Mākoņdatošana

Šis neapšaubāmi ir kļuvis par modes vārdu (buzzword). Pati modes vārda definīcija jau saka, ka šo vārdu lieto vietā un nevietā visi, kam nav slinkums un mākoņdatošana (šis ir OFICIĀLAIS TERMINS) jeb reizēm lieto arī mākoņskaitļošana (cloud computing) ir pilnīgi pamatoti ievietota wikipēdijas modes vārdu sarakstā. Tālāk paskatīsimies īsumā kas tas ir, galvenās problēmas, dažus piemērus un tuvāk gaidāmos pasākumus tepat Latvijā.

OK, bet kas tad tas patiesībā ir?

Raugoties mazliet vēsturē es teiktu, ka nekas principiāli jauns tas nav. Pat runājot tikai par IT, nemaz neskarot citas nozares. Tas ir kā vecajā dziesmā – “dzīve ir spirāle, reizēm pat riņķis”. Lieldatori vismaz daļēji šādas iespējas nodrošināja jau no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem – virtualizācija; ilgstoša nepārtraukta darbība; papildus dzelžu pievienošana datoram nepārtraucot darbu; operētājsistēmas atjaunošana turpinot darbu – tas viss ir milzīgs jaunums un iespēju kalngals tikai mūsdienu personālajiem datoriem, lieldatoriem tās bija ikdienišķas prasības.

Tātad mākoņdatošanai ir šādas galvenās īpašības:

• Pakalpojums pēc pieprasījuma – prasti izsakoties vajag – lietoju pakalpojumu, nevajag – nelietoju, kur pakalpojums piemēram ir servera laiks vai datu aizņemtā vieta.
• Neatkarība no atrašanās vietas, augsta ātruma interneta piekļuve.
• Ērta resursu pievienošana un samazināšana pēc nepieciešamības. Ir iespēja pievienot papildus resursus, ja lietotāju vai izpildāmo darbību skaits palielinās, vai samazināt pieejamos resursus, ja apstrādes apjoms samazinās.
• Resursu pievienošana vai samazināšanas elastīgums – resursus var palielināt vai samazināt ātri jebkurā saprātīgā daudzumā un jebkurā laikā, tie nav iepriekš ilgu laiku pirms izmaiņām jārezervē, vai jāpaziņo par to nevajadzīgumu.
• Maksa tikai par izmantotajiem resursiem. Ir noteikti resursu izmantošanas uzskaites kritēriji, piemēram servera procesora izmantošanas laiks vai saglabāto datu apjoms, pēc kuriem tiek rēķināta samaksa.

Mākoņdatošanai ir trīs līmeņi:

• Infrastruktūras pakalpojums (Infrastructure as a service, IaaS). Šai variantā mākonis nodrošina prasti runājot dzelžus un klients var tos izmantot pēc nepieciešamības. Pēc būtības tās ir virtuālās mašīnas, kuras klients var izmantot. Klientam nav nepieciešams pašam rūpēties par datoriem, to uzturēšanu kārtībā, darbības nodrošināšanu, veiktspējas nodrošināšanu pieaugot slodzei utt. līdzīgām lietām, kas būtu jādara tradicionālajā gadījumā. Šai gadījumā klientu pēc būtības neinteresē kā izpildītājs to paveic, klientu interesē, lai viņam būtu procesoru jauda, atmiņa un pietiekama veiktspēja.
• Platformas pakalpojums (Platform as a service, PaaS). Šai gadījumā tiek nodrošināta gan infrastruktūra, gan izstrādes programmatūra, lai klients varētu veidot pats savas lietojumprogrammas (applications). Oracle gadījumā, piemēram tas būtu Oracle APEX – aplikāciju izstrādes vide. Atkal klientu maz interesē kā tiek nodrošinātas tam nepieciešamās jaudas un tas, lai programmatūra būtu vienmēr strādājoša. Klientu interesē rezultāts.
• Programmatūras pakalpojums (Software as a service, SaaS). Šis ir no vienas puses pats augstākais līmenis, jo klientam jau ir gatava lietojumprogramma. Piemērs ir tepat līdzās, šī paša emuāra platforma www.wordpress.com ir šāda programmatūra, tāpat ļoti plaši lietotās googles rīki, kaut vai googles e-pasts – www.gmail.com. No otras puses šai gadījumā klients ir ierobežots tikai ar tām iespējām, ko konkrētā programmatūra dod, piemēram, wordpress ļauj veidot emuārus, bet neļauj veidot noliktavas uzskaites sistēmas.

