilvēkmēnesi. Tātad vēl vismaz ~500 Ls.
- Divas bankas, divi ātrie kredītu kantori un LMT ir piedalījušies šī notikuma seku likvidēšanā un cietušas tiešus finansiālus zaudējumus. Ņemot vērā viņu atbildes man, uzraugošajām institūcijām un tiešos finansiālos zaudējumus, domāju kopējā summa ir salīdzināma ar policistu darba algām.
- Man nodarītie zaudējumi (laiks, benzīns, papīrs) ir mērāmi vismaz ar četrciparu skaitli.
- Kopā tas būtu vismaz 2500 + 500 + 2500 + 1000 = ~6500 Ls. Summa nav mērāma miljonos, bet tā noteikti nauda un laiks, ko varēja patērēt daudz lietderīgāk visas iesaistītās puses.
Ko darīt tālāk?
Spriežot pēc komentāriem pie mana pirmā un otrā šīs sērijas raksta, pārpublicētajiem rakstiem kasjauns.lv portālā un defense.lv portālā, šī mana piedzīvotā situācija nav ne unikāla, ne sevišķi reta. Visiem šiem cilvēkiem ir bijis jāpierāda, ka viņi nav kamieļi, jātērē laiks, jāuztraucās par ielikšanu visādos tur parādnieku reģistros un kur tik ne vēl. Mūsu jau tā noslogotā policija ir tērējusi dienas, mēnešus un gadus tādu problēmu risināšanai, kuras vispār vienkārši varēja nebūt. Tāpēc atļaušos izteikt savu viedokli, kā, manuprāt, būtu labāk:
- Protams, ka dokumentu pārbaude Nederīgo dokumentu reģistrā nebūtu jāveic pie katras klienta kustības, piemēram, diez vai komunālo rēķinu apmaksa bankā būtu uzskatāma par pietiekamu iemeslu pases obligātai pārbaudei NDR.
- Bankās – tomēr ir būtiskas operācijas, kur tas būtu jāveic, piemēram jauna konta atvēršana, darbības ar kontu sākot no summas X, un citas lietas, ko gan jau banku iekšējos noteikumos varētu paredzēt. Iespēju atvērt jaunu bankas kontu ar zagtu pasi, kuras nederīguma fakts ir iegūstams ar elementāru pieprasījumu no Nederīgo dokumentu reģistra, un izmantot to, piemēram, narkotiku bandas darbībā, es nevaru vērtēt savādāk kā par pilnīgu ārprātu. Tāpat nekā savādāk nevaru vērtēt faktu, ka šobrīd faktiski, lai būtu drošs, vai man uz manas zagtās pases pamata nav reģistrēts vēl kāds konts, esmu spiests apstaigāt visas bankas un jautāt, vai gadījumā man šeit nav konts. Šeit diemžēl jāmet arī kārtīgs akmens FKTK dārziņā, kas savus banku uzraugu pienākumus acīmredzot ir pildījuši visai nolaidīgi, jo kā gan savādāk var vērtēt faktu, ka bankām pārbaude būtu bijusi jāveic, bet vismaz viena no pulārākajām LV bankām to nedara un skaidri un gaiši atzīst, ka tas tai nav jādara?
- Ātro kredītu kantoros – katra jauna kredīta izsniegšana balstoties uz personu apliecinošu dokumentu būtu pelnījusi šī dokumenta pārbaudi NDR. Formāli ātro kredītu kantoriem būtu jāizvērtē klienta maksātspēja, kas pilnīgi noteikti ir daudz darbietilpīgāks process (ja vien, protams, attiecīgie kantori to vispār kaut cik korekti veic) nekā dokumenta pārbaude NDR. Tātad kopējā procesa paildzināšanās būtu nebūtiska un būtu lielāka pārliecība, ka maksātspēja tiek izvērtēta korekti identificētajai personai.
- Telefonu operatoros – nemāku teikt, kā ir citiem operatoriem, bet LMT formējot jaunu pieslēgumu un iekārtu gan pie dīlera, gan pašā LMT, šis process aizņem vismaz 15 minūtes, kur lielāko daļu laika pretī sēdošais klientu menedžeris garlaikoti verās tālumā, runā ar kolēģiem, kārto savu galda virsmu, un uz manu nervozo skatienu atbild ar frāzi, ka sistēma bremzē (LMT operators), vai LMT nesniedz atbildi (dīleris). No malas skatoties, neredzu nekādu problēmu, šai laikā ielikt iekšā arī dažu sekunžu vērtu dokumenta pārbaudi NDR.
