Ko var izdarīt ar zagtu pasi – ātrie kredīti

Kā jau rakstīju seriāla pirmajā daļā, man nozaga pasi, izņēma no konta naudu un manā vārdā iegādājās telefonu. Drīz pēc tam no patiesi laipna Latgales policista, kas izmeklēja šīs krāpnieciskās darbības, uzzināju, ka potenciālā aizdomās turētā persona ir noskaidrota, zagtā pase atrasta un atrodas policijā. Tas viesa zināmu optimismu. Diemžēl maldīgu.

Starp citu divas dienas pēc pirmā raksta publicēšanas, vairākos interneta portālos parādījās raksts par to, ka policija meklē viltus ātro kredīta ņēmēju. Nevaru apgalvot, ka tas ir šo rakstu galvenais iemesls un cēlonis, bet nu ļoti pēc apraksta tāds izskatās.

Pagāja iemidzinoši trīs mēneši un pienāca vēstule. Es esot ņēmis ātro kredītu 59,5 latu apmērā, tagad man jāmaksājot šī summa reiz divi + vēl 5 lati, kopā 124. Šī vēstule bija tāda samērā pieklājīga, mani biedēja tikai ar to, ka mani iekļaušot parādnieku datubāzē risk.lv, kas esot pieejama citēju “lielākajām Latvijas kredītiestādēm, telekomunikāciju un citiem pakalpojumu sniedzējiem un preču kreditētājiem, parādu piedziņas, parādvēstures datubāzes uzturēšana un informācijas sniegšanas mērķiem”. Vēstulē pat tika pieļauta doma, ka es varētu nebūt vainīgs ar tekstu, ja man esot pamatoti iebildumi, varot tos izteikt. Jā nu tādi man bija.

Devos uz parādu piedziņas kantori, izstāstīju ap ko lieta grozās un prasīju, lai man izsniedz kādu raksta galu, ka mans stāsts ir iereģistrēts viņu grāmatās. Neko tādu nevarot, vizīte un paskaidrojums esot piefiksēts, pietiekot jau ar to pašu. Tā kā no publiski dzirdētā šādi kantori man uzticību neviesa un nevieš, rakstīju iesniegumu, prasīju nokopēt eksemplāru man un parakstīties, ka viņi ir saņēmuši. Kārtējais cilvēks paskatījās uz mani, kā mazliet ķertu, bet manis teikto izpildīja. Tālāk devos uz policiju, rakstīju kārtējo iesniegumu tur, minot visus faktus, iesniedzot materiālu kopijas un rakstot, ka iespējamā aizdomās turamā persona jau ir noskaidrota un zināma.

Pagāja pusotrs mēnesis, pienāca nākošā vēstule. Šoreiz no cita ātro kredītu kantora pa tiešo, par citu kredītu un citām summām. Šī vēstule ir tik briesmīga, ka noteikti ir pelnījusi, lai to ieskenē un publiski parāda (pievērsiet uzmanību formulējumiem un summām!):

Lombards24 pirmstiesas brīdinājums

Kā redzams, šie kungi nepieļāva pat domu, ka varētu būt kļūdījušies. Pēc šīs vēstules saņemšanas man palika aukstas kājas un es faktiski vairs nezināju, vai, piemēram, bulciņas nopirkšana veikalā arī nav uzskatāma par “man piederošo maksāšanas līdzekļu nobēdzināšanu nolūkā izvairīties no parāda maksāšanas”. Pēc šīs pilnīgi nepelnītās morālās traumas es fatāli pieņēmu likteni un devos rakstīt kārtējo iesniegumu policijā, pie reizes gribot uzzināt, kas ir noticis ar manu iepriekšējo iesniegumu, jo par to bija iestājies kaut kā pārāk ilgs klusums. Uzrakstīju kārtējo iesniegumu, atkal kopijas, atkal visi iepriekšējie fakti, pie reizes atradās inspektors un sniedzu liecību. Attiecībā uz iepriekšējo iesniegumu, man sāka stāstīt, ka neesot varējuši ne ta adresi atrast, ne ta mani sameklēt, ne ta kādas citas neskaidrības bijušas. Pārvarējis aizdomas, ka patiesais iemesls bija tā nolikšana dziļā apakšējā atvilktnē (jo visa tā info bija iesnieguma pašā sākumā), sniedzu liecības arī par pirmo iesniegumu.

Fūuuuu, jutos tā kā nedaudz atvieglots, uzrakstīju par manām pūlēm piedzinējiem un cerēju, ka nu varēšu atslābināties, nodevis savu sāpi policijas drošajās rokās.

Pagāja dažas dienas, atkal saņēmu vēstules. Šoreiz no policijas. Pufff, kriminālprocess tika atteikts, jo citēju “tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt Kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373. p. 1.d. un 377.p.8. pkt (nav cietušās personas pieteikuma).” Cik sapratu no policijas formālā viedokļa, es šeit vispār nebiju iejaukts un cietušās personas ir ātro kredītu kantori. Paziņoju par šo faktu piedzinējiem, atbildē dabūju tā vulgāri izsakoties – гони монету! Jāsaka, ka tas mani maigi izsakoties izveda no pacietības un es veltīju veselu vakaru vēstulei septiņiem adresātiem – abiem naudas piedzinējiem, policijas iecirkņa priekšniekam, prokuratūrai, patērētāju tiesību aizsardzības birojam, nebanku kredītdevēju asociācijai un zināšanai Bez tabu.

Iesniegumā vēlreiz detalizēti izstāstīju visus notikumus, pie reizes jautājot policijai un prokuratūrai:

• vai pats zagta dokumenta lietošanas fakts mantkārīgos iedzīvošanās nolūkos nav pietiekams kriminālprocesa ierosināšanai?
• vai fakts, ka policijas inspektors nebija pat painteresējies pie kredīta devējiem, vai es nestāstu basņas, nav uzskatāms par noziedzīgu nolaidību pienākumu pildīšanā?
• vai krimināllikums Latgales mazpilsētā, kurā tika ierosināts kriminālprocess par telefona izkrāpšanu, ir atšķirīgs no tā krimināllikuma, kas tiek piemērots Rīgā?

Savukārt kredīta piedzinējiem jautāju, kāpēc, zinot visus lietas apstākļus, viņi tā vietā, lai vērstos policijā, turpina mani terorizēt ar saviem zvaniem un e-pastiem.

Tas tomēr līdzēja. Policija laikam saprata, ka ar trakiem labāk pa labam un kriminālprocesus ierosināja. Savukārt prokuratūra atbildēja – informēju visus Latvijas iedzīvotājus, kas to vēl nebija zinājuši – citēju: “Krimināllikums ir spēkā visā Latvijas Republikas teritorijā un visos policijas iecirkņos to ir nepieciešams ievērot, un Jūsu iesniegumā norādītās ziņas nenoliedzami bija pietiekamas, lai ierosinātu kriminālprocesu”.

Vēl viens ārkārtīgi interesants formulējums atnāca no augšminētās baisi briesmīgās vēstules sūtītājiem – citēju “Ar šo SIA “ExpressCredit” paskaidro, ka tās rīcībā uz X datumu (pirmstiesas brīdinājuma nosūtīšanas datums) neatradās kompetentās valsts institūcijas nolēmums, ar ko būtu atzīts, ka Jums piederošā pase būtu nozagta, attiecīgi SIA “ExpressCredit” veica ārpustiesas piedziņas darbības parāda atgūšanai”. Jā nu tas tiešām ir kaut kas!!! Tātad, ja es pareizi esmu sapratis šajā teikumā minēto domu, informēju visus Latvijas iedzīvotājus, ka atbilstoši šīs cienījamās SIA viedoklim, Jums visiem pēc pases nozagšanas ir jāinformē visus ātro kredītu devēju uzņēmumus, bankas, un vēl nezināmu daudzumu citu iestāžu, ka Jūsu pase ir nozagta. Es diemžēl nolaidīgā kārtā to nebiju paveicis, tāpēc noliecu galvu dziļā nožēlā.

Bet ar to vēl viss nebeidzās. No otra ātro kredītu kantora pienāca gara un detalizēta vēstule, kāpēc viņi uzskatīja, ka es esmu pietiekamā mērā sevi identificējis un kredīts tika izsniegts. Nu lūk un tas bija iemesls, kas man lika pārsteigumā noelsties – kaut ko tādu es tiešām nebiju gaidījis un pat domu pieļāvis, ka tā varētu būt. Bet par to nākošreiz.