Mākoņdatošanu bieži mēdz salīdzināt ar elektrības piegādi – katram patērētājam ir savs pieslēgums un skaitītājs. Jāmaksā ir tikai par patērēto. Parastajam patērētājam nav jārūpējas par tās ražošanu, pārvadi, pietiekamu jaudu utt, ja vien elektrības piegādātājs ir savos uzdevumu augstumos. Tātad atceramies – kādi bija elektrības aizsākumi Latvijā un pasaulē? Nopietnākās rūpnīcas un pilsētas pašas rūpējās par elektrības ražošanu savām vajadzībām, bet tad nāca centralizācija. Ērtāk un lētāk bija ražot elektrību lielās ražotnēs, HES, AES, TEC, TES un kur tik vēl ne. Ķegums, Pļaviņas, Rīgas HES un katrā sētā iespīdēja laime. Visi auļoja centralizācijas virzienā. Taču pateicoties Latvenergo tarifiem, kas 5 gadu laikā ir vairāk kā dubultojušies, daudz augstāka līmeņa prasībām pēc elektrības nodrošinājuma nepārtrauktības un jo sevišķi pēdējā laika Latvenergo objektīvai vai subjektīvai nespējai nodrošināt nepārtrauktu elektrības piegādi, patērētāji sāk atkal domāt par saviem vēja ķērājiem u.c. iespējām ražot elektrību pašiem sev.

Lūk mākoņdatošana šobrīd ir apmēram tai fāzē, kad katrai nopietnākai iestādei ir sava elektrības ražotne (serveri, instalētas aplikācijas), bet iespējams nākotnē mākonis (aka Latvenergo) nodrošinās to visu lētāk. Un nebūs vērts katram  pašam ar to visu krāmēties. Tiesa gan jācer, ka šeit uzreiz būs konkurence, jo tādā gadījumā vismaz nebūs viens piegādātājs, kas tarifus jeb maksu par mākoņa izmantošanu nevarēs diezgan patvaļīgi pacelt.

Mākoņdatošanas ieguvumi

Mākoņdatošanas galvenie ieguvumi protams ir atkarīgi no līmeņa, bet vispārīgi tie ir šādi:

• Nav nepieciešama infrastruktūra un aparatūras nodrošinājums, izņemot interneta pieslēgumu un (parasti) pārlūkprogrammu. Tas ir spēkā visiem līmeņiem.
• Nav nepieciešama personāla iesaiste instalēšanā, konfigurēšanā, administrēšanā un uzturēšanā. Tas noteikti attiecas uz infrastruktūru un arī augstāk atkarībā no izvēlētā līmeņa.
• Izmantojot programmatūras pakalpojumu nav nepieciešams neko izstrādāt un kodēt, programmatūra ir jau gatava darbam.
• Samaksa ir atbilstoši lietotajam, nevis lielas un milzīgas sākotnējās investīcijas aparatūrā, programmatūrā, licencēs.
• Pieejams no visurienes, kur vien ir internets.

Mākoņdatošanas galvenās problēmas un riski

Vakar Fors-europe rīkoja semināru par mākoņskaitļošanu, no kurienes arī patiesībā radās šī raksta ideja. Arī šai seminārā uzpeldēja galvenās mākoņu šaubas – drošība. Kā klients var būt drošs, ka viņa datus neredzēs kāds cits? Kā teica galvenais šī semināra runātājs Michele Savino, pilnīgi drošs būt nevar. Bet cilvēkiem patīk riskēt ar visādām nedrošām lietām, tādām kā kredītkartēm, lidmašīnām, automašīnām par spīti tam, ka katru dienu notiek negadījumi. Arī šai gadījuma risks ir pietiekami saprātīgs, lai varētu to pieļaut. Protams, ka atsevišķos gadījumos to nevarēs, tad būs jāpaliek pie tradicionālajiem risinājumiem vai jāveido privātais mākonis (private cloud).

