Ko var izdarīt ar zagtu pasi – ātrie kredīti

Kā jau rakstīju seriāla pirmajā daļā, man nozaga pasi, izņēma no konta naudu un manā vārdā iegādājās telefonu. Drīz pēc tam no patiesi laipna Latgales policista, kas izmeklēja šīs krāpnieciskās darbības, uzzināju, ka potenciālā aizdomās turētā persona ir noskaidrota, zagtā pase atrasta un atrodas policijā. Tas viesa zināmu optimismu. Diemžēl maldīgu.

Starp citu divas dienas pēc pirmā raksta publicēšanas, vairākos interneta portālos parādījās raksts par to, ka policija meklē viltus ātro kredīta ņēmēju. Nevaru apgalvot, ka tas ir šo rakstu galvenais iemesls un cēlonis, bet nu ļoti pēc apraksta tāds izskatās.

Pagāja iemidzinoši trīs mēneši un pienāca vēstule. Es esot ņēmis ātro kredītu 59,5 latu apmērā, tagad man jāmaksājot šī summa reiz divi + vēl 5 lati, kopā 124. Šī vēstule bija tāda samērā pieklājīga, mani biedēja tikai ar to, ka mani iekļaušot parādnieku datubāzē risk.lv, kas esot pieejama citēju “lielākajām Latvijas kredītiestādēm, telekomunikāciju un citiem pakalpojumu sniedzējiem un preču kreditētājiem, parādu piedziņas, parādvēstures datubāzes uzturēšana un informācijas sniegšanas mērķiem”. Vēstulē pat tika pieļauta doma, ka es varētu nebūt vainīgs ar tekstu, ja man esot pamatoti iebildumi, varot tos izteikt. Jā nu tādi man bija.

Devos uz parādu piedziņas kantori, izstāstīju ap ko lieta grozās un prasīju, lai man izsniedz kādu raksta galu, ka mans stāsts ir iereģistrēts viņu grāmatās. Neko tādu nevarot, vizīte un paskaidrojums esot piefiksēts, pietiekot jau ar to pašu. Tā kā no publiski dzirdētā šādi kantori man uzticību neviesa un nevieš, rakstīju iesniegumu, prasīju nokopēt eksemplāru man un parakstīties, ka viņi ir saņēmuši. Kārtējais cilvēks paskatījās uz mani, kā mazliet ķertu, bet manis teikto izpildīja. Tālāk devos uz policiju, rakstīju kārtējo iesniegumu tur, minot visus faktus, iesniedzot materiālu kopijas un rakstot, ka iespējamā aizdomās turamā persona jau ir noskaidrota un zināma.

Pagāja pusotrs mēnesis, pienāca nākošā vēstule. Šoreiz no cita ātro kredītu kantora pa tiešo, par citu kredītu un citām summām. Šī vēstule ir tik briesmīga, ka noteikti ir pelnījusi, lai to ieskenē un publiski parāda (pievērsiet uzmanību formulējumiem un summām!):

Lombards24 pirmstiesas brīdinājums

Lombards24 pirmstiesas brīdinājums

Kā redzams, šie kungi nepieļāva pat domu, ka varētu būt kļūdījušies. Pēc šīs vēstules saņemšanas man palika aukstas kājas un es faktiski vairs nezināju, vai, piemēram, bulciņas nopirkšana veikalā arī nav uzskatāma par “man piederošo maksāšanas līdzekļu nobēdzināšanu nolūkā izvairīties no parāda maksāšanas”. Pēc šīs pilnīgi nepelnītās morālās traumas es fatāli pieņēmu likteni un devos rakstīt kārtējo iesniegumu policijā, pie reizes gribot uzzināt, kas ir noticis ar manu iepriekšējo iesniegumu, jo par to bija iestājies kaut kā pārāk ilgs klusums. Uzrakstīju kārtējo iesniegumu, atkal kopijas, atkal visi iepriekšējie fakti, pie reizes atradās inspektors un sniedzu liecību. Attiecībā uz iepriekšējo iesniegumu, man sāka stāstīt, ka neesot varējuši ne ta adresi atrast, ne ta mani sameklēt, ne ta kādas citas neskaidrības bijušas. Pārvarējis aizdomas, ka patiesais iemesls bija tā nolikšana dziļā apakšējā atvilktnē (jo visa tā info bija iesnieguma pašā sākumā), sniedzu liecības arī par pirmo iesniegumu.

Fūuuuu, jutos tā kā nedaudz atvieglots, uzrakstīju par manām pūlēm piedzinējiem un cerēju, ka nu varēšu atslābināties, nodevis savu sāpi policijas drošajās rokās.