Un kā Jūs domājat?
Datubāzes 
Ja nederīgo dokumentu reģistrs ir ērti izsaucams (kam tā vajadzētu būt), tehniski šādas pārbaudes pret bankā reģistrētajiem klientu pasu numuriem varētu izlaist kaut katru nakti, lai rītā būtu jau gatava riska grupa (nedomāju, ka tādu būs daudz). Kā arī, cik zinu – pasu numurus reģistrē sistēmā, pie jebkuras klātienē veiktas darbības varētu automātiski iestrādāt, ka izlec alerts.
Tas, ka ir bakas sistēmā bijušas ievadītas paralēli spēkā esošas divas pases (kā iepriekšējā rakstā izpeldēja) un operatoram par to uz ekrāna neizleca liels sarkans uzraksts (nemaz nerunājot par to, ka vispār varēja ievadīt divas), trūkst vārdu, bet, ticot labajam cilvēkā, domāju, ka – stipri pateicoties Tavām aktivitātēm – pie šī turpmāk tiks piestrādāts.
Man arī ir pieredze, ka bankai (ne SEB – vienai citai) pietiekami ilgi un metodiski pilinot, lietas sāk notikt. Diemžēl, ja klusēsim – sarkano ikru nebūs arī turpmāk.
Jo dokumentu pārbaude jau nenozīmē to, ka katru reizi jāpārklabina uzrādītās pases numurs sistēmā. Pietiktu salīdzināt ar sistēmā reģistrēto pasi (to, cik līdz šim esmu redzējusi, operatori dara) un tālāk jau sistēma savukārt apstrādātu tajā reģistrēto pasi – fonā pārbaude pret NDR kaut vai pirms jebkādas darbības veikšanas.
Arī fakts. Man gan nav īstas pārliecības, ka viņiem sistēmā doks vispār tiek saglabāts un ir visiem pieejams, jo bankā numur2 konta pamatojošo doku kopijas bija jāsūta ar kurjeru un bankas operators teica, ka viņiem sistēmā tie nav pieejami. OK vispārīgi runājot, protams, konta atvēršanas pamatojošie doki nav tas pats, kas pēdējā pase ar ko varētu salīdzināt.
Savukārt bankā numur1 pases gan tika nokopētas un šķiet biaj pieejamas sistēmā – tā vismaz sapratu no operatora vēl krietni pirms jebkādas kriminālas darbības tika uzsāktas. Bet neesmu drošs, ka viņi ieskanēto bildi pārvērš arī tekstuālā dokumenta numurā, ko var iebarot NDR. Pie tam katrā bankā sistēma jau noteikti ir sava un noteikumi savi.
Tie gan bija tikai mani iespaido no malas kā sistēmas lietotāja vērotājam un datora ekrānu, protams, neredzot 🙂
Tas mani arī pārsteidza, ka bankas neveic tik elementāru operāciju kā dokumenta pārbaudi reģistrā. Tas jau robežojas ar kriminālu paviršību.
Man likās, ka tie laiki ir pagājuši, kad Latvijā kontus brīvi varēja atvērt jebkurš no jebkuras valsts caurbraucot tranzītā. Vispār šāds gadījums liek dziļāk aizdomāties par to, kā joprojām neesam sapratuši, ka krīzi izraisīja banku vieglprātīgā rīcība. Tas gan nav saistīts ar zagtām pasēm, bet ar kreditēšana bez seguma un neapdomīgu riskēšanu ar vērtspapīriem. Bet bezatbildība ir tā pati, tikai sekas iestājās nevis kādam nelaimīgam pases pazaudētājam, bet veselām valstīm. Ja reiz savā dzīvē tik ļoti esam atkarīgi no bankām, tad attiecīgi regulatoram vajadzētu uzraudzīt, lai tajās valdītu stingra kārtība.
Man jautājums saistībā ar personām bankā – tas kas to visu darbojās vai noskaidrots un cik šī persona ir līdzīga tev vizuāli?
P.S. neesi gadījumā arī vēlēšanās nobalsojis 2 reizes ? 🙂
Oficiālas policijas atbildes man nav, tāpēc droši nezinu. Bet varu pieņemt, ka iespējams, atkārtoju iespējams, pēc apraksta spriežot, tā ir šī persona http://www.delfi.lv/news/national/criminal/policija-mekle-viltus-atro-kreditu-nemeju.d?id=43784716
Tiesa gan 6dienas žurnāliste šodien raksta, ka policija esot viņiem teikusi, ka saistībā ar manu pasākumu esot identificēts 1984 gadā dzimis vīrietis, Delfos ir minēts, ka persona dzimusi 1986. gadā. Tāpēc iespējams, ka tas ir kāda mana bēdubrāļa pāridarītājs.
nu nemaz tik līdzīga Tev nav
Radās cerība, ka vismaz paši PMLP pārbauda dokumentus šajā reģistrā, citādi kļūtu iespējams pavisam smalks gājiens, kur pases “jaunais īpašnieks” izgatavo sev jaunu pasi (ar visu bildi!) vai, piemēram, eID karti. Līdzīgas pārdomas par CSDD.
Nu nezinu, CSDD pārbauda visur, kur iespējams, pie tam vēl izmanto savu foto datu bāzi (no vadītāju apliecībām)
Ja ir aizdoma, ka tā nenotiek, ir CSDD uzticības tālrunis 67025757
Bet tas zadzējs taču laikam ir ļoti līdzīgs tev, parasti jau paskatās uz pases bildi un uz personu,kas sēž otrā galda pusē…it kā…
Paklau, tu esi milzīgs malacis, ka dari visu šo. Un paldies arī par varen izsmeļošajiem rakstiem. Līdz šai daļai es biju pārliecināta, ka bankas un citi lielie kantori neliekas ne zinis par dokumentu pareizību tāpēc, ka tādu gadījumu ir pārāk maz – nav izdevīgi ieguldīt naudas un cilvēkresursus, ja lētāk ir reizi piecos gados apmierināt cietēju. Taču ja reiz tu saki, ka tadi gadījumi nebūt nav reti, tad tas ir neiedomājami pārsteidzoši. Viņiem ko – nemaz nesāp tādi ikdienišķi kašķi, kas faktiski būtu novēršami tikai ar līguma noslēgšanu un kaut kādas regulāras datu ielādes savās sistēmās palīdzību? Acīmredzamais – neticamais, nja.
Paldies par ieguldīto darbu taisnības izcīnīšanā un rakstu sagatavošanā. Manā skatījumā Tu esi varonis, kurš ir izdarījis milzīgu darbu Latvijas labā.
Vairāk tādu zinošu, darbīgu cilvēku un Latvija būs tāda valsts, kur cilvēki gribēs dzīvot.
Paldies Tev!
Mhm, paldies par novērtējumu, bet nu Lāčplēša lomu es vēl gluži neuzņemos 🙂 Man vienkārši nepatīk, ka mani čakarē un tādos gadījumos esmu gatavs darīt vairāk nekā vidējais latvietis – ne tikai pasūkstīties virtuvē, cik viss ir slikti. Starp citu komunikācijā ar valsts un kā mēs redzam arī ar privātām iestādēm tās ir jāspārda ar oficiālām vēstulēm reizēm ilgstoši līdz cilvēki otrā galā saprot, ka tā tomēr IR problēma. Man jau ir bijusi zināma pieredze šai jomā komunikācijā ar Rīgas domi, kur pēc mājas iemītnieku padsmit parakstītām vēstulēm, TV un radio sižeta un pāris vizītēm klātienē pēc apmēram pusotra gada tika atrisināta trīs mājas iemītniekus čakarējoša problēma. Tas prasa zināmu neatlaidību, bet nav galīgi nekas pārdabisks 🙂
Es vēlētos, kaut tevis zvanītais zvans būtu skaļāks. Līdzjūtības par ķēpu un paldies par lielisko darbu, kas ieguldīts šīs sērijas tapšanā.
Izlasot šo visu stāstu man mute atvērās, žoklis atsitās pret zemi un es to dabūju vērt ciet ar piepūli. Doma, ka bankas pat nepūlas kaut ko pārbaudīt ir vienkārši apstulbinoša, nu labi, sīkkredītnieki būtu cits stāsts, kaut gan arī viņiem uzņemties lieku risku tā kā nebūtu nepieciešamības. Interesanti tagad aizdomāties – kādas vēl stulbības dara iestādes, kam mēs uzticam visu savu naudu? Un interesanti, cik šādu nepārbaudītu un nepieļaujami riskantu lēmumu pieņēmušas bankas, kuras vajadzēja “glābt” vai likvidēt?
Mans vienīgais jautājums būtu – kā šo stāstu varētu popularizēt, lai citi cilvēki to redz – jo tiešām, pases zaga un zags – un arī tāpēc, ka es ļoti ļoti ļoti vēlētos, lai kaut viena lieta šajā valstī tik ļoti durtos acīs ierēdņiem, ka tiktu sakārtota. Ar vienu vienīgu izmainītu rindiņu likumā, kas nosaka banku darbību, pieprasot OBLIGĀTU dokumentu pārbaudi NDR, veicot būtiskās operācijas – šāda stāsta nebūtu.
Nu stāsts jau tiek popularizēts kasjauns.lv, sestdienā utml. Es pat teiktu, ka speciāli neko nedaru, žurnālistiem, tas vienkārši liekas saistoši 🙂
Bet runājot par to kas BŪTU JĀDARA?
Pirmā un galvenā lieta būtu visiem cietušajiem:
– pirmkārt neklusēt un Dievs pasargā nemaksāt pašiem
– otrkārt, ja policija kaut ko atsaka, atcerēties, ka ir inspektora priekšnieks (un tā 7 pakāpēs līdz iekšlietu ministram) un prokuratūra, kam visu to var pārsūdzēt.
– treškārt – rakstīt visādām atbildīgajām un uzraugošajām valsts iestādēm, kā FKTK, PTAC utt oficiālas vēstules prasot skaidrot situāciju, kāpēc tas vispār ir iespējams un ko viņi plāno darīt, lai to novērstu.
Es domāju, ka pietiktu ar maksimums pārdesmit šādām vēstulēm, lai FKTK pielektu, ka tā tiešām ir problēma un viņi vismaz bankām ieliktu par obligātu pienākumu noteiktās situācijās NDR izmantot.
Paldies, ka pievērs sabiedrības uzmanību šādām problēmām.
Mjā, par banku karšu drošību jau sen bija skaidrs, ka nekas labs tur nav – ja kartei ir aktivizēta pirkumu iespēja Internetā, tad blēdim pietiek nofočēt karti un var iepirkties Interneta veikalos, kas neatbalsta 3D secure (un tādu ir daudz – pat lielais Amazon).
Ar kartēm vismaz pats vari pasekot līdzi kontam un apturēt aizdomīgos darījumus. Bet ja pats svarīgākais personas identifikācijas dokuments – pase – tiek tik nedroši apstrādāts kā Gints raksta no savas pieredzes, nu tad tas jau vispār ir … nezinu kas.
Zināmā mērā es kā programmētājs Gintu saprotu – šādas situācijas ir līdzīgas kādai pamatīgai kļūdai trešās puses bibliotēkā – tad gribot negribot nākas bombardēt izstrādātājus ar labojuma pieprasījumiem vai arī ciest un izgudrot kādus ielāpus. Var jau būt, kāds teiks – nu kāpēc par to tā cepties. Nezinu, varbūt tas ir tāds programmētāju “profesionālais idiotisms” (un galu galā klienti mums tieši par to maksā) – vēlme aizrakties līdz problēmas būtībai un to novērst pašā saknē vai vismaz salāpīt. Tādi nu mēs esam programmētāji – pasaules lāpītāji, ņemiet par labu 😀 Ja politika nebūtu tik netīra padarīšana, es labprāt valdībā redzētu programmētājus…
Paldies Tev!
Šo problēmu var vienkārši atrisināt nevis nosakot, ka visiem jāpārbauda dokumenta īstums, bet gan Likumā nosakot, ka pakalpojumi, kas sniegti pamatojoties uz nederīgu personu apliecinošu dokumentu pamata, dokumenta īpašniekam nav saistoši. Ieteiktu iepazīties ar šo http://www.delfi.lv/news/comment/comment/sannija-matule-ka-aprekinat-moralo-kaitejumu.d?id=37985241 varbut ir iespēja vērsties ar morālā kaitējuma prasību pret tiem, kas tevi nobiedēja ar parādu piedziņas draudu vēstulēm.
uh. smagi! es būtu klaigājis un visiem uz varžacīm tieši tāpat līdis virsū, kamēr beidzot netiktu ieviesta kārtība un skaidrība.