Protams, ka tas nav tik vienkārši, likumdošana vismaz Latvijas, cik man zināms par tādiem mākoņiem neko nezin, līdz ar to valsts sistēmām tas pašlaik vismaz izpaliek. Kā arī vērojot Latvijas nacionālās budžeta veidošanas nianses, kas gan varētu notikt, ja noteikta mākoņa abonēšanai vienkārši netiek iedalīta nauda? Vai datus kāds saglabā,vai izmet?

Mākoņi, protams, ir arī ļoti atkarīgi no klienta un mākoņa savstarpējās trubas resnuma un eksistēšanas. Tiesa gan Latvija esot sestajā vietā pasaulē pēc interneta ātruma un it kā tai nevajadzētu būt lielai problēmai.

Nākošais – kas notiks, ja mākoņa īpašnieks un turētājs gribēs iebāzt savu degunu manos konfidenciālajos datos? Te, protams, ir iespējas to visu juridiski atrunāt, galu galā bankas redz klientu naudas plūsmu, kas ne vienmēr ir pilnīgi balta, parāda sensitīvu info utt. Bet vai tāpēc uzņēmumi savu lielāko naudas plūsmu (parasti) neveic caur bankām?

Kontrole un specifiskās lietas – mākoņi parasti ir vairāk vai mazāk standartizēti, lai derētu daudziem. Iespējams, ka tas nesaskan ar kāda sevišķi unikālajām prasībām. Iespējams, ka prasības var mainīt, ja jau pat mobilo telefonu izstrādātāji spēja vienoties par vienotu lādētāju standartu, tad jādomā, ka par daudz ko citu arī var. Nu un, protams, var gadīties, ka kāda unikalitātei arī nāksies palikt aiz mākoņa maliņas.

Ātrdarbība – vai mākonis spēs nodrošināt to vēlamajā apjomā? Droši vien jautājums ir stipri atkarīgs no naudas, bet, protams, var gadīties, ka mākoņa īpašnieks savā biznesā ir tik veiksmīgs, ka klientu daudzums iet pāri viņa spējām.

Mākoņu veidi

Tipiski vispirms runājot par mākoņiem, visi iedomājas publiskos mākoņus (public cloud), kuru piemēri ir redzami arī zemāk. Tie parasti ir pieejami jebkuram klientam. Taču gadījumos, kad drošība, vēlme kontrolēt situāciju, kvalitatīvas interneta pieejas trūkums vai kādi citi apsvērumi liedz lietot publiskos mākoņus, neviens jau nekavē veidot savu privāto mākoni organizācijas ietvaros. Izmantojot esošās tehnoloģijas tas ir pilnībā iespējams un iespējams lētāk nekā uzturēt atsevišķas ntās vides ntajām aplikācijām. Vēl ir abu variantu apvienojums – hibrīdais mākonis (hybrid cloud).

Mākoņu piemēri

Jau augšminētajā seminārā piedalījās arī Business instruments pārstāvis, kurš stāstīja par savas organizācijas veidoto bezmaksas grāmatvedības programmu, kas par brīvu lietojama mazajiem uzņēmumiem un ir lielisks vietējais Latvijas piemērs programmatūras pakalpojumam.

Protams visiem pieejami piemēri ir arī starptautiskā līmenī, no kuriem zināmākie varētu būt Amazon Elastic Compute Cloud (Amazon EC2), Microsoft SQL Azure un Oracle Cloud Computing, kas nodrošina gan PaaS, gan SaaS un protams izmantojot Oracle tehnoloģijas, katrs var uzbūvēt savu privāto IaaS 🙂

Mākoņu gaidāmie pasākumi

• Microsoft seminārs Powered by MVP, kurā tais skaitā arī runās par mākoņdatošanu.
• Augšminētā semināra laikā Oracle Latvija pārstāvis minēja, ka 10. martā Oracle Latvija rīkos speciāli mākoņdatošanai veltītu pasākumu.

Jautājumi lasītājiem

1.Varbūt Jūs ziniet vēl kādu veiksmīgu mākoņdatošanas piemēru Latvijā, pasaulē?

2. Varbūt esat jau kaut ko tādu izmantojuši?