Pagāja dažas dienas, atkal saņēmu vēstules. Šoreiz no policijas. Pufff, kriminālprocess tika atteikts, jo citēju “tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt Kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373. p. 1.d. un 377.p.8. pkt (nav cietušās personas pieteikuma).” Cik sapratu no policijas formālā viedokļa, es šeit vispār nebiju iejaukts un cietušās personas ir ātro kredītu kantori. Paziņoju par šo faktu piedzinējiem, atbildē dabūju tā vulgāri izsakoties – гони монету! Jāsaka, ka tas mani maigi izsakoties izveda no pacietības un es veltīju veselu vakaru vēstulei septiņiem adresātiem – abiem naudas piedzinējiem, policijas iecirkņa priekšniekam, prokuratūrai, patērētāju tiesību aizsardzības birojam, nebanku kredītdevēju asociācijai un zināšanai Bez tabu.

Iesniegumā vēlreiz detalizēti izstāstīju visus notikumus, pie reizes jautājot policijai un prokuratūrai:

  • vai pats zagta dokumenta lietošanas fakts mantkārīgos iedzīvošanās nolūkos nav pietiekams kriminālprocesa ierosināšanai?
  • vai fakts, ka policijas inspektors nebija pat painteresējies pie kredīta devējiem, vai es nestāstu basņas, nav uzskatāms par noziedzīgu nolaidību pienākumu pildīšanā?
  • vai krimināllikums Latgales mazpilsētā, kurā tika ierosināts kriminālprocess par telefona izkrāpšanu, ir atšķirīgs no tā krimināllikuma, kas tiek piemērots Rīgā?

Savukārt kredīta piedzinējiem jautāju, kāpēc, zinot visus lietas apstākļus, viņi tā vietā, lai vērstos policijā, turpina mani terorizēt ar saviem zvaniem un e-pastiem.

Tas tomēr līdzēja. Policija laikam saprata, ka ar trakiem labāk pa labam un kriminālprocesus ierosināja. Savukārt prokuratūra atbildēja – informēju visus Latvijas iedzīvotājus, kas to vēl nebija zinājuši – citēju: “Krimināllikums ir spēkā visā Latvijas Republikas teritorijā un visos policijas iecirkņos to ir nepieciešams ievērot, un Jūsu iesniegumā norādītās ziņas nenoliedzami bija pietiekamas, lai ierosinātu kriminālprocesu”.

Vēl viens ārkārtīgi interesants formulējums atnāca no augšminētās baisi briesmīgās vēstules sūtītājiem – citēju “Ar šo SIA “ExpressCredit” paskaidro, ka tās rīcībā uz X datumu (pirmstiesas brīdinājuma nosūtīšanas datums) neatradās kompetentās valsts institūcijas nolēmums, ar ko būtu atzīts, ka Jums piederošā pase būtu nozagta, attiecīgi SIA “ExpressCredit” veica ārpustiesas piedziņas darbības parāda atgūšanai”. Jā nu tas tiešām ir kaut kas!!! Tātad, ja es pareizi esmu sapratis šajā teikumā minēto domu, informēju visus Latvijas iedzīvotājus, ka atbilstoši šīs cienījamās SIA viedoklim, Jums visiem pēc pases nozagšanas ir jāinformē visus ātro kredītu devēju uzņēmumus, bankas, un vēl nezināmu daudzumu citu iestāžu, ka Jūsu pase ir nozagta. Es diemžēl nolaidīgā kārtā to nebiju paveicis, tāpēc noliecu galvu dziļā nožēlā.

Bet ar to vēl viss nebeidzās. No otra ātro kredītu kantora pienāca gara un detalizēta vēstule, kāpēc viņi uzskatīja, ka es esmu pietiekamā mērā sevi identificējis un kredīts tika izsniegts. Nu lūk un tas bija iemesls, kas man lika pārsteigumā noelsties – kaut ko tādu es tiešām nebiju gaidījis un pat domu pieļāvis, ka tā varētu būt. Bet par to nākošreiz.

23 Responses to Ko var izdarīt ar zagtu pasi – ātrie kredīti

  1. MārtiņšŠ says:

    Pie kāda praktizējoša jurista neesi vērsies? Pats fakts, ka šis kredītu kantoris saņems pareizi noformētu jurista vēstuli, liks viņiem saprast, ka viņiem nav darīšana ar ierindas pilsoni, no kura vienkārši tā varēs piedzīt svešus parādus.

  2. Kirils says:

    Īstenībā tajā “vēstulē” drīzāk bija jāpievērš uzmanība tam, vai uz papīreļa pastāv visi ar likumu noteiktie rekvizīti.

    Ir zināmi gadījumi, kad tādas regulāri sūta. Kamēr nav paraksta, nevajag celt ne ausi. http://likumi.lv/doc.php?id=210205

    • Gints Plivna says:

      Šajā gadījumā manās interesēs nav nekādā veidā šo lietu vilcināt. Es esmu darījis visu, kas manos spēkos, sniedzis visu manā rīcība esošo info, lai tālāk strādā policija.

      • Kirils says:

        Nav runa par novilcināšanu. Daļa to parādu piedziņas uzņēmumu pat pēc pieprasījuma nav gatavi izsniegt neko ar savu parakstu (kā pats pārliecinājies), taču labprāt izmanto iegūto papildus kontaktinformāciju (telefona numurs, e-pasts), lai spamotu, neatkarīgi no juridiskajiem apstākļiem.