Faktiski viss sākās ar konta atvērēju bankā. Bankas konts tiešām ir atslēga uz ļoti daudzām durvīm. Es jau nesaku, ka tam operatoram jābūt trenētam kā robežsargam, kas pamana jebkuru neatbilstību starp bildi un īstenību. Bet nu paša dokumenta atbilstības pārbaude var notikt fonā kaut vai pa to pašu laiku, kamēr noziedznieks aizpilda bankas formulārus. Smags sitiens SEBam un FKTK. Būtu vairāk laika, vajadzētu tiešām pastudēt, vai pieņemot jaunu klientu bankā var iztikt ar vienkāršu vizuālu dokumenta, šajā gadījumā pases, pārbaudi. Nav vajadzīga pat plastiskā operācija.
ja pašam bankas darbiniekam tā sanāktu. tad tici man ne tikai pases pārbaudītu, bet kredītņēmēja rentgenu arī pajautātu.
Komentārus nelasīju, taču, salīdzinot ar jebkuru, kaut vai – Eiropas valsti, Latvijas banku un iestāžu drošība ir salīdzināma ar klibu ķēvi.
Jebkurā Eiropas bankā, lai atvērtu kontu, ir nepieciešams viens personu apliecinošs dokuments un vismaz divi – identitāti apliecinoši dokumenti – rēķins par sadzīves pakalpojumiem, elektrību, mājas īpašnieka apliecinājums, ka tāds un tāds tur dzīvo vai darba devēja apliecinājums. Un TIKAI tad, konta atvēršanas apliecinājums, konta karte, pinkodi ( katrs savā aploksnē) ceļo uz apliecinājumu dokumentos uzrādīto adresi. Nav adreses(un arī – sociālā numura), nav konta, nav kredītu, nav nekādu iespēju zagtu pasi izmantot.
Savukārt, par pamatu ātru kredītu/mantu uz līzinga saņemšanai, kalpo speciāli no bankas pieprasīta rēķina izdruka par x mēnešiem.
Un to banka ir tiesīga izsūtīt tikai uz adresi, kuru pats klients norādījis un ar parakstu apliecinājis, veicot darbības ar kontu. Nekādi papīrīši no ibankas, nekādi skenēti mēsli, nekā savādāk.
Mūsējiem, acīmredzot, ir izdevīgi neko tamlīdzīgu nedarīt.
Apsver iespēju sniegt tiesā SEB par radītajiem zaudējumiem, jo formāli viņi likumu ir pārkāpuši.
Ne pārāk sen sanāca darīšanas UK bankā un bankas darbinieks, kurš mani apkalpoja teica, ka Latvija ir ”melnajā sarakstā” un tāpēc viņam vajadzēšot aizpildīt kaut kādu papildus anketu par mani, jo esmu no LV. Pēc tam vēl parunājāmies un viņš jautāja kā es domāju kāpēc tā, jo viņš teica, ka tas viņu nudien izbrīna, jo bija domājis, ka tajā nedrošo valstu sarakstā nevajadzētu būt normāli attīstītai, civilizētai valsij no Eiropas.
Tagad pēc visa šī izlasītā sāku saprast, kas tam par iemeslu, jo tiešām nekad nebiju domājusi, ka tik viegli šīs lietas notiek LV bankās.
Nesen biju salauzis maksājumu karti un vajadzēja izsniegt jaunu. Citadele izsniedza, bet nezkāpēc karte netika aktivizēta. Pēc 3x bankas apmeklējuma, izrādījās, ka vienkārši ir beidzies sen atpakaļ iesniegtās pases derīguma termiņš, kas sistēmai liedza aktivizēt karti. Sanāk ka pases derīguma termiņu kontrolē. Vajadzētu vēl automātiski bankas progammām palaist šo scriptu, kas testē iesniegtos dokumentus NDR pie katras jaunas operācijas (konta atvēršana, kridīti.
vispār mani šis stāsts izbrīna-tas varēja būt 10 gadus apakaļ,bet šodien…. :O par Citadeli arī varu teikt,ka pārsvarā lietoju i-banku,kur kādu laiku bij bankas paziņojums,ka man vajdzētu uzrādīt bankā derīgu pasi,jo tai, kas viņiem,beidzies derīguma termiņš. Viss mans slinkums neaiznest viņiem jauno pasi beidzās drīz vien, kad pie viņiem ierados-pieklājīgi man darot ziņu,ka apkalpos mīļuprāt uzrādot jauno dokumentu.Nācās vilkties pakaļ derīgajam dokumentam. Iznāk, ka kaut kāda dokumentu derīguma kontrole notiek…