  3. KK says:

    Amerika tas notiek katru dienu, to sauc par “identity theft”, jeb identitates nozagsanu. Lielako tiesu aizdevumu kompanijam tas ir pazistams process, tadel daudz vairak uzmaniba tiek pieversta aiznemeja identitates pieradisanai…

    • Gints Plivna says:

      Protams, ka tas notiek un notiks katru dienu un izvairīties no šādas lietas pilnība nav iespējams. Jautājums tikai kāpēc, ja ir pieejams JAU GATAVS šāds nederīgo dokumentu reģistrs, kurā vienkārši jāiedod dokumenta numurs un veids, un tas atbild jā/nē, tas netiek izmantots?
      ASV objektīvi skatoties ir daudz grūtāk, tur nav vienota iedzīvotāju reģistra (labākajā gadījumā katrā štatā savs), ļoti šaubos vai tur ir kaut kas līdzīgs nederīgo dokumentu reģistram, cilvēku ir daudz vairāk, burtiski miljoniem nelegāļu no Meksikas utt. Latvija šai ziņā no valsts puses ir vienkārši milzu soli priekšā daudzām it kā attīstītām valstīm, tai skaitā ASV.

  4. Brigita says:

    Izlasot visu,esmu nonākusi pie slēdziena,ka,ja man nozags pasi- pirmais būs sludinājums ”Latvijas Vēstnesī” – sakarā ar pases nozaudēšanu ,turpmāk uzskatīt to par nederīgu. Vismaz publiskais sludinājums nepazudīs atvilknē.
    Ja jau juridiskās personas atsakās no atbildības par nozaudētiem dokumentiem un zīmogiem , tad varbūt tas var līdzēt privātpersonai.

    • Gints Plivna says:

      Cik saprotu, no juridiskā viedokļa ar iesniegumu policijai pilnīgi pietiek. Tas sludinājums Vēstnesī formāli neko vairāk nedos, jo tāpat jau ātro kredītu kantori to nelasīs🙂
      Problēma ir faktā, ka kantori šo faktu nebauda. Un tas, ka zagšanas faktu ierakstīs vēl septiņās vietās tāpat neko nedos, ja netiks veikta pārbaude.
      Juridiskajām personām varētu būt savādāk, jo, cik man zināms, valstī nav vienota reģistra juridisko personu nozagtajiem dokumentiem un zīmogiem, atšķirībā no fiziskajām personām nozagtajiem dokumentiem.

  5. interesanti says:

    tā vienk. “paržatj”, kādu sodu dabūs tas noķertais superduperzaglis, pirksta pakratījienu vai nosacītu šļopsi pa pakaļu

  6. nix says:

    Käpeec tu to visu dariiji? Lai tak tiesäjas. Tu uzvareetu. Vinji izteereetu savu advokätu naudu. Un tad tu vareetu savu energjiju veltiit kompensacijas piedzinjai. 1000 Ls no katras iestaades. Normaala alga par stresainu darbu sanäktu… iespeejams, ka radosham aktiivistam shäds gadiijums ir lieliska iespeja saväakt kapitälu jaunam biznesam. varbut pat verts savu pasi speciali Rezeknee uz benjkja atstät.

  7. Foo says:

    bet kāds šim sakars ar datubāzēm??

  8. Roberts says:

    Es kā praktizējošs jurists teikšu, ka pagaidām viss ir izdarīts pareizi – iesniegums VP uzrakstīts un atbildes uz nepamatotajām pretenzijām arīdzan. Ja nekādus dokumentus neesi parakstījis, tad maz ticams, ka Kantorim izdosies pierādīt pretējo – proti, ka esi parakstījis kādus līgumus. Jautājums vienīgi kādā formā tie ir slēgti – klātienē (parakstot līgumus) vai attālināti (ar bankass autorizācijas kartēm/cietiem identifikatoriem)?

    Atceries, ka šāda tipa Kantori savos līgumos ir salikuši šķīrējtiesas – nepalaid garām iespējamo uzaicinājumu/paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu (ja nu kāds no Kantoriem izdomā tiesāties).

    p.s.- ja ļaundaris līgumus ir paraks’tijis klātienē, tad policijai vajadzētu uzrakstīt iesniegumu, lai veic rokraksta ekspertīzi (mazums policijai piemierstas🙂

  9. Gatis says:

    Labs rezultāts šai rakstu sērijai būtu:
    1) Izglītotāki iedzīvotāji
    2) Steidzamas izmaiņas likumdošanā, kas nopietni “motivētu” pakalpojumu sniedzējus izmantot nederīgo dokumentu reģistru

  10. Viesturs says:

    Nu pilnīgs vāks.
    Diez vai pats pilsonības un migrācijas dienests izmanto šo Nederīgo Dokumentu Reģistru?
    Moš ļaundaris varēja arī aiziet un uztaisīt sev jaunu pasi uz tava vārda tādējādi padarot to par derīgu?😛

  11. Gints Plivna says:

    Raksts pārdrukāts un mazliet apspriests arī saitā defense.lv

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: